Jūs mums un novadam esat vajadzīgi!

Viedokļi

Iepriekšējā žurnālista viedoklī Mairita Balode pauda, cik svarīgs novadam ir mūsu reģionālais laikraksts un cik būtiski ir, lai to abonē, jo citādāk nevaram pastāvēt. Tā tas patiešām ir, jo arī uz «Talsu Vēstīm» attiecas tas vecais labais sakāmais, ka tad, ja nav pieprasījuma, nav arī piedāvājuma. Vēl nesen dzirdēju komentāru, ka «avīze jau feina, tikai makten dārga un reklāmu par daudz.» Bet, ja padomājam loģiski, tad saprotam — cenas aug visam, un tas ir tikai likumsakarīgi. Un reklāmas ir ne jau tādēļ, ka nav kā laikrakstu aizpildīt, bet tādēļ, ka tās arī nodrošina avīzes pastāvēšanas finansiālo pusi. Un, ja varētu cenu nepacelt, domājat, ka tas netiktu darīts, zinot, ka cilvēkiem maciņa biezums ir tāds, kāds ir? Tas ir risks, ka tiks pazaudēts kāds lasītājs, bet neriskēt diemžēl nevar. Nesen aizdomājos par to, ka tad, ja mums nebūtu pašiem sava vietējā laikraksta, tas būtu tāpat, kā dzīvot bez dvēseles pilnīgā tumsā. Jā, laikraksts savā ziņā ir dvēsele, un bez tās dzīvība nav iespējama vai ir pilnīgi nosacīti, jo informatīvā telpā būs tikai formāla informācija un fakti, un stipri šaubos, vai objektīvi, jo no pašvaldības neatkarīgs, lai raksts paver iespējas analizēt un paust informāciju problēmrakstos, ko neizlasīsi nekur citur. Tas ir pavisam cits saturs un raksturs. Jā, tie ir bezgala neērti rakstītājam, jo vienmēr kāds būs neapmierināts un var dabūt arī pa biksēm.
Personīgi man bezgala lielu prieku sagādā uzrakstīt par cilvēkiem no vienkāršās tautas, jo zinu, ka tie ir īstas dārgumu lādes. Un tas prieks, kad redzu, cik iepriecināts ir aprakstītais, ir zelta vērtē. Un, jā, prieka radīšana un humors ir mans lauciņš, kurš pašai iedod dzirkstelīti, un par katru rakstu, kur ir kāds pavisam jautrs pavediens, pašai sirsnīgs prieks. Ja vēl dzirdu, ka tas kāda drūmajā vaigā licis parādīties prieka vaibstam, tad nu pavisam laba diena sanākusi. Man pavisam žēl ir noskumuši un vientuļi cilvēki un, tā kā īsti ne pie viena bez uzaicinājuma aiziet nevaru, laikraksts ir veids, kā varu iespraukties kādā bēdīgā sirds nostūrī. Starp citu, ja kāds lasītājs vēlas mani sagaidīt ciemos, tad varu pasacīt, ka meklēju pērles, kuras labprāt pastāstītu par savu dzīvi, vaļaspriekiem, kaut ko interesantu, iedrošinošu, ar ko gribētos padalīties plašāk. Droši dodiet ziņu! «Vīru lapa» un rubrika «Ciemos pie lasītāja» meklē savus brīnišķīgā stāsta varoņus. Un atbalstiet savu vietējo laikrakstu, jo gan mums, gan novadam jūs esat vajadzīgi.