Pedvāles Mākslas parkā atklāta ekspozīcija

Kultūra

Pedvāles Mākslas parkā 10. oktobrī tika atklāta ekspozīcija, kas veltīta latviešu granīta skulptūru tēlniecībai 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā. Ekspozīcijā redzamie darbi ir piemēri dažādiem granīta apstrādes paņēmieniem, dažādu laika posmu mākslinieciskajam stilam un tematikai.
Mākslas parka saimnieks Ojārs Feldbergs atklāšanas pasākumu iesāk ar atmiņām, ka 1991. gadā Rīgā bijušas barikādes un notikusi cīņa par brīvību, atnācējiem norādot uz četriem lieliem akmeņiem, kas šiem notikumiem bijuši tieši liecinieki. Un tieši pēc šī barikāžu laika O. Feldbergs ieradies Pedvālē, turpinot meklēt savu vietu dzīvē un, kā saka viņš pats, spēlēties ar akmeņiem. 1992. gadā, kad iesākts organizēt plenērus, simpozijus, dažādus kultūras un mākslas pasākumus, tad palēnām parkā pildījās un veidojās mākslas objekti, kultūrekspozīcija un dažādi citādāki pasākumi. «Pirms pāris gadiem bija iecerēts uzsākt akmens tēlniecības programmu, jo šajos laikos ir izveidojies kaut kā tā, ka jaunie mākslinieki nenopietni pieiet tēlniecībai. Taisa gan piepūšamas skulptūras, gan no plastmasas un putuplasta, bet Latvijā ir senas granīttēlniecības tradīcijas, ko vajag uzturēt. Pirms gadiem trim tika uzsākta starptautiskas mākslinieku rezidences veidošana šajā Firksped­vāles kungu mājas ēkā. Kuri vēl atceras no pirmajiem simpozijiem 1993. un 1994. gadā, tad nebija ne durvju, ne logu, bet tagad tas viss ir un ir arī vieta, kur dzīvot. Šī ir ēka, kas iecerēta kā darbnīca, kurā varēs strādāt, bet, uzsākot šo programmu, es apmeklēju savus draugus tēlniekus, kuri strādā ar akmeni, granītā, un viņi atvēlēja atvest šeit izstādei savas skulptūras. Šī granīta skulptūru ekspozīcija parkā stāvēs divus gadus un palēnām tiek organizēts un arī taps starptautisks granīttēlniecības simpozijs.
Ojāra Feldberga vadībā visi apmeklētāji devās aplūkojot mākslas darbus no Latvijas laukakmeņiem, kuri ir tapuši dažādās vietās, laikos un tehnoloģijās. Mākslas darbu apskats iesākas ar Igora Dobičina 2020. gadā tapušo mākslas darbu «Melderis II». Ojārs Feldbergs min, ka ir dažādi tēlnieki, kas strādā dažādās tehnikās. Šis ir tektonisks krāvums, ko veido dažādu formu un lielumu akmeņi. Tā ir plēstu akmeņu kompozīcija, kurā var redzēt gan akmens bora pēdas, gan plīsumus. Tēlnieks Juris Švalbe savukārt komentē, ka tā lieta esot pavisam citādāka. Autors Igors Dobičins darbu ir veidojis no tā saucamajiem atkritumiem jeb atlikumiem. Darbs salikts no visa, kas palicis pāri. To, kā varētu nosaukt par mākslu, kas rodas, ja gribas strādāt, bet nav īsti materiāla, ar ko darboties. Ojārs Feldbergs humoristiskajā manierē savukārt šo apgalvojumu atspēko, sakot, ka negrib piekrist tēlnieka Jura Švalbes teiktajam, bet katrs jau daloties savā pieredzē. Pats tēlnieks J. Švalbe ekspozīcijas atklāšanā par savu mākslas darbu «Caurspīdīgais» pastāsta, ka «darbā nav tik daudz ilgu — smilgu, domu, koncepcijas vai percepcijas, bet vienkārši parādītas tehnoloģiskās iespējas. Es spēlējos ar instrumentiem… Es naudu neliku savā labsajūtā, bet aicināju savus kolēģus, lai tie var izpausties un pamēģināt jaunos instrumentus — serdeņurbi un šņorzāģi. Darbā izmantotas trīs piedziņas: eklektiskā piedziņa, saspiesta gaisa tehnoloģija un hidraulika, kas nav lēts pasākums. Tas ir mūsu Latvijas fantastiskais un unikālais granīts, kurā ķīmiķi ir saskaitījuši pat līdz 12 oksīdiem, kas liecina par bagātu sastāvu. Un Latvijas granīts ir unikāls ar to, ka tas ir viens no vecākajiem pasaulē. Vulkāniskās izcelsmes magmatiskajā iezī ir sakusuši kopā dažādas cietības un frakcijas kristāli, ka nezini, kas sagaida aiz nākamā centimetra. Pateicoties tam, granīts ir fantastiski dekoratīvs.»