Informē par iespējamajām izmaiņām kultūras centru un novadu bibliotēku darbā

Kultūra

15. oktobrī Talsu novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdes informatīvajā daļā deputāti skatīja jautājumu par Talsu novada kultūras centru un bibliotēku izvērtēšanu. Iespējams, jau nākamajā gadā paredzamas vairākas izmaiņas šo iestā­žu darbībā, domājot par vienu vadītāju vairākiem kultūras centriem, iespējams, trīs bibliotēku likvidēšanu. Par izvērtējumu un ieteikumiem ziņoja pašvaldības kultūras un sporta attīstības nodaļas vadītāja Egita Murauska.
Iepazīstinot deputātus ar augustā veikto novada kultūras centru, muižu un bibliotēku izvērtēšanu, kultūras un sporta attīstības nodaļas vadītāja Egita Murauska pauda, ka viņas pārstāvētā nodaļa un komisija rosina vairākas izmaiņas. Būtiskākās no tām skar vairāku novadā esošo kultūras centru un bibliotēku darbību.
Vairākām iestādēm viens vadītājs
Veicot minēto iestāžu darbību izvērtējumu, rosināts priekšlikums nākamajam gadam pieņemt Strazdes bibliotēkas vadītāju kā Strazdes muižas vadītāju, nosakot, ka darbinieks papildus pildītu arī bibliotekāra pienākumus. Pārrunas veiktas arī ar attiecīgo darbinieku, kurš paudis atbalstu šādai iecerei. Abas minētās struktūrvienības arī atrodas vienā ēkā. «Attiecīgais darbinieks jau no janvāra apvieno abus amatus, ar tiem tiek galā un apstiprinājusi, ka šo darbu arī turpinātu,» deputātiem teica E. Murauska.
Komisijas priekšlikums ir arī Vandzenes tautas nama vadītājai turpināt pildīt Laidzes brīvā laika pavadīšanas centra vadītājas pienākumus, ko viņa jau šobrīd dara. Arī pati vadītāja paudusi, ka tas nekas neiespējams nav. Tāds pats priekšlikums ir attiecībā uz Stendes tautas namu un Lībagu brīvā laika pavadīšanas centra vadītājas amatu, kurus apvienotu viens cilvēks.
Izvērtējot pasākumu norisi un piedāvātos pakalpojumus, ir priekšlikums veidot papildu vienu amata vietu kultūrā un/vai tūrismā Tiņģeres muižā. Tāpat aicinājums deputātiem vērtēt iespēju kultūras centru un muižu vadītāju atalgojuma pielīdzināšanu atbilstoši klasifikācijai.
Savukārt kā problēmjautājums deputātiem tika norādīts Sabiles kultūras nama ēkas kritiskais stāvoklis. Būvniecības valsts kontroles biroja ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvā kartē joprojām šai ēkai redzams sarkanais brīdinājums, un ir vienīgais piemērotais sarkanais brīdinājums Talsu novadā. Tas nozīmē — ēku izmantot nedrīkst. Komisijas ieskatā, būtu jādomā, kā tomēr veicināt tās pieejamību, lai to izmantotu funkcijām, kam paredzēta. Otrs problēmjautājums ir Pļavmuižas saieta nams, ko ieteikts kvalificēt kā kultūras iestādi, bet kā sabiedrībai pieejamu vietu, kur nākt kopā, neprasot no šīs iestādes funkcijas, ko tā nevar nodrošināt.
Uz jautājumu trīs bibliotēkas
Līdz ar kultūras centru un muižu izvērtēšanu veikta arī bibliotēku darbības izvērtēšana pēc kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Talsu novadā ir 24 bibliotēkas. Vērtētas gan novadā esošo pilsētu, gan pagastu bibliotēkas. «Ņemot vērā gan iedzīvotāju, gan lietotāju skaitu, komisijas ieskatā būtu samazināms darbinieku skaits par vienu Sabiles bērnu un lielajā bibliotēkā, lai pielīdzinātu šo skaitu pārējām pilsētas bibliotēkām. Valdemārpilī tie ir četri darbinieki, Stendē — trīs darbinieki, bet Sabilē šobrīd ir seši darbinieki. Tāpat būtu veicama Sabilē esošo bibliotēku apvienošana, Sabiles lielajā bibliotēkā iekļaujot bērnu nodaļu, tā, kā tas ir visās pilsētas bibliotēkās. Šobrīd vienīgā vieta, kur tā vēl nav, ir Sabile,» turpināja E. Murauska.
Vērtētas arī pagastā esošās bibliotēkas, un arī dažās no tām ir neproporcionāls darbinieku skaits. Tāpēc ietiekums samazināt par 0,5 darbinieku slodzi Lībagu un Dižstendes bibliotēkā un izskatīt iespēju optimizēt darbinieku skaitu par vienu amata vietu Laidzes un Pastendes bibliotēkā.
Vissāpīgākais esot jautājums par Abavas, Nogales un Pļavu bibliotēku. Tās pēc tehniskā stāvokļa un nodrošinājuma, komisijas ieskatā, būtu slēdzamas, veidojot šajās vietās grāmatu izsniegšanas un apmaiņas punktus. «Lai šīs bibliotēkas nodrošinātu tādas, kā nepieciešams, tie ir nozīmīgi ieguldījumi. Kā jau minēju, mums novadā šobrīd ir 24 bibliotēkas,» turpināja ar secinājumiem iepazīstināt kultūras un sporta attīstības nodaļas vadītāja. Savukārt oktobrī tapis rīkojums par komisiju, kura padziļināti izvērtēja Talsu Galvenās bibliotēkas darbību. Par tās rezultātiem vēl sēdē nerunāja.
Viena no idejām, kas izskanēja sēdē no E. Murauskas — iespējams, nākotnē būtu izskatāma iecere par bibliobusa iegādi un aprīkošanu, kas pēc iepriekš sagatavota grafika konkrētās dienās un laikos izbraukātu novada pagastus, kuros nav pieejamas bibliotēkas un apkalpotu lasītājus. Tādi darbojoties jau Grobiņas un Ogres novadā, savas prezentācijas noslēgumā viņa minēja.
Uzklausot šo informāciju, deputātiem būs jādomā, vai un kā virzīt komisijas secināto un izvirzītos priekšlikumus pieņemšanai domes sēdē.