«Ietvertie apgalvojumi balstīti uz pieņēmumiem un varbūtībām»

Talsu novads

22. septembrī «Talsu Vēstis» publicēja apkopojumu par Valsts kontroles veikto revīziju Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrībās. Lūdzām arī komentāru pašvaldībai pilnībā piederošo kapitālsabiedrību «Talsu namsaimnieks» (publicēts 22. septembrī) un «Talsu ūdens» vadītājiem, jo šajās kapitālsabiedrībās konstatēts visvairāk nepilnību. Skaidrojumu sniedz «Talsu ūdens» vadītājs Igors Kude.

Igors Kude, «Talsu ūdens» valdes loceklis:
— Valsts kontrole veica revīziju Talsu novada pašvaldībā, lai noskaidrotu, vai pašvaldība pārvalda kapitālsabiedrības, sekojot tiesiskuma un labās prakses principiem. No šāda skatupunkta revīzijas ziņojums atklāj jomas, ko nepieciešams pilnveidot no pašvaldības pārraudzības viedokļa. Diemžēl vairums Valsts kontroles ziņojumā ietverto apgalvojumu un secinājumu, kas tiek attiecināti uz SIA «Talsu ūdens» darbu, balstīti uz pieņēmumiem un varbūtībām, nevis argumentiem un faktiem. Piemēram, informācija par ūdens zudumiem: nav korekti norādīt to kā galveno problēmu, minot Rocežus un Sārceni, kas ir tikai divi ciemi Laidzes pagastā un 2018. gadā bija atsevišķas nošķirtās ūdensapgādes sistēmas. Rocežu ciema ūdens zudumu apmērs 80,23 procenti jeb 6693 m3 no kopējiem ūdens zudumiem 2018. gadā veido tikai 3,07 procenti, un tarifu projektā šie zudumi samazinās uz 1,53 procentiem. Sārcenes ciema ūdens zudumu apmērs 52,97 procenti jeb 518 m3 no kopējiem ūdens zudumiem 2018. gadā veido tikai 0,24 procenti, un tarifu projektā šie zudumi samazinās uz 0,001 procentu. Tomēr Valsts kontrole to pasniedz kā būtisku risku un problēmu. Nenoliedzami, ar ūdens zudumu jautājumu ir jāstrādā, bet tās ir arī apjomīgas investīcijas. Laikā no 2016. gada SIA «Talsu ūdens» pārņēma ūdenssaimniecības no Talsu novada pagastu pārvaldēm, katru gadu pakāpeniski pieauga nošķirto ūdensapgādes sistēmu skaits: šobrīd — 27 sistēmas, 141 km ūdensapgādes tīkli, no tiem 40 km «vecie» tīkli ar reāliem ūdens zudumiem. Attiecīgi pieauga kopējais ūdensapgādē padotais ūdens apjoms, un proporcionāli veidojās ūdens zudumu pieaugums. Jāuzsver, ka SIA «Talsu ūdens» pārņēma ūdenssaimniecību no pašvaldības tādā stāvoklī, nevis pats šos zaudējumus un neefektīvās sistēmas radīja.
Par Valsts kontroles norādītajiem ilgtermiņa darbības riskiem — tā veica finanšu analīzi par 2017. gadu, 2018. gadu un 2019. gadu, kad tika pārņemtas Talsu novada ūdenssaimniecības sistēmas pilsētu un pagastu teritorijas — katru gadu dati bija mainīgi un atšķirīgi. Tos nav iespējams savstarpēji objektīvi salīdzināt un izdarīt secinājumus. SIA «Talsu ūdens» ir izdarījusi visu, lai ar apgrozāmajiem līdzekļiem segtu īstermiņa saistības, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināts ūdenssaimniecības pakalpojums. Šāds rezultāts parāda patiesās ūdenssaimniecības uzturēšanas izmaksas, ko līdz šim pašvaldība ir dotējusi.
Kāda būs tālākā rīcība — pašvaldībai kopīgi ar kapitālsabiedrību jāizvērtē 2020. gada darbības rezultāti un jāpārskata vidēja termiņa darbības stratēģija un 2021. gada plānošanas dokumenti. Pašvaldībai būtu jāplāno budžetā līdzfinansējums infrastruktūras attīstībai, tai skaitā ūdens zudumu samazināšanai un ūdensapgādes tīklu atjaunošanai. Pašvaldībai kopīgi ar kapitālsabiedrību jāizvērtē grāmatvedības dokumentācijas pilnveidošana, nosakot vienotas vadlīnijas un metodiku, kā arī jāizvērtē deleģētie pārvaldes uzdevumi un citi kapitālsabiedrības sniegtie pakalpojumi.