Diskutē par aktualitātēm uzņēmējdarbībā

Uzņēmējdarbība

21. oktobrī platformā «Zoom» notika tiešsaistes seminārs novada uzņēmējiem ar Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvjiem. Tajā izskanēja viedokļi par uzņēmējdarbības vidi Talsu novadā, aktuālā informācija, kas uzņēmējiem jāņem vērā vīrusa «Covid-19» izplatības laikā, un mērķiem, kam atbalsts pienāksies jaunajā Eiropas Savienības plānošanas periodā.
Diskusijas sākumā bija iespēja uzzināt, kāda ir uzņēmējdarbības vide Talsu novadā gan no pašvaldības, gan komersantu skatupunkta. Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone teica, ka visām lietām ir jābūt samērojamām — gan tām, kas saistītas ar pašvaldības darbu, gan interesēm, kas ir biznesam un uzņēmējiem. «Mums ir konkursi, kur privātās un juridiskās personas var piedalīties, atjaunojot ēkas vecpilsētas teritorijā. Ir atbalsta mehānismi, kas saistīti ar jauno uzņēmēju atbalstu,» sacīja domes vadītāja, minot konkursu «Dari Talsu novadam», kur uzņēmējiem ir iespēja gūt finansiālu atbalstu no pašvaldības dažādu ideju īstenošanai. Tāpat iespējams pretendēt uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. Lielākos uzņēmējus saistot jautājumi par dažādu fondu apguvi. «Svarīga ir savstarpējā sadarbība, lai izprastu viens otra vajadzības un iespējas tās realizēt. Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar komersantiem infrastruktūras attīstībā, kas ir pamats, lai uzņēmēji tālāk risinātu jautājumus saistībā ar sava biznesa attīstību,» turpināja domes vadītāja.
Šobrīd pašvaldībā pievērsta uzmanība jautājumam par tās iesaisti tirgus nepilnību risināšanā, piemēram, saistībā ar īres namu būvniecību. «Ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus, jāskata pašvaldības deleģējumi dažādās jomās — iesaisti vai neiesaisti noteiktu pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir virzīties uz to, ka tikai tajās jomās, kur ir tirgus nepilnības, iesaistītos pašvaldība. Esam tikušies ar lielākajiem uzņēmējiem novadā. Tas, ko esam sadzirdējuši, — uzņēmējiem attiecībā pret darbiniekiem ir svarīgi, ka vietā, kur tie dzīvo, mācās viņu bērni, ir kvalitatīvi kultūras pakalpojumi. Par šīm jomām vairāk domātu pašvaldība,» par darāmo bilda S. Pētersone. Izteiktajam piekrita arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Līga Meņģelsone, paužot, ka infrastruktūra nav tikai vadi, kabeļi un ūdenssaimniecība, bet arī tā, kas saistīta ar izglītību, kultūru un vidi, kādā cilvēki dzīvo konkrētajā vietā. «Mums bija svarīgi sadzirdēt, ka jūs šo kopumu redzat un sadarbojaties,» viņa sacīja.
Talsu Komersantu kluba pārstāvis Kaspars Eihe uzskata, ka viņa pārstāvētā organizācija ir viena no aktīvākajām Kurzemes pusē. Noslēgts arī sadarbības līgums ar Talsu novada pašvaldību. «Ir patīkami, ja pašvaldība ieklausās uzņēmējos, saprot viņu vēlmes un vajadzības,» pauda uzņēmējs. Diskusijas dalībniekiem bija iespējams uzzināt par komersantu šogad uzsāktajām aktivitātēm, kas iekļauj uzņēmējdarbības atbalstītāju informatīvās dienas, mentoru atbalstu topošajiem uzņēmējiem. Kopā ar citām iestādēm notiek tikšanās ar komersantiem blakus esošajos novados, arī regulāras ikmēneša tikšanās ar Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem. Ar vietvaru kopā notiek darbs pie vienotas atbalsta platformas izstrādes, lai investoriem ir skaidrība, kādas iespējas tiek piedāvātas. Uzsākts kopīgs darbs pie datu papildināšanas Ģeogrāfijas informācijas sistēmā, lai precīzi būtu zināmas vietas novadā, kas izmantojamas uzņēmējdarbības attīstībai.
«Problēma, kā konkurēsim ar lielajām pilsētām, kā Rīga, Ventspils, Liepāja, Valmiera, lai arī pēc administratīvi teritoriālās reformas Talsu novads pierautos mazliet tām klāt un piedāvājumā būtu efektīvi mehānismi, lai ieinteresētu investorus ieguldīt. Tāpēc svarīga ir gan infrastruktūras sakārtošana, gan arī elektrības jaudu palielināšana,» izteicās komersantu pārstāvis. Ja ekonomika attīstās un rodas jaunas darba vietas, arī viņš saredz, ka būtu nepieciešama īres namu celtniecība, jo novadā un Talsu pilsētā laba dzīvojamā fonda piedāvājumā nav.
«Covid-19» ievieš izmaiņas
Zināmas korekcijas darba organizācijas formās un vidē ir ieviesusi vīrusa «Covid-19» izplatība un ierobežojumi. Tas skar gan darba devēju atbildību, nodrošinot drošu darba vidi, gan arī pašu darbinieku atbildību un spējas sasniegt darba rezultātu, gan strādājot uz vietas birojā, gan attālināti, teica Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības speciāliste Laima Beroza. Būtiski pieaug arī darba aizsardzības speciālista nozīme. Esošā situācija ieviesusi izmaiņas arī normatīvajos aktos, piemēram, www.likumi.lv ir sadaļa «Covid-19», kur uzņēmējiem iespējams iegūt aktuālo informāciju saistībā ar veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos. Viņa vēlreiz atgādināja, ka šajā laikā darba devējiem un ņēmējiem vērā jāņem gan kolektīvie aizsardzības līdzekļi (attāluma atzīmes, marķēšana, norobežojošas caurspīdīgas sienas, ķermeņa temperatūras mērītāji, roku dezinfekcijas automātiskās ierīces, kustību virziena plūsmu noteikšana, virsmu dezinfekcija un ventilācijas uzlabošana), kā arī individuālie aizsardzības līdzekļi (vienreizlietojamie cimdi, respiratori, aizsargbrilles un apģērbs, aizsarg­apavi un bahilas, roku dezinfekcijas līdzekļi un citi). Labākos piemērus šajos jautājumos iespējams uzzināt arī interneta vietnē www.stradavesels.lv.
Mainās darba laika organizācijas formas
Mainoties situācijai darba vidē, svarīgs jautājums ir arī par jaunajām darba organizācijas formām. Strauji popularitāti gūst attālinātā darba forma. Taču par šo pilnībā atrunāts tiesiskais regulējums likumos nav, norāda konfederācijas darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš. «Ņemot vērā šo, plānotas izmaiņas likumos, nosakot, ka darba devējs un darbinieks vienojas par darba veikšanu attālināti, bet izdevumus par attālinātu darba laiku kompensē darba devējs. Attālinātais darbs tiek definēts tā, ka tas ir darbs, kas pastāvīgi vai regulāri veikts ārpus darba devēja uzņēmuma, tai skaitā darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi arī Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likumā. Ar tiem paredzēts noteikt darba devēja kompensācijas normas attālinātā darba veicējiem. Piemēram, ar šo nodokli neapliktu darba devēja segtos darbinieka izdevumus, kuri darbiniekam radušies saistībā ar attālināto darbu, nepārsniedzot 30 eiro mēnesī. Kāda būs galējā redakcija, par to vēl tiekot diskutēts, minēja konfederācijas darba tiesību eksperts.
Tāpat sarunā uzņēmējiem bija iespējams uzzināt par vēl vairākiem jautājumiem, tai skaitā pieejamo atbalstu Eiropas Savienības nākamajā plānošanas periodā, kas sāksies nākamgad. Kā pieci galvenie mērķi ir izvirzīti «Viedāka Eiropa», «Zaļāka Eiropa», «Savienotāka Eiropa», «Sociālāka Eiropa» un «Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa»; lielāku uzsvaru atbalsta piešķiršanā liekot uz tehnoloģiju, inovāciju, digitalizāciju, energoefektivitāti un atjaunojamajiem resursiem.