Vietā, kur radošums mijas ar darba prieku

Talsu novads

Viena no pēdējām konkursa «Radi Talsu novadam» pieturvietām šogad bija Īves pagasts, kur ļaudis visu dara ar lielu gribasspēku un smaidu uz lūpām. Ar savu veikumu komisiju iepazīstināja «Radošākais novadnieks», «Aktīvākā organizācija» un ģimene, kas nebaidās pielikt roku degradētas teritorijas sakopšanā.
Tiņģeres pilī ar savu aizraušanos iepazīstināja «Radošākā novadniece» Baiba Karole, kura jau 19 gadus ir saistīta ar Īves pagastu. Interesi par radošu darbošanos viņa ieguvusi no saviem skolotājiem Pastendes pamatskolā un Valdemārpils vidusskolā. Baibas lielā mīlestība ir rokdarbi, bet viņa labprāt spēlē arī teātrī, zīmē un nodod zināšanas citiem, vadot meistardarbnīcas. «Paldies mammai, omammai un manai pirmajai darbmācības skolotājai, kura man iemācīja patiku pret diedziņiem un adatiņām. Tehnikas un virzieni gadu gaitā ir mainījušies — pēdējā laikā mana lielā aizraušanās ir mezglošana jeb makramē, kas bija populāra pagājušā gadsimta 70., 80. gados. Ne vienās vien mājās bija pūces un vimpeļi no kaprona auklām vai veļas šņorēm. Mezglošana ir tā pati, tikai ar citiem materiāliem un citās noskaņās. Kādreiz mezglošanas izstrādājumi bija smagnēji, blīvi un drūmi, bet tagad tie ir koši un dzīvespriecīgi. Pirmais darbs, ko uzmezgloju, bija pirms 20 gadiem, kad mācījos Valdemārpils vidusskolā, — uzmezgloju šūpulīti, kur caur zīdaiņa gājumiņu ir izšūpojušies trīs mani bērniņi. Pasaulē mezglošana jeb makramē ir populāra jau piecus gadus, Latvijā tā tikai nupat mostas. Mezglotāju nav daudz, tāpēc man ir liels prieks, ja varu zināšanas nodot citiem.
Atpazīstamības dēļ izveidoju zīmolu «Knots For Happiness» un šā gada pavasarī pievienojos biznesa inkubatora pulciņam. Tagad man jādomā ne tikai par radošo jomu, bet arī to, kā nopelnīt naudiņu. Šobrīd strādāju pēc pasūtījuma. Latvijā ir ļoti grūti nopirkt materiālus, tāpēc atradu ražotājus un noslēdzu sadarbības līgumu. Mazajiem izstrādājumiem aiziet daži metri, bet lielākajam darbam iztērēju divus kilometrus diega. Jau no bērnības man ir bijusi sajūta — ja tu aizraujies ar rokdarbiem, tev nekad nebūs garlaicīgi. Nekad nebūs tā, ka nezināsi, ko darīt,» smaidot atzina B. Karole.
«Kur varam, tur piedalāmies»
«Aktīvākās organizācijas» godam izvirzīta biedrība «Mednieku klubs «Tiņģere»». Biedrība dibināts 2000. gadā, taču mednieku kolektīvs aktīvi darbojas jau kopš 50. gadiem. Tā dalībnieki nodarbojas ar medniecību, nomāto medību platību apsaimniekošanu, medību tradīciju saglabāšanu, kā arī aktīvi iesaistās nozares pasākumos. «Šobrīd kolektīvā esam 35 dalībnieki — nodarbojamies ar medībām un braukājam uz sacensībām. Kur varam, tur piedalāmies. Ēka, kurā šobrīd atrodamies, muižas laikā bija krejotava, bet padomju laikā — pienotava. Paši ar saviem spēkiem to atjaunojām. Viens gals bija sadrupis, vecais dakstiņu jumts bija iekritis, un iekšā sāka tecēt ūdens. Uzlikām šīfera jumtu un pamazām to atjaunojām, bet viss vēl nav pabeigts. Kopējais medību platību apjoms ir aptuveni 6000 hektāru. Mednieki esam 35, bet vēl ir arī dzinēji un jaunā paaudze. Katru pavasari organizējam sacensības — mums ir arī savs ceļojošais kauss. Parasti šaujam pa skrejošu mērķi un šķīvīšiem, bet šogad noorganizējām divas sacensības. To, cik ilgi kolektīvs pastāv, neviens nevar pateikt. Pirmie dokumenti, ko atradām, ir sastādīti 1957. gadā,» skaidroja mednieku kluba «Tiņģere» pārstāvis Arvis Sīpols.
No drupām līdz dzīvojamai mājai
Noslēdzot viesošanos Īves pagastā, komisija iegriezās īpašumā, kas izvirzīts nominācijai «Degradētas teritorijas sakopšana». Daiga Bandeniece īpašumu iegādājās 2011. gadā un nu kopā ar vīru brīvo laiku velta īpašuma sakārtošanai. Šobrīd ģimene dzīvo ēkā, kur agrāk bijis pagasta ugunsdzēsēju depo, un pamazām atjauno veco kūti, kas kļūs par ģimenes dzīvojamo māju. Uz nodegušā veikala drupām izveidots skaists āra kamīns. «Pirms iegādājāmies šo īpašumu, saimnieki te mainījās diezgan bieži. Maz pamazām, cik nu saviem spēkiem varam un cik līdzekļi atļauj, veicam uzlabojumus. Pagājušajā gadā mums prātā ienāca doma — ja reiz mums ir liels, skaists akmens mūris, kāpēc neatjaunot veco kūti un neizveidot dzīvojamo māju? Materiāli ir savākti — nākamgad nopietni pieķersimies šim plānam. Agrāk šajā vietā, kur atrodas aka, bija veca, sabrukusi siltumnīca, un viss bija aizaudzis. Pie nodegušā veikala drupām auga milzīgas papeles un te bija tādi džungļi, ka nevarēja izbrist cauri. Kādreiz pļavā nekas īpaši neauga, bet tagad tā ir īsta ekopļava, kur aug sarkanais āboliņš, asinszāle un citas vērtīgas dabas veltes,» ar apkārtni iepazīstināja D. Bandeniece.