Mērķis — izstumt varas centru ārpus Rīgas. Talsu novadu apmeklēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs

Talsu novads

16. septembrī Talsu novadu apmeklēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Viņš apskatīja Talsu Kristīgo skolu, lai klātienē redzētu iestādes vizuālās pārmaiņas, kā arī apmeklēja vairākus novadā darbojošos komersantus, tikās ar Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada pašvaldības pārstāvjiem. Vizītes noslēgumā — Talsu Galvenajā bibliotēkā atbildēja uz iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumiem. Šāda ministra vizīte novadā notika, sadarbojoties vairākām iesaistītajām pusēm — Talsu novada pašvaldībai, Talsu Komersantu klubam un bankai «Citadele».
Ministra vizīte trešdien sākās ar Talsu Kristīgās vidusskolas apmeklējumu; tā šajā mācību gadā atklāja jaunu piebūvi, paplašinot darbību un radot skolēniem modernu vidi izglītības ieguvei. Pēc tam ceļš veda pie vairākiem komersantiem: uzņēmuma SIA «AE LUX», kas piedāvā iepazīties ar demo istabu, kurā ierīkota «Gudrās mājas» sistēma, lai klients, kuru interesē šis pakalpojums, varētu redzēt, dzirdēt, izmēģināt, ko tas īsti nozīmē. Pie sevis uzņēma arī mājražotāja, maizes cepēja Aina Šteinberga. Laidzē būts arī pie SIA «Green Hive», kas nodarbojas ar sulu spiešanu un dažādu produktu no tām radīšanu, kā arī kokapstrādes uzņēmumā «Ingrid D». Ar Talsu, Rojas, Mērsraga un Dundagas novada pārstāvjiem pie pusdienu galda pārrunātas ekonomikas jomas aktualitātes. Pēcpusdienā J. Vitenbergs ieradās Talsu Galvenajā bibliotēkā, kur uzklausīja uzņēmēju viedokli par esošo situāciju.
Viens no galvenajiem tematiem, bez kura neiztiek nevienā sarunā, ir obligātā iepirkuma komponente (OIK) un tā iespējamā atcelšana elektroeneģijai. Uzņēmēji norādīja, ka, to atceļot, atbrīvotos līdzekļi, ko ieguldīt uzņēmumu attīstībā. Izskanēja arī ierosinājums elektroenerģiju atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa. Atbildot uz izteikto, ministrs pauda, ka šo jautājumu viņš iedalītu divos blokos. «Bija radikālais solis — OIK atcelt nekavējoties, ko rosināja bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Koalīcijas partneri šo ideju noraidīja. Ir pieņemts lēmums iet soli pa solim, lai sakārtotu šo atbalsta sistēmu. Pašlaik Saeimā ir iniciatīva neatcelt OIK zaļās enerģijas ražotājiem, bet likvidēt kompensāciju, ko maksā papildu līdz tirgus noteiktajai cenai. Lēmums par OIK sistēmas ieviešanu tika pieņemts Saeimā, un tai būtu svarīgi arī par šo jautājumu lemt. Parlamentā ir pārstāvētas visas politiskās partijas, komisiju sēdēs iesaistās visas ministrijas, kuru pārstāvji spēj izvērtēt riskus. Zaļo enerģiju visi piesauc kā ilgtspējīgu enerģiju, taču, beidzoties atbalstam no valsts, šim OIK, reti kura stacija ir spējīga turpināt darbību. Tas ir biznesa projekts īstermiņā, vidējā termiņā, bet ne kā ieguvums mūsu sabiedrībai ilgtermiņā. Ir izstrādāti grozījumi, kas biogāzes stacijām aizliegs siltumu nelietderīgi kūpināt gaisā. Spiediens no attiecīgās nozares uz mani šobrīd ir ļoti liels. Esmu teicis, ka šajā jautājumā svarīgas ir nevis kādu komersantu intereses, bet tautsaimniecība un uzņēmējdarbības vide kopumā. Vai pārējiem uzņēmējiem no tā ir jācieš un jākļūst nekonkurētspējīgiem, ja kaut kur citur pūdē kukurūzu, lai ražotu elektrību? No paša sākuma šī sistēma nav bijusi pareiza. Ir liels pretspars, jo var saprast arī šos uzņēmējus. Viņi šīs stacijas radīja laikā, kad tas nebija aizliegts. Ir draudi arī par kaut kādām tiesvedībām, kas, iespējams, arī būs. Tomēr, sakārtojot šo lauku, iegūsim kādus desmit vai 15 gadus, kad mūsu uzņēmējdarbības vide varēs elpot daudz labāk. Katru gadu uzņēmums «Latvenergo» savas dividendes ieskaita valsts budžetā. Šo naudu līdz šim tērēja dažādiem mērķiem, kas nebija saistīti ar elektroenerģijas tirgu. Ir panākta vienošanās, ka šīs dividentes varēs izmantot vajadzībām, kas saistītas ar elektroenerģijas tirgu un to novirzīsim OIK sadaļas mazināšanai. Tas par ceturtdaļu no nākamā gada jau samazinās OIK sadaļu rēķinos. Uzņēmēji, kuriem ir lieli elektrības rēķini, to noteikti jutīs,» sacīja ministrs.
Sarunā tika jautāts, vai brīdī, kad uzņēmēji atgūstas no ierobežojumiem, kas bija noteikti vīrusa «Covid-19» dēļ, būtu prātīgi celt nodokļus, kas mazajiem uzņēmējiem radītu papildu slogu, un, iespējams, risku, ka daļa nodokļa maksātāju pāries tā sauktajā pelēkajā zonā. Uz to ministrs atbildēja, ka šis nebūtu īstais laiks to darīt. Pašlaik publiskajā telpā apspriešanai kādas nodokļa izmaiņas ir izmestas, bet lēmums vēl par tām nav pieņemts, norādīja ministrs. Kāds cits uzņēmējs rosināja palielināt neapliekamo minimumu, veidot darba grupu, kas domātu, kā mazināt nodokļu slogu uzņēmējiem. Starp ierosinājumiem izskanēja arī aicinājums pievērst uzmanību jauniešu profesionālajai apmācībai, sadarbībai ar uzņēmējiem, lai jaunieši pēc mācību pabeigšanas spētu kvalitatīvi iesaistīties darba tirgū.
Jautāts, kādus ekonomikas stimulēšanas mehānismus ministrs redz pēc administratīvi teritoriālās reformas, viņaprāt, uzņēmējdarbības attīstība reģionos ir viens no Latvijas izaugsmes stūrakmeņiem. Mērķis esot izstumt varas centru ārpus Rīgas, novados veidojot industriālās zonas vai teritorijas ar mērķi sekmēt labi atmaksātu darba vietu rašanos. Šis jautājums cieši saistīts ar jauna dzīvojamā fonda būvniecību, kam daudz aktīvāk vajadzētu notikt ārpus Rīgas. Uz šo problēmu norādījuši arī uzņēmēji. Līdz ar vīrusa «Covid-19» noteiktajiem ierobežojumiem, daudzās jomās ir mainījusies arī darba vide — darbs mazāk organizēts birojos, vairāk — cilvēki izvēlas strādāt attālināti no mājām, jo mūsdienu tehnoloģijas to nodrošina.
Sarunā piedalījās arī bankas «Citadele» privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītāja Baltijā Anna Fišere-Kaļķe, kura pauda viedokli, ka šajā laikā vērojams arī lielāks pieteikumu skaits mājokļu iegādei ārpus Rīgas, reģionos. Savukārt uzņēmēji ministru un arī pašvaldību aicināja izvērtēt, kāds ir tagad tām piederošais un neizmantotais dzīvojamais fonds, kur šādas iespējas attīstīt.