Kad tiek izdarīta pareizā izvēle

Veselība

Dzīvē un ikdienā, kad problēmu netrūkst, sanāk sastapties arī ar apstākļiem, kas nepavisam nešķiet ikdienišķi. Tie nostāda mūs fakta priekšā, un tad ir divas iespējas — vai nu nolaist degunu un krist izmisumā, vai nu būt pozitīvam un domāt, kā to visu pagriezt pozitīvā gultnē. Tāds pieredzes stāsts ir Karīnai Leinbergai-Lembergai, kura nāk no Rīgas, bet nu kādu laiku pēc apprecēšanās dzīvo Valdemārpilī.
Karīnai, gaidot dēliņu Martinu, tika konstatēts gestācijas jeb grūtniecības diabēts, kas ir jebkuras pakāpes un izteiktības glikozes vielmaiņas traucējumi, ko pirmo reizi konstatē grūtniecības laikā. Tas izraisa paaugstinātu glikozes (cukura) līmeni asinīs un neārstēts var ietekmēt mammas un gaidāmā mazuļa veselību. Mazulim var būt lielāks svars jeb, kā saka ārsti, bērniņš piedzimis ar cukura kārtiņu. Parasti gan pēc dzemdībām gestācijas diabēts mammai izzūd, taču bieži tiek sacīts, ka tas ir vēstnesis nākotnē, ka var būt arī pirmā un otrā tipa diabēta risks, ja hormonālajai darbībai bijusi tāda niķošanās grūtniecības laikā.
Karīnai, kas nodevusies aktīvākam dzīvesveidam, iedrošinošais stāsts nav vis par sportisko rezultātu sasniegšanu, bet gan par gribasspēku un spēju atrast savu motivāciju kustēties vairāk un ēst veselīgāk, kas ikdienā daudziem šķiet gluži vai nesasniedzams Everests. Karīna cer, ka sabiedrībā sāks pievērst lielāku uzmanību gestācijas diabēta problēmai un tam, ka diagnoze ir sauciens nevis pēc injekcijām, bet gan palīdzības un paveicamiem risinājumiem. Insulīna injekcijas kā variants tika piedāvātas arī pašai Karīnai, kad cukura līmenis bija paaugstināts, bet viņai tās likās kaut kas neiedomājams, tāpēc meklēja citu variantu, lai noturētu savu cukura jeb glikozes līmeni asinīs normas robežās.
Karīna atklāj, ka izvēlējusies beidzot sākt domāt, ko ēd, kāpēc kaut ko ēd, un pieņēma lēmumu sākt kustēties vismaz 40 minūtes dienā.
Mamma, kas daudz staigā
Karīnas iešanas stāsts aizsākās šī gada janvārī, kad nolēmusi iet laukā pastaigās ar mazuli ratiņos, neskatoties ne uz kādiem laikapstākļiem. Viņas motivācija bijusi pašas veselība, jo gestācijas diabēts bija nopietns pieteikums jaunam režīmam, kas ietver sevī sportu, uzturu un ūdens pietiekamu lietošanu. Iemesls, kāpēc rodas tāda diagnoze, nav skaidrs lielākajā daļā gadījumu. Iespējams, ka tā ir iedzimtība, bet kas tāds var rasties arī mazkustīga dzīvesveida un garu darba stundu dēļ, kas pavadītas sēžot. Arī neveselīgais ēdiens, kas bez īpašas uzmanības pievēršanas uzturvērtībai bieži vien ir tikai kaloriju avots, var būt veicinošs faktors.
Vai tagad tikai kāpostu lapas?
Jaunā māmiņa neslēpj, ka tad, kad pateikts, ka viņai ir gestācijas diabēts, bijis zināms šoks un grūti to bijis pieņemt. Meklējot internetā informāciju par diagnozi, sapratusi, ka tā ir visai virspusīga un nesniedz atbildes uz jautājumiem, kas interesē. Bijis jautājums, vai tiešām būs jādzīvo tikai no kāpostu lapām un ūdens, lai cukura līmenis asinīs nepārsniegtu normu un nevajadzētu insulīna injekcijas, kā arī sakārtotu iekšējos procesus organismā. Karīna daudz mācījās un kustējās, un stingrā disciplīna arī deva gaidītos rezultātus. Mērķis bija sasniegts — zāles galu galā nebija jālieto, un ģimenē piedzima veselīgs mazulis.
Jaunais dzīves ritms turpinās
Pēc dzemdībām Karīnas daktere brīdinājusi, ka nekas jau ar dzemdībām viņas jaunā dzīvesveida disciplīnas jautājumā nav beidzies, un iespējams, ka gestācijas diabēts bijis organisma trauksmes zvans, ka viņa nevar atslābt un atkal staigāt pa ierasto taku, dzīvojot veco dzīvesveidu, kas nepavisam neliecina par veselīgām tendencēm. Jaunajam dzīves ritmam un ieradumiem bija jākļūst par ikdienas normu visas dzīves garumā, ko Karīna arī pieņēma, jo iespējamība saslimt ar cukura diabētu ir visai augsta, kas jaunajai māmiņai šķitis diezgan biedējoši. Pirmos mēnešus Karīna koncentrējusies tikai uz laiku kopā ar mazuli, jo viss bijis pavisam jauns, un viņa turpinājusi gatavot ēst, piedomājot pie savas ēdienkartes, jo, zīdot bērniņu, tas bijis svarīgi abiem.
Ēst gatavošana — patiesa sirds nodošanās
Pateicoties negaidītajam dzīves pavērsienam, Karīna  pievērsusies ēst gatavošanai ar pilnu atdevi, un nu jau vēl vairāk, parādot un pierādot, ka ēdiens bez sāls un necepts sviestā var būt patiesi garšīgs. To novērtē gan dēliņš Martins, gan Karīnas vīrs Haralds.  Gards un veselīgs — kur nu vēl labāk?! Bez tam māmiņa netur sveci zem pūra un ar receptēm dalās savā Instagram kontā ar nosaukumu «es. gatavoju», jo tad, kad personīgi saskārusies ar gestācijas diabētu, sapratusi, ka ir problēma ar informācijas pieejamību par to, ko tad vajadzētu ēst un kā gatavot. Pēc pāris mēnešiem, kad saradusi ar jaunajiem māmiņas pienākumiem, paskatoties spogulī, sapratusi, ka nepieciešams savest kārtībā savu formu, jo vasara arī nav bijusi aiz kalniem. Karīna nenoliedz, ka arī agrāk bijusi viena no tiem daudzajiem, kas sportojusi ik pa laikam. Pirms diviem gadiem arī cītīgi gājusi uz sporta zāli. «Tas bija viļņveidīgi. Saņēmos, viss bija labi, un tad atkal sākas kādi negaidīti darbi, pienākumi un viss piemirsās,» komentē jaunā māmiņa. Vēlme bijusi, bet ir arī cilvēciskais faktors, kad gribas sevi pažēlot, iepriecināt ar kārumiem, sulīgu burgeri, pagulēšanu, paslinkošanu. Par savu jauno ikdienu Karīna teic: «Es pat to nesauktu par veselīgu dzīvesveidu, jo tas uzreiz asociējas ar diētām. Par sevi es vairāk teiktu, ka vienkārši ēdu sabalansēti, lai organismam pietiktu visas nepieciešamās vielas un nebūtu jālieto sintētiskie vitamīni. Vienīgais kārdinājumi ir tik daudz… Un arī man garšo burgeri vai saldumi, ko kādreiz arī ēdu. Tas ir cilvēciskais faktors — kādreiz ļauties našķiem. Bet tagad tas ir izņēmuma kārtā un dažreiz var tam ļauties,» paskaidro Karīna. Tā kā ar mazuli bija jāiet laukā divas reizes dienā, sapratusi, ka šo laiku varētu izmantot kā īpašo brīdi sev un savai veselībai, un izrādās, ka staigāšana ir lielisks kardio treniņš. Papildus motivējuši arī māmiņu kopīgie izaicinājumi, kad radusies vēlme iekļūt pirmajā trijniekā.
Tik daudz ieguvumu! 
Karīna Leinberga-Lemberga atklāj, ka ieguvums apņēmībai kustēties ir papildu enerģija, mundrums, prieks, kūstošie kilogrami. Izaicinājums nokļūt labāko trijniekā viņu aizrāvis, un tas nesis arī rezultātu. Par to pateicību viņa izsaka arī savam mazulim, kas tik pacietīgi gulējis ratos un to dara vēl joprojām.
Maijā Karīna, savas draudzenes Ineses pamudināta, piedalījusies «Ghetto Games» izaicinājumā. Abas jau bija sākušas savā starpā sacensties, izmantojot «Samsung Health» telefona aplikāciju, un katru dienu tika noieti līdz pat 30 kilometriem. Gribējušas pamēģināt ko jaunu, kas arī motivējis vairāk paplašināt robežas. Jūnijā piedalījušās pārgājienā ar moto «Hike for fun» (pastaigājies prieka pēc). Mērķis bijis noiet 40 kilometrus, un abas likušas maksimālo kilometru skaitu, lai būtu kārtīgs izaicinājums pašām sev, taču, katru dienu noejot vismaz 20 kilometrus, arī šis bija diezgan viegli sasniedzams mērķis. Karīnai kā mazkustīga dzīvesveida piekritējai ilgus gadus, jaunie sasniegtie mērķi likuši aizdomāties par to, ka nemaz jau tik mazkustīga viņa vairs nav un ir jau sasniegts jauns līmenis, par ko no sirds priecājas.
Augstākais pašas sasniegums
Karīna teic, ka vislielākais sasniegums viņai bijis izaicinājums ar nosaukumu «Run for fun» (skien prieka pēc). Izaicinājusi sevi noskriet 15 kilometrus, jo ikdienā skrējusi 6—10 kilometrus. Draugi pēc tam teikuši, ja Karīna spēj noskriet 15 kilometrus, tad varot arī pieveikt 21 kilometru. Un patiesi — Karīna to arī spēja. Viss šajā dienā bijis labvēlīgs — laikapstākļi, iekšējās sajūtas un pārliecība par to, ka var. Skrienot visu laiku domājusi, cik tās būs saviļņojošas emocijas, kad varēs pasacīt, ka noskrējusi 21 kilometru. Iepriekš šķitis, ka to var tikai īpaši apveltītie.
Radās jauna pārliecība par sevi
Piedalīšanās izaicinājumā, uzliekot arvien augstāku mērķi un to sasniedzot, Karīnai devusi pārliecību par sevi un savām spējām. Viņa bija kļuvusi aktīva, sportiska, enerģiska, un tas, ko redzējusi spogulī, beidzot patiešām paticis un apmierinājis, jo bija atbrīvojusies no liekajiem kilogramiem. Tas labvēlīgi ietekmējis problēmjautājumu veselībā — paaugstināto cukura līmeni asinīs. Tagad visi iekšējie procesi bija iekustināti, protams, neaizmirstot arī trešo svarīgāko lietu, kas seko kustībai un uzturam, proti, ūdeni. Bez tam, Karīna uzvarējusi «Ghetto Games» izaicinājuma kopvērtējumā. «Man vienmēr labi motivē jautājums: «A, ko? Vai tad es nevaru?» dalās Karīna, kura ir pateicīga arī savam vīram, kas izrādīja sapratni, lieki nejautājot, kāpēc jāiet laukā sniega un lietus laikā, kā arī draudzenei Inesei, kura bijusi spēcīga konkurente un neļāvusi atslābt. Sarunas noslēgumā Karīna teic: «Manuprāt, veselības problēmu sākumposms ir bērnība. Ir jāmācās ēst pareizi jau no bērnības. Neesmu ārsts un nevaru apgalvot, kāda ir tā patiesība, bet domāju, ka arī manas mūžīgās problēmas ar lieko svaru un citas ir tikai tādēļ, ka uzskati, kā bērnam jāēd, krasi atšķīrās no tā, kā patiesībā vajadzētu būt. Nav jau ko pārmest, jo padomju laikos dzīvojām pilnīgi citā informācijas burbulī. Bet tagad mēs varam darīt tik daudz, lai bērni to nepiedzīvotu. Tagad es spēju savam mazulim ielikt labus pamatus veselības mājai, lai viņam pietiktu enerģijas un visa nepieciešamā pilnvērtīgai ikdienai, nevis visu mūžu pēc tam cīnīties ar bezjēdzīgu atkarību no saldumiem.»