Valsts kontrole kapitālsabiedrībās atklāj neatbilstības

Talsu novads

No 17. septembra ikviens interesents Valsts kontroles interneta vietnē www.lrvk.gov.lv var iepazīties ar publicēto ziņojumu, kurā vērtēta piecu kapitālsabiedrību — SIA «Talsu namsaimnieks», SIA «Talsu ūdens», SIA «Talsu televīzija», SIA «AAS «Piejūra» un SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca» — darbība. Tajās Talsu novada pašvaldība ir pilnīga vai daļēja kapitāldaļu turētāja. Valsts kontrole secinājusi, ka darāmā ir daudz, lai minēto kapitālsabiedrību darbība būtu caurskatāma un vērsta ilgtermiņā. Īpašs uzsvars uz darāmo likts SIA «Talsu namsaimnieks» un SIA «Talsu ūdens».

Neveidot nevajadzīgu konkurenci
Pašvaldības līdzdalība kapitālsabiedrībās ir veids, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības, ja to nav iespējams izdarīt citos veidos. Izlemjot par labu dalībai kapitālsabiedrībās, pašvaldībai tām ir jāizvirza darbības mērķi, uzdevumi un jānosaka izpildes rādītāji, pēc kuriem vērtēt rezultātus. Jānodrošina arī kapitālsabiedrību regulāra pārraudzība, lai gūtu pārliecību, ka tās darbojas efektīvi, ekonomiski, produktīvi un sasniedz izvirzītos mērķus. Pašvaldības lēmuma par dalību kapitālsabiedrībā rezultātā labums ir jāgūst gan iedzīvotājiem, gan tas nedrīkst traucēt komersantiem, kas vēlas nodarboties ar komercdarbību attiecīgās pašvaldības teritorijā.
Valsts kontroles veiktā atbilstības, lietderības revīzija «Vai Talsu novada pašvaldība pārvalda kapitālsabiedrības, sekojot tiesiskuma un labākās prakses principiem?» veikta no 2017. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim.
Talsu novada pašvaldībai pieder simts procenti kapitāla daļu trijās kapitālsabiedrībās,
SIA «Talsu namsaimnieks» (sniedz nekustamo īpašumu pārvaldīšanas pakalpojumus), SIA «Talsu ūdens» (sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus) un SIA «Talsu televīzija» (informē iedzīvotājus par aktualitātēm novadā). 23,22 procenti kapitāldaļu pieder atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»», bet 10,04 procenti — SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca». Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole secinājusi, ka pakalpojumus sniedzošās un Talsu novada domei piederošās kapitālsabiedrības darbojas ar zaudējumiem, nav spējīgas no apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības un tuvākajā nākotnē tām var iestāties grūtības ar maksātspēju. Turklāt kapitālsabiedrību sliktās pārvaldības dēļ to sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem ir nekvalitatīvi un dārgi. Sīkāk revīzijas ziņojumā ielūkojāmies arī mēs, minot tās kapitālsabiedrības, kur konstatētas būtiskākās nepilnības.
Tā kā Valsts kontrole norādījusi, ka «revīzijā, veicot finanšu pārskatu analīzi, īpaši nelabvēlīga finanšu situācija atklājās SIA «Talsu namsaimnieks» un SIA «Talsu ūdens», radot situāciju, ka šīm kapitālsabiedrībām pastāv ilgtermiņa darbības riski, viedokli par revīzijas ziņojumā pausto un plānotajiem darbiem nepilnību novēršanā jautājām arī šo divu kapitālsabiedību valdes priekšsēdētājiem.
SIA «Talsu namsaimnieks»
● Saskaņā ar dzīvojamo māju bilancēm uz 2019. gada 30. decembri kapitālsabiedrība par dzīvojamo māju apsaimniekošanu no dzīvokļu īpašniekiem ir saņēmusi par 860 335 eiro vairāk nekā iztērējusi dzīvojamo māju uzturēšanas un pārvaldīšanas darbībām. Kapitālsabiedrība skaidro: šo naudu ir iztērējusi citām vajadzībām — pašvaldības īpašumā esošās siltumapgādes infrastruktūras atjaunošanai. Kontroles speciālisti uzskata, ka iedzīvotāji, kuri ir uzticējuši savu dzīvojamo māju pārvaldīšanu uzņēmumam, nevar būt pārliecināti, ka viņu māja tiek pārvaldīta tā, lai nodrošinātu mājas un inženiertīklu drošu ekspluatāciju.
● Māju lietās nav pieejama visa normatīvajos aktos noteiktā informācija, kas iedzīvotājiem ļautu gūt pārliecību, ka pārvaldīšanas pienākumi tiek veikti pilnā apjomā un atbilstoši tāmēs paredzētajām izmaksām. Ne visās izlasē iekļautajās māju lietās ir pieejami mājas apsekošanas akti, kas norāda, ka ne iedzīvotāji, ne kapitālsabiedrība informēta par mājas tehnisko stāvokli.
● Pašvaldības kapitālsabiedrības sniedz arī tādus maksas pakalpojumus, kurus tirgū jau piedāvā privātie komersanti. Piemēram, pašvaldība nav vērtējusi, kādēļ «Talsu namsaimnieks» ir iesaistījies apbedīšanas piederumu (zārku, dvieļu, svečturu u. c.) tirdzniecībā, kādēļ iznomā transportlīdzekļus un dronus, veic remontdarbus vai sniedz labiekārtošanas (zāles pļaušana, koku stādīšana) pakalpojumus privātpersonām. Pašvaldības lēmumos par līdzdalības saglabāšanu nav ietverta informācija, ka būtu veikts tirgus izvērtējums, lai apzinātu, vai tiešām šajās jomās pastāv tirgus nepilnības, proti, privātie komersanti nespēj nodrošināt pietiekamu un kvalitatīvu piedāvājumu klāstu.
● Lai gan kapitālsabiedrībai ir reprezentācijas izdevumi, revidentiem nav iesniegta kārtība, kādā veidā tie uzskaitīti, tajā skaitā nav noteikts, kāda ir vadības paredzētā kontroles sistēma, lai nepieļautu nelietderīgu finanšu līdzekļu izmantošanu. Revidējamā laika posmā kapitālsabiedrība ir iegādājusies darbiniekiem un partneriem konditorejas izstrādājumus 191,80 eiro vērtībā, ēdināšanas pakalpojumus un ēdienu plates 191,71 eiro vērtībā un alkoholiskos dzērienus 99,54 eiro vērtībā. Kapitālsabiedrība regulāri ir nodrošinājusi kafijas, tējas un saldumu iegādi, 2018. gadā vidēji mēnesī izlietojot 108,39 eiro. Kapitālsabiedrība saviem darbiniekiem 2018. gadā organizēja laivu braucienu 354,45 eiro vērtībā, savukārt 2017. un 2018. gadā pasniedza Ziemassvētku dāvanas — konfektes 495 eiro vērtībā.
SIA «Talsu ūdens»
● Iedzīvotāji, kuri izmanto «Talsu ūdens» pakalpojumus, par ūdensapgādes pakalpojumiem gada ietvaros samaksātu vismaz par 63 316 eiro (t. sk. PVN 10 989 eiro) mazāk un par kanalizācijas pakalpojumiem — par 82 161 eiro (t. sk. PVN 14 259 eiro) mazāk, ja pašvaldība būtu izvēlējusies pamatlīdzekļu nodošanas veidu, lai ievērotu dubultas nefinansēšanas principu. Tarifu aprēķinā tika iekļauts nolietojums no pamatlīdzekļiem, kas finansēti ES fondu projektu ietvaros un kas šajā aprēķinā nebūtu iekļaujami.
● Lai arī uzņēmums noteicis mērķi samazināt ūdens zudumus, veiktās darbības nesniedz plānotos rezultātus. Ūdens zudumi ūdensapgādes tīklos 2018. gadā bija 29 procenti, kas ir gandrīz divas reizes lielāki nekā vidējais zudumu apmērs ūdensapgādes nozarē — 16 procenti. Atsevišķās teritorijās ūdens zudumi sasniedza pat 80 procentus, piemēram, 2018. gadā Laidzes pagasta Rocežos — 80 procenti, Sārcenē — 53 procenti, Valdgales pagasta Cīruļos — 65 procenti. Kā vienu no iemesliem lielajam ūdens zudumu apjomam, kapitālsabiedrība norāda patvaļīgos pieslēgumus, bet to skaits nesamazinās. Iedzīvotājiem, kuri izmanto sniegtos pakalpojumus un godprātīgi maksā rēķinus, ir jāapmaksā izdevumi par ūdens zudumiem, kas rodas nepienācīgas kontroles un patvaļīgu pieslēgumu rezultātā.
● Kapitālsabiedrību transporta izmantošanas attaisnojuma dokumentos nav norādīti ticami odometra rādījumi un degvielas patēriņa normas, kā arī nav korekti norādīti braucienu pamatojumi un maršruti. Piemēram, SIA «Talsu ūdens» valdes locekļa automašīnai nav uzstādīta GPS, un automašīnas izmantošanas attaisnojuma dokumenti neietver informāciju par braucienu mērķiem.
● SIA «Talsu ūdens» sniedz santehnikas remonta pakalpojumus, ūdensskaitītāju nomaiņas pakalpojumus, neliela apjoma ūdensvadu būvdarbus, tehnikas nomu, ko piedāvā arī privātie komersanti.
● SIA «Talsu ūdens» 2017. gadā kapitālsabiedrības sadarbības partneriem ir pasniegusi četrus dāvanu komplektus 60,31 eiro vērtībā, preču norakstīšanas aktā nenorādot, kam un kad šīs dāvanas pasniegtas. Izvērtējot kapitālsabiedrības iesniegto Ziemassvētku dāvanu izdevumu pārskatu, konstatēts, ka trīs no četrām dāvanām saņēma tobrīd pašvaldības domes priekšsēdētāja 1. vietnieks administratīvajos, finanšu un izglītības jautājumos, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sociālajos un veselības jautājumos un pašvaldības domes datortīkla administrators.
● SIA «Talsu ūdens» nespēj nodrošināt pilnvērtīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, kā rezultātā piesārņota apkārtējā vide. Valsts vides dienests situācijas ar notekūdeņu nepietiekamu attīrīšanu ir konstatējis vairākos kapitālsabiedrības ūdenssaimniecības objektos.
SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»»
● Kapitālsabiedrības plānošanas dokumenti paredzēja atkritumu šķirošanas pakalpojumu nodrošināšanu visām apkalpošanas teritorijā esošajām mājsaimniecībām no 2019. gada janvāra. Šo pakalpojumu piedāvāšanu privātmājām kapitālsabiedrība ir uzsākusi tikai 2019. gada beigās un tos šobrīd piedāvā tikai Tukuma pilsētā. Talsu pilsētā ir uzsākta līgumu slēgšana par dalīto atkritumu šķirošanu un savākšanu. Atkritumu šķirošana sniedz iedzīvotājiem iespēju samazināt izdevumus par sadzīves atkritumu savākšanu, jo sašķirotie atkritumi tiek izvesti bez maksas. Līdz ar to atkritumu šķirošanas un šķiroto atkritumu izvešanas aizkavēšanās par vienu gadu ir radījusi iedzīvotājiem papildu izdevumus.
● Solītais ieguvums, uzticot pakalpojumu sniegšanu savai kapitālsabiedrībai — zemāks tarifs, ko nepaaugstinās līguma darbības laikā, — nav īstenots. Tarifs ticis paaugstināts vairākkārt.
● Saskaņā ar kritērijiem un 2015., 2016. gada pārskatos iekļautajiem datiem kapitālsabiedrība bija klasificējama kā maza kapitālsabiedrība. Atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajam mazā kapitālsabiedrībā nodarbināto valdes locekļu skaits nedrīkst būt vairāk nekā divi, taču no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 18. aprīlim vienlaikus bija nodarbināti trīs valdes locekļi. Līdz ar to atlīdzībā neatbilstoši normatīvajiem aktiem izmaksāti vismaz 32 724,81 eiro.
● Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce, pretēji normatīvajā aktā noteiktajam pieņēmusi lēmumu izmaksāt kapitālsabiedrības valdes loceklim atsaukšanas pabalstu (2730 eiro), lai arī šāda atlīdzība kapitālsabiedrības valdes locekļa pilnvarojuma līgumā nav bijusi paredzēta.
● Kapitālsabiedrība un pašvaldība nav iesniegušas dokumentus, uz kura pamata kapitālsabiedrības valdes locekļiem 2017. gadā tika izmaksāta prēmija un palielināta ikmēneša atlīdzība.
SIA «Talsu televīzija»
● SIA «Talsu televīzija» reģistrēta kā elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kuras darbības iedalījums pēc mērķa ir komerciāls. Normatīvie akti noteic, ka elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo normatīvie akti. Pašvaldība veic kapitālsabiedrībai pasūtījumus konkrētu sižetu sagatavošanai un publiskošanai. Par sagatavotajiem sižetiem pašvaldība samaksā saskaņā ar rēķinu. No kapitālsabiedrības gada pārskatiem izriet, ka lielāko kapitālsabiedrības ieņēmumu daļu (62 procentus) veido pašvaldības maksājumi. Tādējādi SIA «Talsu televīzija» darbojas apstākļos, kas rada neobjektivitātes risku kapitālsabiedrības sagatavotajiem sižetiem par pašvaldības darbību, jo pašvaldībai pieder visas kapitāla daļas, tā veic kapitālsabiedrībai pasūtījumus konkrētu sižetu sagatavošanai un norēķini notiek par konkrētiem sižetiem, nevis tiek piešķirts finansējums nekonkretizētu sižetu veidošanai.
● Informācijas apkopojums no transportlīdzekļu izmantošanas attaisnojuma dokumentiem rāda, ka nav noteikti precīzi braukšanas maršruti, uzrādīti ticami dati par patērēto un atlikušo degvielu, nav iespējams pārliecināties, ka degvielas patēriņa normas ir ekonomiski un tehnoloģiski pamatoti noteiktas.