«Gādīgie» saimnieki

Viedokļi

«Nevajag domāt, ka uzņēmumā viss notiek pašplūsmā un katrs dara, kā nu grib» — tā aptuveni pirms četriem gadiem, 2016. gada 19. oktobrī, «Talsu Vēstu» rīkotajā apaļā galda sarunā par Valsts kontroles veikto revīziju Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA «Talsu namsaimnieks» teica toreizējais Talsu novada pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Normunds Tropiņš, komentējot revīzijā atklātās nepilnības kapitālsabiedrības darbā. Viens no tiem — kontrole bija secinājusi, ka nav izsekojama finanšu izlietojamība 140 000 eiro apmērā. Togad publiski «šums» bija liels, mainījās arī kapitālsabiedrības vadošajos amatos ieceltie cilvēki…
Ir pagājuši četri gadi, un Valsts kontrole ir publicējusi revīziju — šoreiz uzmanību veltot visām piecām kapitālsabiedrībām, kurām ir saistība ar Talsu novada pašvaldību. 118 lappušu garajā apkopojumā ikvienam ir iespēja pārliecināties, cik «gādīga» no 2017. gada līdz 2019. gada izskaņai par uzticētajiem finanšu un citas mantas resursiem bijusi pašvaldība, kas ir dalībnieks piecās kapitālsabiedrībās; cik daudz kapitālsabiedrības pašas darījušas, lai to darbība atbilstu labas prakses piemēriem, tai skaitā neradot nevajadzīgu konkurenci komersantiem privātajā sektorā un normatīvajos aktos noteiktajam. Arī šoreiz Valsts kontroles secinājums neiepriecina: «Talsu novada iedzīvotāji nevar justies droši, ka tiem ikdienā nepieciešamie komunālie un īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumi būs pieejami ilgtermiņā. Pakalpojumus sniedzošās un Talsu novada domei piederošās kapitālsabiedrības darbojas ar zaudējumiem, nav spējīgas no apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības un tuvākajā nākotnē tām var iestāties grūtības ar maksātspēju. Turklāt kapitālsabiedrību sliktās pārvaldības dēļ to sniegtie pakalpojumi iedzīvotājiem ir nekvalitatīvi un dārgi.» Pēc Valsts kontroles vērtēšanā izdarītajiem secinājumiem, kapitālsabiedrībām, un šeit minētas divas galvenās — «Talsu namsaimnieks» un «Talsu ūdens» — vēl daudz jādara, lai sakārtotu savu saimniecību.
Šādas revīzijas kontrole veic, lai valsts kļūtu sakārtotāka un valsts vara kalpotu cilvēkam, nevis otrādi — saka paši revidenti. Viens no pašvaldības uzdevumiem ir sekot regulāri līdzi tai pieejamo līdzekļu efektīvam izlietojumam un darbībai, kas atbilstu arī normatīvajos aktos noteiktajam. Ja runājam par gādīgu saimnieku, kur vārds «gādīgs» nav jāraksta slīprakstā vai liekot pēdiņās, tas noteikti ir darbības veids, kas spēj pārvaldīt un redzēt savu saimniecību pat vismazākajos sīkumos. Jābūt tikai vēlmei to darīt.
Nesen, runājot ar kādu uzņēmēju, sarunā izskanēja, ka ierobežojumi, kas bija noteikti «Covid-19» ierobežošanai, iemācījuši daudz striktāk skatīties uz katru izdevuma pozīciju un iegūtās naudas izlietojumu. Tā domā komersants, zinot, ka citāda palīdzība no malas, kad vien ievajadzēsies, nenāks. Taču, kad revīzijas ziņojumā lasāms, ka kapitālsabiedrības strādā ar zaudējumiem un ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi darbības nodrošināšanai, par līdzekļiem pirkti alkoholiskie dzērieni un apmaksāti darbinieku atpūtas pasākumi, pasniegtas dāvanas pašvaldības darbiniekiem, šķiet, paveiktais īsti korekti nav. Var jau saprast, ka gribas sniegt kādu labu žestu, apdāvināt, bet visam ir savas robežas. Galu galā tie ir līdzekļi, ko konkrētām kapitālsabiedrībām ir uzticējuši iedzīvotāji. Tas nav privāts maciņš, kur atskaiti par līdzekļu izlietojumu var arī nesniegt un iegādāties lietas pēc savas patikas.
Valsts kontroles ziņojums norāda uz daudzām nepilnībām. Ja kapitālsabiedrībām un pašvaldībai, kā to dalībniekam būs vēlme tās sakārtot, nekas nav neizdarāms. Atliek tik darboties, lai kapitālsabiedrības un arī pašvaldība varētu teikt, ka ir gādīgs savas saimniecības pārzinātājs.