Ogas no Vandzenes, bet kārumi top Mērsragā

Uzņēmējdarbība

9. oktobrī Mērsraga tūrisma informācijas centrā piedzīvots salds notikums — Elīnas Stojakinas «Ogas kārums» zefīru meistarklase. Visiem, kas apmeklē Elīnas meistarklases, viņa arī izstāsta, kā pati sākusi gatavot zefīrus, kā izveidojies zīmols «Ogas kārums». Mēs lepojamies ar katru mērsradznieku, kurš kaut ko rada pats, tāpēc uz īsu sarunu aicinājām arī Elīnu, kura nesen piedalījās izstādē «Riga Food 2020» ar pašas radīto produkciju.

— Nereti cilvēki, kam ir kāds savs bizness, nelabprāt atklāj otram sava amata stiķus. Cik aptuveni šādas meistarklases esi kopumā novadījusi? Nav bail, ka ko līdzīgu kāds sāks gatavot tirdzniecībai?
— Neesmu skaitījusi, bet, šķiet, gandrīz visu Kurzemi esmu apbraukājusi. Vai man būtu bail? Nē, nav, jo katram mums sanāks citādāki zefīri, katram ir savs stāsts par to, kā tas process sācies.
— Kurās Latvijas pilsētās esi visbiežāk ar meistarklasēm un kurš ir tālākais punkts, kurā esi ierādījusi, kā top tavi kārumi?
— Visbiežāk meistarklases notiek Rīgā — aptuveni reizi mēnesī, bet tālākais punkts, kur esmu bijusi, ir Vidzeme, Raiskums, kur vadīju pat divas nodarbības pēc kārtas.
— Tev tā interesanti sanāk — produkcija aug Talsu novada Vandzenes pagastā, juridiski un arī fiziski bieži esi Mērsragā. Kuru novadu vairāk pēc sirds un pārliecības pārstāvi?
— Jā, ogas zefīriem aug Vandzenē, arī pati esmu no Vandzenes, bet kārumi top Mērsragā. Kurš novads? Abi ir feini. Es teiktu — pārstāvu abus novadus, kā jau to arī pieminu meistarklasēs.
— Mēs ļoti lepojamies par tavu dalību izstādē «Riga Food 2020». Izstāsti, kā tev tur gāja: kādas atziņas guvi, ko uzzināji, ko deva pasākums?
— Paldies! Par «Riga Food 2020» pašai ļoti liels prieks, jo bijām zem Latvijas Tehnoloģiskā centra kā Latvijas inovācija. Un prieks, ka šajā stendā tikām ar «Skim gardumiem», kas arī ir no Vandzenes. Tas mums kā mazajiem mājražotājiem bija liels lepnums. Šī bija kārumiem jau otrā šāda veida izstāde. Ieguvumi ir — atpazīstamība, jauni kontakti un sadarbības iespējas.
— Atceries, kā mums izgāja pavasarī, — gribējām meistarklasi beidzot arī Mērsragā, bet parādījās nu jau visiem zināmais «Covid-19». Arī šoreiz paguvām ielēkt teju pēdējā vilcienā, jo daudz kur apkārt jau pasākumi līdz decembrim ir diemžēl atcelti. Vai arī pašai bija vēlme saviem mērsradzniekiem parādīt, ar ko nodarbojies?
— Protams, bija ļoti žēl, ka pavasarī mums viss iecerētais atkrita, bet ko padarīsi? Bet ar otro piegājienu izdevās! Liels prieks par atsaucību Mērsragā, tas bija patīkami. Vislabāk man patīk, ka no sākuma sanāk kopā tādas nopietnas sejas, kas it kā jautātu — «kas nu būs?», bet beigās visi priecīgi un smaidīgi dodas mājās.
— Uz meistarklasi pieteicās mazāk cilvēku, kā atnāca.
— Jā, atnāca vairāk cilvēku, un bijām patīkami pārsteigtas redzēt, ka zefīru gatavošanas iemaņas interesē ne tikai gados jaunām dāmām, bet arī senioriem, kas ar patiesu interesi iesaistījās meistarklases norisē.
* Elīnas zefīru recepti nejautājiet (lai gan, kas meklēs, tas var atrast, piemēram, Elīnas radīto brūkleņu zefīru recepti «Dansukker» mājaslapā internetā), aiciniet ciemos, jo tas tiešām ir tā vērts! Tiksiet ne tikai pie jaunām prasmēm, bet pavadīsiet labi laiku sirsnīgā gaisotnē, kopīgi darbojoties.
Inga Hartika,
Mērsraga informācijas centra vadītāja