Turēt godā pilsētu, tās vēsturi un cilvēkus

Kultūra

9. septembrī Talsu Galvenā bibliotēka aicināja dzejas mīļotājus doties izbraukumā, sekojot Talsu novadā atstātajām literārajām pēdām un laika nospiedumiem. Literārie piedzīvojumi tika meklēti Stendes «Kultūras krātuvē», Lielvirbu muižā un Sabiles pilskalnā.
Pirmā pieturvieta bija Stendes «Kultūras krātuve» — vieta, kur pagātne satiekas ar tagadni. «Kultūras krātuvē» sabraukušie varēja iepazīt Stendes pilsētas vēsturi un uzzināt ko vairāk par filologa, valodnieka un trimdas zinātnieka Kārļa Draviņa dzīves līkločiem. «Kultūras krātuvē» ir apskatāmi arī stendenieku lietotie sadzīves priekšmeti, fototehnikas kolekcija un citas interesantas vēstures liecības. Iesākumā «Kultūras krātuves» pārzine un kultūras pasākumu organizatore Inta Ulmane pastāstīja par unikālu vides objektu — saules pulksteni, ko pilsētai pirms pieciem gadiem uzdāvināja Latvijas Astronomijas biedrība un «Latvijas dzelzceļš». «Pulksteni izgatavoja SIA «Delkors» — mūsu pašu uzņēmums. Amatniekam tas bija liels izaicinājums — uztaisīt pulksteni pēc visiem astronomu mēriem nebija viegli. Tad, ja jums gribas piedzīvojumu, šeit ir jānāk pusnaktī, pilnmēness laikā, kad pulkstenis satiekas ar polārzvaigzni. Tas ir precīzi izmērīts un pārbaudīts. Katru gadu rudens pusē Latvijas Astronomijas biedrības puiši atbrauc un to pārbauda — piecu gadu laikā viss ir bijis kārtībā. Tāds ir pulksteņa stāsts, bet mums ir vēl daudz citu stāstu,» apliecināja I. Ulmane.
Runājot par «Kultūras krātuvi», viņa uzsvēra, ka tā tapusi, pateicoties Dainim Draviņam — filologa Kārļa Draviņa dēlam. «K. Draviņš ir dzīvojis blakus mājā, un šis īpašums vēl arvien pieder viņa dēlam. 1929. gadā, kad K. Draviņš mācījās augstskolā, viņš kopā ar studentu kompāniju apceļoja Latviju, pierakstīja dažādus vēstures stāstus, valodas krikumus, un vietās, kur ciemojās, iestādīja kokus. Parasti tās bija īves — arī pie mums 1932. gadā tika iestādīta īve. K. Draviņš darbojās ne tikai kā filologs, bet arī šo to padzejoja. Šodien pie «Kultūras krātuves» esam izlikuši Stendes dzejnieku darbus, kas ir par un ap Stendi. Kad mēs ar bibliotēkas meitenēm meklējām dzejoļus, sapratām, ka tajos dzejoļos, kuros Stendes vārds nav minēts, ir ieliktas sajūtas un vērtības. Cilvēku, kuri nes šīs vērtības, Stendē netrūkst — tāds mums ir gleznotājs un pedagogs Mārtiņš Brāzma, kurš pagājušajā gadā atzīmēja 90 gadu jubileju, mākslinieks un pastmarku dizaina autors Ģirts Grīva, aktrise un režisore Santa Didžus, kā arī mūsu vietējie dzejnieki, tai skaitā Anita Biseniece (agrāk Insberga) un Svetlana Pētersone, kura raksta dzeju un dalās vēstures stāstos.
Domāju — neviens neiebildīs, ja es teikšu, ka Stende ir īpaša. Kad šeit uzcēla dzelzceļa staciju, Stendei nosaukuma nebija. Tautas valodā mūs dēvēja par Tupeļu ciemu, Bezbikšu ciemu, beigu beigās par Renču ciemu, bet tad vienā brīdī barons pateica — nekā nebija, mīļie, stacija sauksies Stende, un arī šī vieta būs Stende. Tā nu mums tagad ir Stende, Dižstende, Pastende un Mazstende. Stende savu vārdu tur! Esam piepildījuši arī senu stendenieku sapni un kļuvuši par pilsētu. Mēs ļoti ceram, ka tā tas arī paliks. Ir ļoti svarīgi, ka mums ir cilvēki, kuri tur godā pilsētu, pilsētas vēsturi un cilvēkus!»