Kaķa lāsti debesīs nekāpj

Ļaujiet man runāt

 

Likteņa izpratne katrai tautai un pat cilvēku grupai ir atšķirīga. Kāds runā par iepriekšnolemtību, kāds savukārt par karmu, bet es uzskatu, ka lielākā daļa notikumu mūsu dzīvē nav nejaušība, bet nav arī iepriekš noteikta. Latviešiem ir sakāmais gan par bedres rakšanu, gan par sējas un pļaujas likumsakarību. Un tas viss taču ir loģiski. Man vispār patīk loģiskas lietas. Ja tu sēj burkānus, tu nevari rudenī gaidīt kāpostu ražu, vai, sējot dilles, nav jēgas gaidīt lokus. Tā taču tas ir! Un, manuprāt, tas likums nemainīsies, kamēr vien saule un mēness būs piekarināti pie debess juma.
Lai gan mēs bieži meklējam vainīgos no malas, bieži vaina meklējama pašos. Esmu dzirdējusi, ka Talsus biedējot kāds šarmantais un saliedētākais pāris mūsu novadā, kas lādējot un liekot lāstus, ja kāds neatdod zābakus vai jaku, ko šie noskatījuši, un vēl sazin ko. Man arī reiz viņa prasīja, lai kaut ko uzdāvinu viņas sešdesmitajā dzimšanas dienā, kaut to viņa bija teikusi arī pirms gada, kad arī bija tā pati apaļā dzimšanas diena. Tāpat, kad strādāju labdarībā, viņa bija pārģērbusies un mēģināja iestāstīt, ka esot Zigrīda vai kaut kā tamlīdzīgi, lai dabūtu kaut ko pa otram lāgam. Kad tika atmaskota, tad spļāva indi un lāstus, bet es tikai pateicu, lai ņem to pati, ko dod man. Un ne man kaķis nobeidzās (viņa minēja «lai nosprāgst!»), ne slimība piemetās, ne no darba atlaida. Mīļie, kaķu lāsti debesīs nekāpj! Vienīgais, kas jūs var sasiet un iedarbināt nepelnītos ļaunos vārdus, ir bailes, kas ir negatīvā ticība. Un tā darbojas. Varat droši saldajam pārim pateikt, ka neko no viņiem nepieņemat, un tajos vārdos lai viņi sapinās paši. Un ne jau viņi ir tādi vienīgie. Tas jau bijis visos laikos. Ja neiet, tad kāds cits vainīgs. Lai nu kā, lai visiem laba veselība un veseļošanās un lai vienmēr laba sēkla, ko sējam gan savā, gan citu dzīvē!

Maigiņa