«Basketbols ir mana sirdslieta»

Sports

Vandzenieks Edgars Lasenbergs šajā sezonā basketbolu spēlē Lietuvas klubā Pasveles «Pieno žvaigždes». Tas, kā viņš uzskata, pēc iegūtās bronzas medaļas Latvijas Basketbola līgā komandas «Ogre» sastāvā ir likumsakarīgs rezultāts.

— Tev bija izdevusies pagājušā sezona BK «Ogre» sastāvā, iegūstot 3. vietu Latvijas Basketbola līgas čempionātā.
— Aizpagājušā sezona man tiešām izvērtās īpaša. Zināju, ka «Ogre» katru gadu saglabā kodolu un es komandā būšu jauniņais. Taču ar daudz spēlētājiem jau kopā biju spēlējis un arī treneris man bija pazīstams. «Ogres» panākuma atslēga ir saliedētība, sākot ar spēlētājiem un beidzot ar kluba prezidentu. Parasti reizi mēnesī gājām kopīgās vakariņās, bija dažādi saliedēšanās pasākumi, peldes āliņģos un vēl dažādas aktivitātes. Tas viss kopā noveda pie perfekta mikroklimata komandā un pelnītas bronzas.
— Vai tas palīdzēja tikt pie līguma ar Pasveles «Pieno žvaigždes», 5. vietas ieguvēju Lietuvas čempionātā?
— Noteikti palīdzēja. Lietuvas klubs man līgumu piedāvāja gandrīz uzreiz pēc sezonas. Pagājušā sezona man bija viļņveidīga, bet pieredzes bagāta. Tagad zinu, kā kurā situācijā jārīkojas. Bija posms, kad netiku laukumā četras spēles pēc kārtas, bet neizrādīju emocijas un turpināju smagi strādāt. Tas beigās noveda pie vietas pamatsastāvā un labām spēlēm.
— Kurā pozīcijā Lietuvā tu spēlēsi, vai tā tev ir vispiemērotākā pozīcija?
— Spēlēšu saspēles vadītāja pozīcijā un uzbrūkošā aizsarga pozīcijā. Treneri bieži tādus spēlētājus grib redzēt savā komandā, jo viņi var nospēlēt divās pozīcijās. Arī pagaidām pirmssezonas spēlēs spēlēju abās pozīcijās, un pašlaik man tas sanāk diezgan veiksmīgi.
— Kad sāksies sezona?
— Sezona sāksies 19. septembrī pret Kedaiņu komandu.
— Kas veido komandas sastāvu: pārsvarā lietuvieši vai piesaistīti ārzemju spēlētāji?
— Mūsu komandā ir diezgan internacionāls sastāvs — amerikānis ar Meksikas pasi, kanādietis, divi serbi, divi latvieši, pārējie gan ir lietuvieši.
— Kā atšķiras lietuviešu basketbols no latviešu basketbola?
— Man liekas, ka basketbols šeit ir daudz fiziskāks. Lietuvieši ir nedaudz neatlaidīgāki. Varbūt tā talanta bieži nav tik daudz, bet lietuvieši daudz basketbolā sasnieguši tieši ar neatlaidību. Tagad, kad jau vienu sezonu esmu šeit nospēlējis, zināšu, ko sagaidīt un kā reaģēt uz dažādām situācijām laukumā.
— Kā veidojusies tava karjera, ieskaitot 3×3 basketbolu, kurš posms bijis vissvarīgākais, izšķirošais, lai virzītos uz augšu?
— Domāju, ka vissvarīgākā bija vasara, kad parakstīju savu pirmo profesionālo līgumu ar Valgu un Pasaules universiādē izcīnīju bronzu. Tajā brīdī sapratu, ka tiešām ar basketbolu varu pelnīt naudu. Ar tādu pārliecību arī pievienojos «Ogrei», un viss salikās tā, ka tā bija mana veiksmīgākā sezona karjerā un spēru lielu soli augšup.
— Cik svarīga nozīme ir dzīvesvietai, kā tev Vandzene, lai sasniegtu basketbolā augstus rezultātus?
— Domāju, ka līdz pusaudžu vecumam dzīvesvietai nav nozīmes. Galvenais laiku pavadīt svaigā gaisā un būt aktīvam. 13—14 gados, kad sapratu, ka basketbols ir mana sirdslieta un gribu to spēlēt augstākā līmeni, sāku domāt par pārcelšanos uz Rīgu. Neteikšu, ka vienmēr lielpilsētā ir vieglāk attīstīties, taču man tas izdevās itin labi. Galvenais, aizejot uz lielāku pilsētu, ir neapjukt. Tik daudz izklaides iespēju bieži var sagrozīt galvu.
— Kas tevi basketbolā motivē virzīties augšup?
— Cilvēki, kuri man tic, jo negribu viņus pievilt. Tajā pašā laikā arī cilvēki, kuri man netic, jo gribu pierādīt, ka viņi kļūdās. Kā arī pēc horoskopa esmu auns, kas nozīmē, ka uz dažām lietām esmu spītīgs un bieži vien gribu pierādīt pats sev.
— No kā tu basketbolā gūsti gandarījumu? Vai kāda nozīme ir atalgojumam?
— Gandarījumu gūstu no uzvarām un emocijām, ko gūstu komandas iekšienē. Izbraukumi autobusos, komandas vakariņas un viss pārējais, kas notiek komandas iekšienē. Domāju, ka tā visa arī visvairāk man pietrūks, beidzot karjeru. Protams, naudai ir kaut kāda nozīme. Man personīgi svarīgākais ir, lai būtu tik daudz, ka varu parūpēties par ģimeni, būtu jumts virs galvas un ko paēst. Ja kādā dzīves posmā varu nopelnīt vairāk, nekā pietiekami, tas ir tikai tāds bonuss, ko varu investēt priekšdienām. 
— Ko Lietuvas klubs tev nodrošina, runājot par sadzīves apstākļiem?
— Klubs man nodrošina medicīnas pakalpojumus, visu, kas saistīts ar fizioterapiju, dzīvokli. Pagājušajā gadā bija arī mašīna, bet es to neizmantoju, jo neredzēju tam jēgu.
— Kurā klubā tu vēlētos spēlēt: Eiropā, ASV? Vai to iespējams sasniegt?
— Neesmu par to domājis. Pašlaik pie sevis ceru un domāju kādreiz uzspēlēt Vācijā, Itālijā vai Spānijā. Klubs nav svarīgs, bet profesionālais sports dod lielisku iespēju karjeras laikā apceļot pasauli, iepazīt dažādas kultūras. Noteikti neatteiktos nodzīvot gadu kādā no šīm valstīm.
— Pie kura trenera gribētu strādāt?
— Tas noteikti nav kāds treneris, pie kura vēl neesmu bijis. Ja man būtu jāizvēlas, tad drīzāk tas būtu kāds treneris, pie kura jau esmu bijis. Jo, aizejot no kluba, bieži piezogas doma, ka esmu pagriezis muguru trenerim, kas manī ir ieguldījis darbu. Kaut gan treneri saprot un priecājas, ka esmu uzkāpis augstāk. 
— Kāda ir tava ikdiena?
— Šosezon ikdiena ir nedaudz citādāka saistībā ar vīrusu. Nekas nav aizliegts, ja neskaita to, ka uz Latviju vairs braukt nevaram, jo jāievēro karantīna. Taču klubs ir palūdzis izvairīties no lieliem pūļiem. Tāpēc gandrīz visa ikdiena paiet zālē vai dzīvoklī. Bet no tā arī esam ieguvēji, jo šajos apstākļos ar sievu un suni esam pasākuši apbraukāt apkārt esošos parkus un dodamies pastaigās.
— Vai sieva ir kopā ar tevi katru dienu?
— Jā, sieva ir kopā ar mani. Sievu sauc Sintija, un viņa nāk no Ķekavas. Esam kopā trīs ar pusi gadus. Sieva ir pabeigusi augstskolu un pašlaik meklē iespēju strādāt no mājām, lai varētu dzīvot kopā ar mani. Domāju, ka viņa šo dzīvesveidu pieņēma ļoti labi un mierīgi, par ko arī esmu ļoti pateicīgs. Šajā gadījumā viņa upurē savu karjeru un izaugsmi, lai būtu man blakus.
— Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā?
— Sezonas laikā brīvdienu ir ļoti maz, tāpēc visas brīvdienas paiet vienādi — apciemojot ģimeni un radus. Vasarā gan man ļoti patīk pavadīt laiku pie ezeriem, upēm. Pašlaik arī iekopjam savu vietiņu, lai vasarā būtu, kur aizbraukt pie dabas, tā ka vasarā, brīvajā laikā, mani var satikt kaut kur ārpus mājām.