Valsts kontrole aizvadījusi tikšanos ar iedzīvotājiem

Talsu novads

2019. gada septembrī Valsts kontrole uzsāka revīziju, lai noskaidrotu, vai Talsu novada pašvaldība pārvalda kapitālsabiedrības, sekojot tiesiskuma un labākās prakses principiem. Lai informētu par galvenajiem revīzijas secinājumiem, 17. septembrī Talsu tautas namā Valsts kontroles revidenti tikās ar iedzīvotājiem, kā arī Talsu novada domes un pašvaldības pārstāvjiem.
Revīzijā tika izvērtēta pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldība un piecu Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrību (SIA «Talsu televīzija», SIA «Talsu ūdens», SIA «Talsu namsaimnieks», SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» un SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca») darbība no 2017. līdz 2019. gadam. Veicot revīziju, Valsts kontrole nonākusi pie secinājumiem, ka pakalpojumus sniedzošās un Talsu novada domei piederošās kapitālsabiedrības darbojas ar zaudējumiem, nav spējīgas no apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības un tuvākajā nākotnē tām var iestāties grūtības ar maksātspēju. Turklāt kapitālsabiedrību sliktās pārvaldības dēļ to sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem ir nekvalitatīvi un dārgi. Īpaši nelabvēlīga finanšu situācija atklājās SIA «Talsu namsaimnieks» un SIA «Talsu ūdens». Vairāk par situāciju kapitālsabiedrībās iespējams uzzināt rakstā «Valsts kontrole kapitālsabiedrībās atklāj neatbilstības».
Strādāt vai strādāt ar jēgu?
Tikšanās laikā Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins iepazīstināja klātesošos ar galvenajiem revīzijas secinājumiem un uzsvēra, ka revīzijas lielākā pievienotā vērtība ir sniegtie ieteikumi, kuru ieviešanai Valsts kontrole sekos līdzi. Ieteikumu ieviešanas galējais termiņš ir nākamā gada nogale.
Vakara otrajā daļā sanākušos uzrunāja Talsu novada domes priekšsēdētāja Sandra Pētersone un kapitālsabiedrību pārvaldības konsultante Evita Veide. «Manuprāt, galvenais jautājums, kas šovakar izskanēja, bija — strādāt vai strādāt ar jēgu? Gribu iedzīvotājiem apliecināt, ka mūsu mērķis ir strādāt ar jēgu. Valsts kontroles ziņojumu un ieteikumus uztveram kā labu un kvalitatīvu materiālu tālākajai rīcībai. Kapitālsabiedrību pārraudzību nav pozitīvi ietekmējusi biežā kapitāldaļu turētāju maiņa un deputātu politiskā ietekme. Tas ir kavējis ne tikai pārraudzības kvalitāti, bet arī pašu uzņēmumu attīstību un pārliecību par izvirzīto mērķu dzīvotspēju ilgtermiņā. Esam spēruši pirmo soli, lai veiktu kapitālsabiedrību kvalitātes un uzraudzības pārraudzību. Šodien finanšu komitejas sēdes laikā izskatījām jautājumu par kvalitātes vadības un uzraudzības nodaļas izveidi,» atklāja priekšsēdētāja.
Kapitālsabiedrību pārvaldības konsultante E. Veide skaidroja, ka administrācijā ir pieņemti lēmumi, kas šobrīd tiek stiprināti domē. Ieteikumi hronoloģiskā secībā ir sadalīti trīs posmos. Pirmais atskaites punkts ir šā gada 31. decembris, līdz kuram Talsu novada pašvaldības administrācijā plānots izveidot kvalitātes vadības un uzraudzības nodaļu, kurā darbotos pašvaldības auditors, kapitālsabiedrību pārvaldības konsultants un nodaļas vadītājs, kurš koordinētu šo procesu. Līdz gada beigām plānots pārskatīt 2015. gada 28. decembra iekšējos noteikumus par kapitālsabiedrību pārraudzību. Šie noteikumi ir izdoti pēc iepriekšējā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma regulējuma, bet no šā gada spēkā ir jauns regulējums. E. Veide norādīja, ka šī kārtība vēl joprojām nav pārskatīta, ņemot vērā, ka pagājušā gada septembrī tika uzsākta Valsts kontroles revīzija. Lai dokuments būtu pilnvērtīgs un neveidotos papildu redakcija, darbs pie kārtības izskatīšanas tika uzsākts pavasarī. Tāpat paredzēts izvērtēt pašvaldības dalību kapitālabiedrībās. Dalība SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra»» tiks izvērtēta, ņemot vērā jauno valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu. Šajā kontekstā jāizvērtē atbilstība arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantam, kas izvirza nosacījumus, uz kuriem pamatojoties pašvaldība var būt kapitālsabiedrību dalībnieks. Tās ir stratēģiski svarīgās nozares, tirgus nepilnība un stratēģiski svarīgie īpašumi. Kapitālsabiedrībās, kur pašvaldībai pieder 100 procenti (SIA «Talsu namsaimnieks», SIA «Talsu ūdens» un SIA «Talsu televīzija»), tai ir tiesības izveidot vienotu kārtību, kādā kapitālsabiedrības veic saimniecisko darbību. 12. jūlijs ir pēdējais termiņš, līdz kuram tiks sagatavots ziņojums par aktualizēto grāmatvedības politiku un kārtību. Tas attiecas uz visām kapitālsabiedrībām, kurās pašvaldībai pieder 100 procenti. Līdz 12. jūlijam plānots aprēķināt, kādas ir pakalpojuma izmaksas katrā saimnieciskajā jomā, kurā pašvaldība būs saglabājusi dalību.
Trūkums valsts līmenī
Tikšanās trešā daļa tika veltīta diskusijai, kurā iesaistījās gan iedzīvotāji un kapitālsabiedrību vadītāji, gan domes deputāti. «Šajās dienās mēs Valdemārpilī nododam katlumāju. Ja atbrauks Valsts kontrole vai kāds no jums, jūs pateiksiet — nauda ir iztērēta nelietderīgi, kapitāldaļu turētājs neko nav skatījies un valdes priekšsēdētājs nekam neder. Kāpēc? Tāpēc, ka šobrīd notiek katlu iestatīšana un regulēšana. Atbrauksiet pēc nedēļas, viss būs kārtībā. Ko es ar to gribu pateikt? Sakrita tā, ka Valsts kontrole atbrauca tieši tajā brīdī, kad mēs ieviesām jaunu programmu un visi dati bija piecās programmās. Runājot par naudiņām, negribas, ka tiek sēta panika, — mēs savas saistības pildām, un nevienai mājai nekas nav atteikts. Pārvaldnieki ir aizsūtīti mācīties un pēc pusgada visiem būs trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis. Šo nozari regulē normatīvie akti. Vai tiešām izglītība ir noteicošā, kas dod kvalitāti? Tam var piekrist un var nepiekrist,» komentējot revīzijas ziņojumu, norādīja SIA «Talsu namsaimnieks» valdes priekšsēdētājs Egils Bariss.
Uz diskusijas vadītājas Ingas Ieviņas jautājumu — kas notiks ar naudu, ko iedzīvotāji trīs gadu garumā ir pārmaksājuši, un iedzīvotāju sūdzībām par to, ka uz maldinošiem datiem tika paaugstināts tarifs, atbildi sniedza Talsu novada domes deputāts Andis Astrātovs. Izvērtējot SIA «Talsu ūdens» sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus, konstatēta, iespējams, daudzās Latvijas pašvaldībās aktuāla problēma ar tarifa aprēķinā iekļaujamajām izmaksām par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ietvaros izveidoto ūdenssaimniecības infrastruktūru. Atkarībā no tā, vai šī infrastruktūra ir pašvaldības bilancē vai pašvaldības kapitālsabiedrības bilancē, iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu tarifi un no iedzīvotājiem saņemtais naudas daudzums var būtiski atšķirties. A. Astrātovs uzsvēra, ka tas ir trūkums valsts līmenī. «Šis risinājums kaut kādā mērā ir nodrošinājis to, ka ūdenssaimniecības pakalpojums ir bijis pieejams, un tas ir kompensējis vēsturisko situāciju. Ir jābūt vienotam valstiskam viedoklim — mēs tā darām vai mēs tā nedrīkstam darīt? Šobrīd tarifs, kurā ir iekļauti kapitāla ieguldījumi, ir apstiprināts regulatorā, tas nav uzspiests no pašvaldības puses, un Valsts kontrole to nav fiksējusi kā pārkāpumu vai nelikumīgi piemērotu maksu par ūdenssaimniecības pakalpojumu. Tas, vai tarifs, sarēķinot reālās pakalpojuma izmaksas, kļūs lētāks, ir stipri diskutabls jautājums.»
Veidu, kā samazināt izmaksas, netrūkst
Valsts kontroles padomes loceklis E. Korčagins skaidroja, ka par ES fondiem, iepirkumu infrastruktūru, un tās nolietojuma ieskaitīšanu vai neieskaitīšanu tarifā regulators ir pateicis — šī nauda ir uzdāvināta, līdz ar to iedzīvotājiem par to nav jāmaksā. «Tajā brīdī, kad infrastruktūra, kas ir piederējusi pašvaldības struktūrvienībām, pagasta pārvaldēm, tiek nodota kapitālsabiedrībai, sasaiste ar ES fondiem pazūd. Kapitālsabiedrība pa fondu daļu pirkto infrastruktūru un tās nolietojumu iekļauj tarifā, kas, skatoties no kapitālsabiedrību darbības puses, ir pareizi. Valstī šajā jautājumā ir liela nekonsekvence. Principiem jāstrādā vienādi, jo infrastruktūra ir vienāda. Aicināsim Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju iespējami ātri rast risinājumu šim jautājumam. Vēl viena lieta, ko esam sapratuši no nesenās revīzijas par notekūdeņu saimniecību, — ja jūs nedzīvojat Rīgā vai citā blīvi apdzīvotā vietā, ir ļoti liela iespēja, ka šis pakalpojums izmaksās ļoti dārgi. Kaut kāda veida piešprice pašvaldību budžetos ir vajadzīga. Tarifs diez vai kļūs lētāks, bet ir vēl daudzas citas pilnveidojamas lietas, kā samazināt izmaksas,» pārliecību pauda Valsts kontroles pārstāvis.
SIA «Talsu ūdens» valdes loceklis Igors Kude atklāja, ka 2015. gadā tika izveidots tarifs, bet 2016. gadā tapa domes lēmums par visa novada ūdenssaimniecības apvienošanu. Šajā laikā tika pārņemti iedzīvotāju parādi un ciesti zaudējumi. «Pirms katras pārņemšanas veicām izpēti, kur bija skaidri norādīta ietekme uz tarifu. Šobrīd tarifs atbilst tam, lai ūdenssaimniecību varētu uzturēt. Runājot par ūdens zaudējumiem, mums ir 140 kilometri ūdens tīklu. 40 kilometri ir 40 līdz 60 gadus veci, un šiem tīkliem nav shēmu. Esam zīmējuši shēmas, centušies saprast, kas notiek, un ūdens zudumu samazinām katru dienu. Izveidosim arī plānu ūdens zudumu samazināšanai.»
Atliek rāpties tikai uz augšu
Uz jautājumu par to, kurš pie konstatētajām nepilnībām ir vainojams, atbildi sniedza E. Korčagins. Viņš atzina, ka lielākajā daļā gadījumu nav vainīgo ar vārdu un uzvārdu. Arī tādu gadījumu, kad Valsts kontrole ar savām nesen iegūtajām pilnvarām varētu veikt zaudējumu piedziņu, nav, bet par atsevišķām lietām ir informētas tiesībaizsardzības iestādes.
Ilggadējā Laidzes profesionālās vidusskolas pasniedzēja Ieva Indriksone, uzrunājot sanākušos, uzsvēra, ka nu ir sasniegts bedres dibens un mums atliek rāpties tikai uz augšu. Viņa norādīja, ka pašvaldības ekonomiskais pienesums ir grāmatveži un finanšu nodaļa. «Lasot šo ziņojumu, man vairākkārtīgi likās, ka ir pieļautas milzīgas kļūdas tieši ekonomiskajā uzskaites darbībā un pašvaldības dienestiem jāiet palīgā kapitālsabiedrību dienestiem. Tās ir elementāras lietas, ko normāls, profesionāls grāmatvedis var savam kaimiņam, kuram tā neveicas, ieteikt un palīdzēt.» I. Indriksones teiktajam piekrita arī E. Korčagins, norādot, ka neskaidrība finansēs ir visu problēmu sakne.
Vakara gaitā izteicās arī vairāki Talsu novada domes deputāti. Ilva Norenberga pateicās Valsts kontrolei par revīziju, kas pašvaldībai ir kā bezmaksas audits, un pauda pārliecību, ka daudz ko no konstatētā varēja novērst. 2018. gada nogalē pašvaldības auditore Solvita Zemīte konstatēja lielāko daļu no šiem ieteikumiem, bet tie netika ņemti vērā. Ja daļa no ieteikumiem tiktu īstenoti, iedzīvotāji divos gados būtu ietaupījuši milzīgas naudas summas. Tāpat viņa uzsvēra, ka pašvaldībā ir vairāki kriminālprocesi un arī šobrīd, kad SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā «Piejūra»» ir konstatēti pārkāpumi, pašvaldības rīcība ir pasīva.
SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»» valdes loceklis Ēriks Zaporožecs atklāja, ka pagājušajā gadā, ņemot vērā auditoru un inventarizācijas ieteikumus, tika veidots stratēģiskais attīstības plāns un nekavējoties tika veikti pirmie darbi, lai novērstu trūkumus, kas bija redzami Valsts kontroles prezentācijā.
Pie vainas — politiskie ķīviņi?
Vakara noslēgumā diskusija izvērtās par to, vai pašvaldībā nepieciešams veidot kvalitātes vadības un uzraudzības nodaļu. «Ja mēs algojam profesionālus darbiniekus, kuri izstrādā ieteikumus, kā samazināt izmaksas, kā pašvaldībai strādāt efektīvāk, bet neviens no šiem ieteikumiem netiek ņemts vērā, kāda jēga izveidot vēl 52 nodaļas?» jautājumu uzdeva I. Norenberga. Viņas viedoklim pievienojās arī bijušais domes deputāts un domes priekšsēdētājs Edgars Zelderis, kurš pauda neizpratni par to, kāpēc nepietiek ar iekšējo auditoru un kapitālsabiedrības konsultantu. A. Astrātovs norādīja, ka līdz šim neviens ar kapitālsabiedrību pārvaldību nav nodarbojies. Ir svarīgi, lai ar kapitālsabiedrību pārvaldību, rezultātu analīzi un ieteikumu veidošanu nodarbotos profesionāļi. Domes priekšsēdētāja skaidroja, ka šī nodaļa nav domāta tikai darbam ar kapitālsabiedrībām. Tās mērķis ir uzlabot visas pašvaldības efektivitāti un darba kvalitāti. «Viena auditora darbs nav produktīvs attiecībā uz to, kādu rezultātu mēs vēlamies sasniegt. Iekšējā auditora un kapitālsabiedrības konsultanta uzdevums ir sniegt ieteikumus un strādāt ar sistēmiskām lietām. Vispirms mums jāizveido sistēma, kurā ir pilnīgi skaidra dokumentu pārvaldība, skaidri reglamentētas un noteiktas darbības. Darot lietas tieši tāpat kā darījām līdz šim, jaunu mērķi sasniegt nevar.»
Domes deputāte Inga Gluzda oponēja, ka šo trīs un nedaudz vairāk gadu laikā, kamēr strādā esošais domes sasaukums, ir bijis bezgala daudz pareizu runu, bet darbi ir bijuši absolūti pretēji. «Kamēr neviens pie atbildības netiks saukts, tikmēr mēs varam veidot nodaļas un izdomāt jaunus amatus, bet situācija no tā nemainīsies.»
Talsu komersantu kluba priekšsēdētājs un uzņēmējs Kaspars Eihe noslēguma daļā norādīja, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, vienlaikus uzsverot, ka Talsi šajā ziņā nav sliktākais piemērs. Viņaprāt, par sadrumstalotību atbildība jāuzņemas politiķiem, kuri politisko ķīviņu dēļ mūs ir noveduši tur, kur esam patlaban.