Kolektīvā baidīšanās

Viedokļi

Aizvakar (30. septembrī) mūs sasniedza informācija par to, ka Latvijā aizvadītajā diennaktī konstatēti 95 jauni «Covid-19» gadījumi. Tas līdz šim ir lielākais vienā dienā reģistrēto gadījumu skaits. Jāņem vērā, ka šajā laikā tika veikts 4271 «Covid-19» tests, kas līdz šim ir lielākais vienā dienā veikto testu skaits, līdz ar to rezultāts ir tikai likumsakarīgs.
Šobrīd, kad pie «Covid-19» esamības vairāk vai mazāk esam pieraduši, cilvēki iedalās divās kategorijās — tie, kuri baidās no vīrusa, un tie, kuriem lielākas raizes sagādā iespējamie ierobežojumi. Mēs neesam tādā situācijā, kad pa labi, pa kreisi varam mētāties ar ierobežojumiem, kas pēc tam atspēlēsies uz ekonomiku. Intereses pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā uzmetu aci iedzīvotāju nāves cēloņu sadalījumam pa mēnešiem. Izrādās, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī reģistrēto mirušo skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, ir samazinājies par 523 jeb 6,8 procentiem. Mēneša laikā Latvijā aizsaulē dodas vairāk nekā 2000 cilvēku. Galvenie iemesli — asinsrites sistēmas slimības, audzēji un ļaundabīgi audzēji. Arī no gripas un pneimonijas katru mēnesi aizsaulē dodas ievērojams skaits iedzīvotāju. Tādu gadījumu, kuros galvenais nāves cēlonis ir «Covid-19», 2020. gada pirmajā pusgadā ir 14. Šo skaitu ievērojami pārsniedz nāves gadījumu skaits, kuru cēlonis ir psihiski un uzvedības traucējumi, nervu sistēmas slimības, saindēšanās ar alkoholu, noslīkšanas gadījumi, tīšs paškaitējums, vardarbība un daudzas citas saslimšanas. Runājot par «Covid-19», SPKC norādījis, ka pārsvarā mirušie bija gados veci cilvēki ar nopietnām hroniskām slimībām, kas veicināja smagu «Covid-19» slimības gaitu un intensīvās terapijas nepieciešamību.
Izrādās, ka velns nav tik melns, kā viņu mālē. Necenšos noliegt vīrusa esamību vai apgalvot, ka ierobežojumus nevajadzētu ievērot, bet veids, kādā sabiedrība par to tiek informēta, bieži ir nekorekts un maldinošs. Viens no labākajiem veidiem, kā piesaistīt auditorijas uzmanību, ir spekulēšana ar iegūtu informāciju, pagriežot to sev vēlamajā gaismā. Neskaitāmi daudz reižu, uzklikšķinot uz ziņu portāla saites, izrādījies, ka kliedzošais virsraksts ir izrauts no konteksta. Žurnālu «Latvijas Ārsts» un «World Medical Journal» galvenais redaktors Pēteris Apinis rakstā «Placebo, nocebo un «Covid-19» jeb — kādēļ ar baidīšanas kampaņām tiek nodarīts vairāk slikta nekā laba!» uzsver, ka informācija par «Covid-19» tiek pasniegta ļoti vienpusēji, pastiprināti vēršot uzmanību uz šausmām, sliktām prognozēm, smagiem slimības gadījumiem un atsevišķu pacientu nāvi. «Pie «Covid-19» pieskaita gan tos, kas miruši no «Covid-19», ar «Covid-19» kā veicinošu faktoru, gan tos, kam «Covid-19» bijis, taču ar pacienta nāvi tam nav nekāda sakara, piemēram, pacients, kam diagnosticēts «Covid-19», gājis bojā negadījumā… Pozitīvs tests apvienojumā ar dažiem sākotnējiem simptomiem un satraucošām masu mediju veselības ziņām var saasināt klepu, drudzi, sāpes un elpas trūkumu. Pat tiem, kam nav «Covid-19», bailes no vieglas elpceļu slimības var saasināt hroniskās slimības simptomus un mudināt apmeklēt slimnīcu, kur var itin viegli noķert kādu citu vīrusu vai hospitālo infekciju,» norāda P. Apinis. Pašreizējie karantīnas un pašizolācijas pasākumi likuši daļai iedzīvotāju būt sociāli izolētiem, taču bez sociālā atbalsta liela daļa cilvēku ir uzņēmīgāki pret trauksmi un depresiju. «Ir būtiski ar pozitīvu informāciju cīnīties pret negatīvo pieredzi, mainot informācijas būtību. Apgalvojums, ka 95 procenti cilvēku pārcieš «Covid-19» asimptomātiski vai ar ļoti nelieliem simptomiem (iesnām, klepu, nedaudz paaugstinātu temperatūru), ir daudz veselīgāks, nekā ziņa, ka desmitā daļa no pieciem procentiem, kam ir simptomi, saslimst smagi.»
Dažkārt kolektīvā baidīšanās sniedz vienotības sajūtu — īpaši izteikti tas bija pavasarī, kad saskārāmies ar kaut ko jaunu un nebijušu. Ir normāli, ka šādās situācijās izjūtam bailes, bet ilgi tas tā turpināties nevar. Mums jāatrod veids, kā stabilizēt savu emocionālo pasauli un atšķirt realitāti no pārspīlējumiem. Mans ieteikums būtu maksimāli ierobežot informācijas plūsmu un lielāku uzmanību pievērst tam, kas sagādā prieku mums un mūsu mīļajiem…