Mērsragā atvērta frizētava «Tince»

Uzņēmējdarbība

Mērsradznieki var būt priecīgi par to, ka arī Mērsragā nu ir pieejami friziera pakalpojumi. Gandarījumu sniedz fakts, ka tos nodrošina tieši mērsradzniece, kas uzdrošinājusies uzsākt uzņēmējdarbību.
Pašā ēkā reiz bijis veikals, arī ēdnīca. Vienu laiku tās otrajā stāvā darbojās frizētava, bet pirmais stāvs tā arī palika neapdzīvots. Pēc laiciņa stāvi bija mainītām lomām — otrajā stāvā valdīja klusums, pirmajā bija veikaliņš, bet tad ēka atkal gaidīja jaunus īrniekus. Ēka ieguva jaunus apveidus un dzīvību, kad tajā mājas atrada IK «Atvasīte» apģērbu veikals, kura saimniece ir Gunta Upesjozupa-Jozupupe. Bet nu kaimiņos apģērbu veikalam Guntas meita Ginta Enzele atvērusi salonfrizētavu «Tince». Aicināju viņu ar sevi iepazīstināt arī «Talsu Vēstu» lasītājus.
— Atklāj, lūdzu, kad tu saprati, ka būt par frizieri ir tavs aicinājums?
— Nezināju, ko īsti vēlos darīt. Iedrošināja mans tētis izmēģināt roku friziera profesijā. Sāku mācīties Rīgā, «Skaistuma skolā», un tas mani aizrāva. Mācījos arī papildus, gāju uz kursiem, semināriem, lai sevi pilnveidotu. Man jau tajā laikā bija trīs dēli, un Mērsragā nebija, kur arī viņiem nogriezt matus.
— Kā sākās frizieres gaitas?
— Pirmo reizi matus nogriezu, mācoties skolā par frizieri, kur bija mācību frizētava. Skola bija fantastiska, tur varēja apgūt ne tikai teoriju, bet pat pirmajā dienā jau ķerties arī pie praktiskajām nodarbībām. Tad no skolas piedalījos modes skatēs. Ar pasniedzējām laikus sāku strādāt vienā komandā, braucot ne tikai uz jau pieminētajām modes skatēm, bet arī uz festivāliem. Es nekad sevi īpaši neesmu reklamējusi, klienti paši ar savām atsauksmēm mani ieteica jau citiem, un tā pamazām klientu loks auga. Man likās — ja tu sevi ar darbu parādi no labākās puses, viss arī izdodas.
— Cik ilgs laiks pagāja no idejas par frizētavu līdz tās atklāšanai?
— Patiesībā ideja parādījās tikai šogad — maija beigās. Doma gan jau bija visu laiku, bet īsti nebija iespējas to attīstīt. Nebija telpu. Maijā parādījās iespēja ciemā īrēt telpas. Vienu brīdi man bija pat doma vispār iet no ciema prom, bet bērniem šeit ir forši, tāpēc ir jādomā, ko darīt pašai, lai būtu iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī ar bērniem laiku pavadīt. Salonfrizētavu atklāju 5. oktobrī.
— Izstāsti nezinātājiem, kur atrodas tava salonfrizētava un kā noritēja tās atklāšana!
— Salonfrizētava atrodas Mērsragā, Zvejnieku ielā 3, starp IK «Atvasīte» apģērbu veikalu un pārtikas veikalu «Eldo». Atklāšana man bija īpašs notikums: viens no mazajiem manas dzīves mērķiem galu galā bija sasniegts. Izjūtas bija ļoti saviļņojošas, jo tas ir kaut kas mans, pašas sasniegts. Pozitīva bija cilvēku attieksme, saņēmu ļoti daudz apsveikumu, ziedu. Atbrauca apsveikt arī mani īpašie cilvēki — mana pasniedzēja no skolas. Sapratu, ka ir tikai jāgrib un, ja kaut ko ļoti, ļoti grib, to var izdarīt!
— Kas bija grūtākais līdz frizētavas atvēršanai? Telpu remonts, birokrātija?
— Dokumentus kārtot bija patiešām sarežģīti, jo ir daudz nesaprotamu lietu, un ne vienmēr ir, kam jautāt. Prasību šādas iestādes atvēršanai ir ļoti daudz. Katrā vietā no manis kā no pašnodarbinātā prasa ko citu. Tas viss kopumā bija sarežģīti. Telpas nebija lietotas daudzus gadus, tās nebija uzreiz iespējams pielāgot manām vajadzībām. Es pati izveidoju interjeru, tiku pie kolosālām dāvanām, kas deva iedvesmu un tagad jau iekļaujas telpu interjerā. Ar remontdarbiem tiku galā, pateicoties savai ģimenei un draugiem. Bez viņu atbalsta vispār nekas no tā nebūtu izdevies. Vislielāko paldies sūtu savam patēvam Jurģim.
— Nebija bail?
— Nē, nevienā brīdī, jo biju pārliecināta par to, ko daru. Mīlu savu darbu. Cilvēki jūt, ka strādāju, jo darbs patīk, padodas, un tad arī rezultāts ir labs.
— Tev frizētavā ir divas glīti izremontētas telpas. Ir vēl kādi plāni attiecībā uz otro telpu?
— Plānu ir ļoti daudz, bet nosaukšu tos, kas visātrāk tiks realizēti: būs solārijs, iespēja tikt pie glīta manikīra, pieaicināšu arī sejas kopšanas speciālistu, lai ciema cilvēkiem būtu iespēja sevi sakopt tepat, Mērsragā.
— Kā izdomāji frizētavas nosaukumu?
— Eh… frizētavas nosaukums (smaida). Mani bērnībā par Tinci sauca mans brālis, jo nevarēja izrunāt manu vārdu. Tā sauc joprojām mani arī krustvecāki. Līdz ar to citu variantu nemaz nebija. Lai cik tas būtu banāli, mana iekšējā pārliecība ir tāda — cilvēkam, kam ir skaisti veidoti mati, pat stāja izmainās, viņš ir laimīgs, jo labi jūtas emocionāli, tāpēc logo ir arī kronis. Galvas labākā rota ir skaisti veidoti, glīti nogriezti mati, bet matu rota — kronis. Cilvēkiem pēc friziera apmeklējuma ir jājūtas tā, it kā viņu galvu patiešām rotātu kronis! Ir jābūt pacilātības sajūtai — «Skaists cilvēks ir laimīgs cilvēks!».
P. S.
Frizētavas pakalpojumus aicinātas izmantot ne tikai dāmas, bet arī kungi un bērni. Jau dažas dienas pēc tās atvēršanas bija jūtams — skolā būs fotografēšanās, daudz skolēnu nāca iepazīties un tikt pie glītām frizūrām. Ieguvēji esam mēs visi — Mērsraga iedzīvotājiem nav vairs jābrauc uz pilsētu vai citu ciematu, lai sapucētos.
Inga Hartika,
Mērsraga tūrisma informācijas centra vadītāja