Spēlēties pašam un noķert cita spēlēto

Kultūra

Talsu tautas namā kopš augusta beigām aplūkojama pēdējā laika viena no iespaidīgākajām izstādēm — fotogrāfa Aigara Hibnera personālizstāde «Spēle», kas caur fotoaparāta prizmu parāda Liepājas teātra izrāžu un tēlu pasauli, atklājot rudens sezonu.
Izstādē fotogrāfs pievēršas spēles tēmai, uzsverot spēles būtības dažādību: spēlēties pašam un īstajā brīdī noķert cita spēlēto. Tajā baudāma A. Hibnera fotokameras spēle ar aktieri tēlā, kas spēles momentu liek piedzīvot arī skatītājiem.
Sadarbība ar aktieriem
Lielākajā daļā lielizmēra fotogrāfijās redzami Liepājas teātra aktieri, kas fotomirklī notverti tieši izrādes laikā vai dažas minūtes pirms vai pēc izrādes, izceļot tēlu ārpus dekorācijām un izrādes vides. Fotogrāfs salīdzina, ka pats bijis kā reportieris.
A. Hibnera izstāde pārsteidz ar mulsinoši lielā formāta fotogrāfijās tuvu fiksētiem aktieru tēliem, kuros var redzēt pat vissīkākās detaļas: katru mazāko aktiera grumbiņu, smaidu un rūpju rievas, teātra grimu, pat sviedru lāsi, ko sanācis tik meistarīgi piefiksēt, pateicoties projekta tehniskajam risinājumam. Par vienu no saviem darbiem fotogrāfs pastāsta, ka «būtībā tās ir septiņas sekundes. Tie ir trīs kadri, kad kas tāds bija jānotver». Savukārt otra izstādes puse ir veiksmīgi parādīt darbus skatītājiem, par ko pateicību A. Hibneris izsaka Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktorei Mairai Dudarevai, bez kuras palīdzības izstādes apmeklētājiem nebūtu aplūkojams tik veiksmīgs risinājums, jo savas bildes baudāmi un profesionāli izstādīt fotogrāfs neprastu, sakot, ka redz visu citām acīm, tādēļ pieredzes bagāta cilvēka palīdzība bijusi īsti vietā.
Aigars Hibneris ir pateicīgs Liepājas teātra direktoram Herbertam Laukšteinam par iespēju sadarboties ar aktieriem, minot, ka sadarbība iesākusies pirms desmit gadiem, kad bijis plašāks projekts ar iespēju strādāt ar aktieriem mēģinājumos, un rezultātā tapis iespaidīgs materiāls. Sadarbība no tiem laikiem turpinājusies un izvērtusies nākamajā projektā «Spēle». Savukārt teātra direktors, parādot A. Hibnera grāmatu «Liepājas teātris. Aiz priekškara», kas arī ir pieminētais sadarbības pirmais redzamais rezultāts, atklāj, ka uz grāmatas vāka ir redzama Liepājas teātra skatuves grīda, kas pirms pāris gadiem gan nomainīta, bet no vecās dēļiem izveidoti klucīši, no kuriem katrs nes savu pēdu nospiedumus no izrādēm. Fotogrāfs Aigars Hibneris izstādes atklāšanas reizē arī saņēma dāvanā Liepājas teātra vecās dēļu grīdas piemiņas klucīti ar īpašo moto «Kurš kuru?».
«Gadījums — labākais organizators»
Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga, uzrunājot izstādes atklāšanas viesus, teic, ka nu ir īpašā kopības sajūta, jo izstāžu zāles bijušas ciet no marta līdz augustam. «Es vienmēr esmu uzskatījis, ka gadījums ir labākais organizators. Man bija gadījums, kad pagājušā gada vasarā vadījām kādas dienas Liepājā un aizgājām uz Liepājas muzeju. Tur bija šī izstāde, kas bija iekārtota vēl daudz jaudīgāk nekā tagad Talsu tautas namā. Tā bija tik labi iekārtota, ka es pat nesapratu, par ko ir šī izstāde,» smaidot atzina U. Balga, kurš vēlāk, dzirdot sarunas un palasot informāciju, gan sapratis, ka portreti ir fotografēti robežsituācijās, kas pašam vienmēr ļoti patikušas. «Un šī robežsituācija aktierim ir piecas minūtes pirms ieiešanas tēlā un piecas minūtes pēc… Un man šķiet, ka tās izstādē ir veiksmīgi atradušas atspoguļojumu šajās bildēs,» turpināja Talsu fotokluba vadītājs.
Jautāts, vai izstādes autoram ir kāds iecienītākais darbs, viņš atbildēja: katra fotogrāfija ir dziļš un īpašs stāsts, bet, «ja jāizvēlas, tad tā, kurā redzami aktieri —  Inese Kučinska, Kaspars Gods un Egons Dombrovskis, kas tapusi uzreiz pēc izrādes «Ragana» un ko teātrī spēlē joprojām. Te ir trīs galvenie Liepājas teātra aktieri, vecais kodols, kas spēlē vienā izrādē. Es bildē redzu Inesi, tur es redzu Egonu un tur es redzu Kasparu, tikai citās drēbēs. Man ar to šī bilde ir īpaša. Tā ir tā projekta būtība — praktiski dabūt aktierus nevis tā, lai tie atkal spēlē izrādi, bet tā, lai viņi paši izdzīvo kaut ko, izrauti no skatuves vides. Man šķiet, ka tajā bildē esmu to izdarījis,» pauž Aigars Hibneris, kurš jau 14 gadu vecumā sapratis, ka vēlas kļūt par fotogrāfu un strādāt preses un dokumentālās fotogrāfijas jomā.