«Ja nebūtu Talsos, iespējams, nenotiktu arī nekas tālāk»

Uzņēmējdarbība

Bārbalu ģimene uz Talsu pusi pārcēlās pirms sešiem gadiem. 2016. gadā atvēra savu ēdināšanas uzņēmumu «Kuršu krogs», kas darbu joprojām turpina. Šo gadu laikā, tā līdz kaulam iepazīstot ēdināšanas jomu, saprasts, ka daudz plašāks atvēziens ir tur, kur cilvēku grozās vairāk. Zane, jautāta, vai pārceļoties uz Ventspili, esam zaudējuši vienu jaunu ģimeni, atbild — jā, bet reizē piebilst, ka Talsi sirdī mīļi paliks vienmēr. Starp ikdienas steidzīgo soli septembra sākumā Bārbaliem atrodas laiks sarunai arī ar mums.
Neslēpšu, ka uzrunāju Bārbalu ģimeni pirms kāda laika, kad sludinājumu portālā ieraudzīju piedāvājumu, kur pārdošanā bija izlikta kafejnīca «Kuršu krogs». Zane apstiprina, ka piedāvājums bijis, lai gan tagad sludinājums izņemts. Vēlāk sarunā uzzinu, ja uzrastos nopietns pircējs, šāds jautājums atkal varētu būt dienaskārtībā. Esot pieņemts lēmums kafejnīcai darbu turpināt, daudz nopietnāk skatoties, kāds būs pieprasījums pēc piedāvātajiem pakalpojumiem.
Sava vieta jāiekaro
«Mēs vienmēr esam ļāvušies dzīves straumei. Tā arī mūs dzīve pirms sešiem gadiem ienesa Talsos, kad iegādājāmies tagadējās kafejnīcas «Kuršu krogs» ēku un privātmāju. Bijām nolēmuši, ka šeit arī uz vecumdienām nogruntējamies, paliksim un dzīvosim. Priecājāmies, cik Talsi mūs silti uzņēma, kādi cilvēki bija apkārt — jauki kaimiņi, ar daudziem izveidojās labs kontakts. Talsos ļoti ātri iejutāmies. Kad veidojām kroga ēku un to iekārtojām, visu darījām tā pamatīgi, lai tas kalpotu un būtu. Saņēmām arī atzinību valsts līmenī, ka veiksmīgi ēka renovēta. Absolūti nelikās, ka tas kādreiz varētu nebūt mūsu,» saka Zane.
Kā jau visiem uzņēmējiem, arī viņiem bija sava vietiņa zem saules jāiekaro. Talsi esot labi apkalpoti no ēdinātāju puses, jo ir labi piedāvājumi. Tāpēc nebija viegli savu vietu atrast.Tomēr pa gadiem izveidojās pastāvīgo klientu loks, saņemts daudz labu vārdu. Šajā biznesā esot jūtams sezonālais raksturs un sava garoziņa. «Pēdējā ziema, kam sekoja vīrusa «Covid-19» izplatība, lika par daudz ko aizdomāties. Notiekošais lēnām, bet sāka ielikt pamatus nākotnes lēmumiem, kā izdzīvot un pastāvēt, nebankrotēt! Esmu Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē un zinu, kā iet citiem šīs nozares pārstāvjiem Latvijā, cik smags ir šis laiks. Ventspils virzienā sākām skatīties, jo jauda un varēšana bija lielāka, nekā pieprasījums šeit. Šajā biznesā daudz nosaka vieta un cilvēku plūsma. Jau pirmos gadus nostrādājot, sapratām — ja kafejnīcu pārceltu uz vietu, kur ir lielāka cilvēku plūsma, mums ietu vēl labāk,» atklāj uzņēmēja.
Tā nācis piedāvājums no Ventspils. Pirmā ēdināšanas vieta — bistro Ventspilī atvērts Piedzīvojumu parkā. «Pirmie darbības rādītāji parādīja, ko nozīmē, ka ir cilvēku plūsma, tūristi. Tie ir pilnīgi citi apgriezieni,» atzīst Zane. Viņi Piedzīvojuma parka apmeklētājus ēdina otro sezonu. Tā kā sevi labi parādījuši, nācis piedāvājums no Ventspils olimpiskā centra. Bija piedāvājumi arī no privātajiem investoriem ar domu apsaimniekot topošā restorāna telpas, nodrošināt ēdināšanu viesnīcā. Daļa no piedāvājumiem nākuši arī, pateicoties «Kuršu krogam», jo cilvēki bija nobaudījuši šeit gatavotos ēdienus. «Kā mēs sakām, ja nebūtu Talsos, iespējams, nenotiktu arī nekas tālāk. Šeit sniegtais pakalpojums izrādījās pietiekami labs. Mūs sāka uzrunāt. Tā izveidojās sadarbība, jo Ventspilī ēdināšanas pakalpojumus tagad piedāvājam jau četrās vietās: Piedzīvojumu parkā, abos akvaparkos un olimpiskā centra sporta viesnīcā. Paplašinot ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, darba dienas un dzīve sāka iegrozīties Ventspils pusē,» stāsta «Kuršu kroga» saimniece.
«Covid-19» iemācīja domāt par efektivitāti
Pagājusī ziema rādīja, ka lielāks cilvēku pieplūdums «Kuršu krogā» bija nedēļas nogalēs, pārējais laiks bija daudz klusāks. Tas radīja zaudējumus. Tāpēc pieņemts lēmums šā gada februārī, vēl nezinot, ka uznāks vīruss «Covid-19», atvērt ēdināšanas vietu Ventspils ūdens piedzīvojumu parkā. «Var teikt, ka bijām izšāvuši visu pulveri februārī. Mēnesi bijām nostrādājuši, un iestājās vīrusa «Covid-19» noteiktie ierobežojumi. Līdzekļi bija tuvu nullei, arī iekrājumu un ietaupījumu nebija, jo viss bija investēts. Šis laiks bija spēcīgs grūdiens, kas licis katrus izdevumus pārskatīt un pārrēķināt. Tas iemācīja ļoti domāt par efektivitāti. «Covid» laiku pārdzīvojām, mobilizējām visus resursus, daļu no darbiniekiem arī atlaidām, bija, kas saņēma arī dīkstāves pabalstu. «Kuršu krogs» darbu atsāka maija beigās, Ventspilī darbību atsākām no jūnija vidus. Šī pauze lika aizdomāties, kāds ir bizness, sadarbība ar piegādātājiem. Izjutām, kā tas ir, kad viss ir jauki un labi, kad rēķini tiek atmaksāti un viss ir kārtībā, kā arī brīžus, kad ir problēmas un kurš nāk pretī un kurš ne. Bija valsts uzņēmums, kas solīja rīkoties diezgan skarbi, lai gan sākumā telefoniski solīja, ka pagarinās rēķina atmaksāšanas laiku. Vēlāk saņēmām vēstuli, ka viss tikšot noslēgts. Tas bija laiks, kad sapratām, cik svarīga ir neatkarība, drošības spilvena esamība. Kas mūs nenogalina, dara stiprus! Domājām, ja sezona būs, strādāsim, cik varēsim, neskatoties uz visām grūtībām, jo citādi pēc šīs krīzes varam arī neatsperties. Jāatzīst, ka slodze bija liela. Šobrīd varu teikt, ka tas bija tā vērts,» saka Z. Bārbale.
Vienkārši ļāvāmies
Straujā biznesa paplašināšana Ventspilī novedusi arī pie lēmumiem par ģimenes pārcelšanos. Braukāšana uz Ventspili nozīmē, ka ceļā pavadīts konkrēts laiks, arī abu četras meitiņas retāk redzētas. «Sākumā domājām: žēl, ka nevaram savu krogu atvilkt uz Ventspili! Taču dzīvē nekas nenotiek nejauši. Bērni ir tādā vecumā, ka viņiem mūsu klātbūtne ir ļoti svarīga. Aiz kalniem nebija arī skolas laiks. Nācis piedāvājums iegādāties ēku Ventspilī, kas atrodas aiz koncertzāles. Tā šķita piemērota vieta, lai attīstītu biznesu, piedāvājot gan ēdināšanu, gan nakšņošanu. Taču mums tādu līdzekļu, lai šo ēku iegādātos, nebija. Nonācām pie secinājuma: lai kaut ko dzīvē iegūtu, kaut kas ir jāzaudē. Nolēmām, ka pārdošanā izliksim gan mūsu māju, gan krogu un paskatīsimies, vai vispār tas ir iespējams. Kā zināms, nekustamos īpašumus var tirgot ilgu laiku. Vienkārši ļāvāmies — kā būs, tā būs! Nākamajā rītā pēc sludinājuma ievietošanas atskanēja telefona zvans, ka ir vēlme apskatīt mūsu māju. Ieradās jauna ģimene. Stāstot viņiem par māju, bija sajūta, ka šie cilvēki ir īstie. Līdzko mēs zinājām, ka viņi māju iegādāsies, izņēmām arī sludinājumu par «Kuršu krogu», par ko šajā laikā tā arī neviens neinteresējās. No ēdināšanas jomas pārstāvjiem saņēmām ieteikumu, ka šis arī nav labākais laiks, lai šo biznesu tirgotu. Neskatoties uz to, ģimenē esam nolēmuši, ja arī šobrīd būtu piedāvājums iegādāties kafejnīcu, mēs droši vien to pārdotu. Ja vēlies biznesu vadīt no sirds, klātbūtnes efekts ir ļoti svarīgs. Pašlaik ir doma, ka vismaz gadu «Kuršu krogs» strādās. Prieks redzēt, ka pēc pavasarī noteiktajiem aizliegumiem kafejnīcā redzams iepriekšējais darbības apjoms,» stāsta Zane.
Dzirdētas labas idejas
Sarunas laikā ik pa laikam no uzņēmējas izskan, ka Ventspilī daudz domā, kā piesaistīt tūristus, jo arī pilsētas mūsdienās konkurē par cilvēku uzmanību un piesaisti. Interesējoties, kāda šajā situācijā ir vide Talsos, kas ir novada centrs, viņai ir savs viedoklis: «Talsos ir daudz un labi ēdinātāji, bet ir arī tādi, kas ienāk un neizdzīvo. Viens no iemesliem ir nepietiekamā cilvēku plūsma. Nopietns konkurents tirgū ir arī Nurmuiža ar savu piedāvājumu, par ko dzirdētas labas atsauksmes. Dzirdēti plāni no citiem uzņēmējiem, kas plāno atvērt ēdināšanas un nakšņošanas vietas. Talsiem ir paveicies, ka šajā biznesa jomā ir interese. Taču jāsaprot, ka ēdinātāji tos pašus talseniekus, kuru ir skaitliski maz, dala. To, kas iebrauc, ir vēl mazāk. Mums labums ir tas, ka paņemam vēl tos, kuri brauc garām «Kuršu krogam». Taču man ir ļoti skumīgi, ka pašvaldībā ļoti daudz enerģijas un laika aiziet strīdos un kašķos, nevis reālu darbu darīšanā. Šie strīdi un deķīša vilkšana uz savu pusi ir tik intensīva! Ir skumīgi, ka nevar vienoties, piekāpties un iet uz priekšu. Šajos gados esmu dzirdējusi ļoti labas idejas un ieceres, bet tās arī paliek kā tikai kaut kur dzirdētas. Arī pleca sajūta izpaliek, jo nejūtam, ka turētu kāds rūpi. To, ko saredzējām Ventspilī — pilsētas vīziju un attīstību, veidojas infrastruktūra un jauni objekti, kur potenciāls ir arī ēdināšanas nozarei. Ventspilī būs zinātnes un inovāciju centrs, kas tūrismā reģionā būs liels spēlētājs. Zinām arī par attīstības iespējām kalnā, jo pašvaldība domā, ko vēl darīt bezsniega apstākļos tūristu piesaistīšanai. Pilsētā daudz domā tūrisma attīstības virzienā, pašvaldība aktīvi komunicē ar uzņēmējiem, interesējoties par piedāvātajiem jaunumiem. Ēdināšanas nozarei tas ir ļoti būtiski, jo, ja ir tūrisms, ir arī viesi, jo vietējo cilvēku ir salīdzinoši maz. Protams, nevar salīdzināt lielpilsētu un mazpilsētas iespējas, bet Talsiem blakus esošās pašvaldības, kā Kuldīga, rāda, ka var veiksmīgi attīstīties.»
Jautāta, vai līdz ar pārcelšanos uz Ventspili, Talsu novads ir zaudējis vienu jaunu ģimeni, skan atbilde «Jā!». «Žēl bija skolas — gan Talsu Kristīgo vidusskolu, kur mācījās meitenes, gan Talsu mūzikas skolu, jo abas skolas mums bija ļoti labas, arī bērnudārzs. Šos gadus mums neizdzēst no savas atmiņas. Cilvēki, ko esam šeit satikuši, ir mūsu bagātība, ko neatņemt. Tas sirdī paliek. Varbūt šis pārejas posms mums ir vieglāks, jo paliek vēl krogs, kas nozīmē, ka šeit mazliet vēl esam. Priecē, ka arī Ventspilī mūs silti uzņem, atminas arī «Latvijas lepnuma» raidījumu, kur tikām sveikti. Savukārt, no Talsiem ejot prom, izbrīna, cik daudziem šo dažu gadu laikā esam sirdī iekrituši,» sarunas noslēgumā atzīst Bārbali.