No dārgu ķieģelīšu pārdošanas līdz jaunai skolas piebūvei

Izglītība

Jaunais mācību gads 1. septembrī Talsu Kristīgajā skolā iesākās īpašāk nekā citkārt. Ne tikai tāpēc, ka visiem pēc ilga atšķirtības perioda valstī noteiktās kārtības dēļ beidzot bija iespēja satikties klātienē, bet arī tāpēc, ka oficiāli tika atklāta četrus stāvus augstā jaunā skolas piebūve, kas, pateicoties «Covid-19» laika attālinātajām mācībām, tika pabeigta ātrāk, nekā iepriekš plānots. Tajā ir deviņas klašu telpas, bet mazākajām klasēm ir pat atsevišķas rotaļu istabas, kurās atpūsties, nekontaktējoties ar citām klasēm.
Bībelē sacīts, ka ticīgajiem viss ir iespējamas un tiem visas lietas nāk par labu, un, klausoties Talsu Kristīgās skolas direktores Ingunas Gruzniņas stāstā gan par to, kā pirms 25 gadiem skola tika dibināta, kā soli pa solim tā augusi un arī to, kā galu galā mācību iestāde tikusi pie jaunās piebūves, kuras celtniecība izmaksājusi 2,2 miljonus eiro, nevar nepiekrist, ka patiešām nu var skatīt to, kas iepriekš izauklēts nešaubīgā ticībā. No ticības skatīšanā — tā Inguna nosauc laiku, kad neatlaidīgi aiziets līdz mērķim, ar humoru piebilstot, ka viņas apņēmībai palīdzējis tas, ka neizpratusi, cik patiesībā liela nauda ir nepieciešama, jo tas noteikti būtu nobiedējis. Iesākumā bijusi tikai daļa no nepieciešamajām finansēm, bet tas neapturējis parakstīt līgumu ar būvdarbu veicējiem, jo bijusi liela pārliecība, ka Dievs it visā palīdzēs un svētīs, un tā kārtējo reizi nav pievīlusi.
Bija jāsper solis ticībā
Talsu Kristīgās skolas saime atkal piedzīvojusi nozīmīgu notikumu skolas vēsturē, redzot, ka Dievs ļāvis skolai augt. «Skola ir uzcelta par ziedojumiem. Šajā reizē vajadzēja savākt 2,5 miljonus dolāru. Daudzi no mums ir dzirdējuši slavenā Paulu Koelju vārdus: «Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.» Lai gan es nevēlējos celt un vākt naudu, negribēju problēmas un grūti strādāt, zināju, ka Dievs man liek iet un darīt, tāpēc es stipri stāvēju uz Bībeles apsolījuma: «Jūsu aicinātājs ir uzticams, Viņš būs arī darītājs.» Un tā patiešām arī bija. Bija jāsper nozīmīgs solis ticībā un paļāvībā, lai ko tādu iesāktu,» pārliecībā dalījās Inguna Gruzniņa.
Jaunās piebūves telpas nosauktas īpašos vārdos
Kopš dibināšanas Talsu Kristīgajai skolai bijusi cieša draudzība un kopīgas kalpošanas ar amerikāņu kristiešiem, pateicoties kuriem, skola ir varējusi pastāvēt un attīstīties. «Dievs Amerikā izredzēja cilvēkus, kuri patiešām savu dzīvi un finanses ir ieguldījuši Talsu Kristīgajā skolā. Es Amerikā redzēju skolas, hospitāļus, bibliotēkas, mākslas un kultūras centrus, kas nosaukti to cilvēku vai ģimeņu vārdos, par kuru ziedotiem līdzekļiem ir celtas šīs sabiedrības lietošanai un labumam nodotās ēkas. Nolēmu, ka šoreiz darīšu līdzīgi. Jaunās piebūves klašu telpām, gaitenim un zālei doti atbalstītāju vārdi,» stāsta I. Gruzniņa, minot, ka arī agrāk celtā sporta zāle tikusi pie nenovērtējama atbalsta sniedzēju, Skota un Kerolas Kreinu (Scott un Carol Crain), vārda. Arī Sems Bredlijs (Sam Bradley), kas uz Kristīgo skolu atbraucis 1997. gadā un kalpojis bāreņu nometnē, kļuva par Talsu Kristīgās skolas atbalstītāju visu gadu garumā līdz pat aiziešanai mūžībā 2018. gadā. Direktore I. Gruzniņa, novērtējot šā kalpotāja ieguldīto laiku, lūgšanas un finanses, jaunās skolas piebūves pirmā stāva gaiteni nosaukusi Sema vārdā.
«Amerikā Talsu Kristīgās skolas atbalstam tika nodibināts fonds, kas uzrauga savāktos ziedojumus un par to izlietojumu atskaitās likumā noteiktā kārtībā. Fonda locekļi iesaistās ziedojumu vākšanas kampaņās un ir labas gribas vēstneši, iestājoties par skolu savās draudzēs, darbavietās un ģimenēs. Fonda locekļi darbojas brīvprātīgi un to dara jau daudzus gadus, un viņi piebūves celtniecības kampaņai ziedoja vairāk nekā 200 tūkstošus dolāru. «Tad nu, pašiem atbalstītājiem nezinot, lēmām, ka viņu vārdos nosauksim jaunās piebūves pirmā, otrā un trešā stāva klases, tāpēc nu ir Lisas un Džoela Tovnsendu (Lisa & Joel Townsend) klase. Bet Marks Fordaiss (Mark Fordyce), kura vārdu arī nes jaunās piebūves viena no klasēm, kā grāmatvedības firmas īpašnieks nesavtīgi tiek galā ar fonda finansēm, bet Maiks un Džoeta Kaminsi (Mike & Joetta Cummins) ir mūsējie Latvijā jau vairākus gadus, un arī viņu devums ir neatsverams, tāpēc arī viņu vārdā nosaucām klasi. Tāpat manai meitai Zanei ir jāpasaka paldies, jo viņa vairāku gadu garumā ir absolūti ieguldījusies šajā fondā un palīdzējusi, kā vien var, tādēļ rotaļu klasei ticis viņas vārds,» jaunumos dalās direktore. Viņa atklāj, ka arī dažādajām skolas kalpošanām par godu klasēm dots kristīgās jauniešu nometnes «Seko man», Bībeles nometnes «Vocation Bible School», bāreņu nometnes «Orphan Camp» nosaukums, un Inguna uzsver, ka nebaidās no angļu valodas nosaukumiem un abreviatūrām. Ir arī klase ar Kristīgās līderu nometnes nosaukumu.
Direktore svētku dievkalpojumā, runājot par «Celebration class» jeb svinību istabu, atklāj, ka 1993. gadā viņai, vīram Mārim un abām meitām bijusi necerēta iespēja doties uz Ameriku, kur guvusi pieredzi mācoties, lai arī aptvertu, ko nozīmē atvērt kristīgo skolu. Tur pievienojušies draudzei «Green Acres Baptist Church», kur tās svētdienas skola paņēmusi ciemiņus zem sava spārna un parādījusi tādu mīlestību, ka vīrs tur pieņēmis Jēzu Kristu par savu glābēju, atdodot savu dzīvi Dievam. Šie cilvēki palīdzējuši iesākt Talsu Kristīgo skolu, un cauri gadiem joprojām tiek uzturētas attiecības. «Mēs svinam ne tikai šo cilvēku ieguldījumu, bet arī to, ka Dievs mums ļauj dzīvot, mācīties, strādāt un sasniegt spožus rezultātus. Un mēs svinam un priecājamies iekš tā Kunga. Tāpēc arī «Celebration class». Bet piebūves ceturtajā stāvā ir zāle. Par godu Ērikam Denisam (Eric Dennis), kas tagad viesojas pie mums un ar ko sadarbojamies jau kopš 2005. gada, un kurš ļoti ieguldījās līdzekļu vākšanā tieši Oklahomas štatā, lūgšanu zāli, kurā notiks rīta svētbrīži, nosaucām vesela štata vārdā, proti «Oklahoma Prayer Room»,» pateicīgu sirdi pauž I. Gruzniņa. Arī Elīna, kura bija iemesls, kāpēc vispār tika veidota Talsu Kristīgā skola, netika aizmirsta. «Man tālajā 1995. gadā bija bērns ar īpašām vajadzībām, bet nebija skolas, kurā viņu sūtīt. Tā kā devu Dievam solījumu, ka tad, ja Viņš glābs Elīnas dzīvību operācijas laikā, kad ārsti teica, ka viņa neizdzīvos, es sapratu, ka man ir jātur dotais vārds. Un skola bija pirmā Talsu novadā un viena no pirmajām Latvijā, kurai pēc padomju varas bija pilnīgi jauns koncepts, proti, ka arī cilvēki ar īpašām vajadzībām ir daļa no sabiedrības. Un ir vajadzīga telpu pieejamība. Elīnas vārdā mēs nosaucām liftu. Tagad cilvēki, kam ir īpašas vajadzības, varēs nokļūt skolas augšējos stāvos,» priekā turpina dalīties Inguna, bet Elīna, kura bezgala uzticami gadiem ilgi mammas dibinātajā skolā skandina zvanu un ir vienmēr smaidīgā un draudzīgā skolas dvēsele, no sirds priecājas par to, ka lifts nosaukts viņas vārdā.
Lūdzām nopirkt ķieģelīti
Kad skolas piebūves celtniecībai vēl trūka pusotra miljona, tika sākta kampaņa «Nopērc ķieģelīti!». «Mēs uzfilmējām video, un es mēģināju pārdot ķieģeļus. Stāstīju par mūsu milzīgo projektu un lūdzu, lai visi, kas var, to ķieģelīti pērk. Tas gan maksāja piecus tūkstošus dolāru, bet tos pirka! Mūsu pašu skolas labdarības tirdziņā mēs savācām veselu ķieģelīti, kas mazajos Talsos nemaz nav tik slikts rādītājs. Mēs ieguldījāmies tik, cik varējām, par ko arī prieks. Šo cilvēku vārdi, kas ķieģelīšus pirka, ir attēloti uz simboliskas ziedotāju sienas, kurai malā ir arī dzīvības koks ar augļiem. Un augļos atspoguļoti to vārdi, kuri varbūt nevarēja nopirkt ķieģelīti, bet ziedoja no tā, kas viņiem bija un kā sirds viņiem lika. Mēs patiešām esam pateicīgi ikvienam un gribam, lai bērni, to redzot, mācās dot no sevis. Ja tu esi svētīts un tev ir ko dot, tad dalies un nes tālāk!» oriģinālajā pieredzes stāstā jaunā mācību gada iesākuma svētkos dalījās I. Gruzniņa.
Līgums, kas parakstīts ticībā, ka nauda būs
Talsu Kristīgās vidusskolas direktore novērtē katru atbalsta sniedzēju, uzsverot, ka tikai visi kopā varējuši sasniegt lielo mērķi, bet tam ļoti palīdzējis iedrošinājums no paša Dieva, kas bijis kā stipra klints un vairījis šaubas, kad bijuši ne tik viegli brīži.
Ir ģimenes, kas ar Talsu Kristīgo skolu bijušas jau no pašiem iesākumiem. Tāda ģimene ir Brents un Karena, Kūperu (Brent un Karen Cooper) pāris, kura ziedojums bija izšķiroši svarīgs, lai spētu pabeigt skolas piebūves celtniecību. «Un nu mūsu skolas divi spārni nesīs sieviešu vārdus. 1999. gada piebūve ir nosaukta Evijas Dzērves vārdā. Evija bija Talsu Kristīgās skolas 3. klases skolniece, kas aizgāja bojā Talsu traģēdijā. Jaunā piebūve nesīs Karenas vārdu. Tā arī teiksim: «Iesim uz Karenas māju vai Karenas spārnu!» Karena mūsu nodomu nezināja, bet uzzinot bija iepriecināta. Un ar vīru atsūtīja mums video sveicienu, kurā pastāsta, kā Dievs viņiem runājis par jauno Talsu Kristīgās skolas piebūvi, atklājot, ka man jāparaksta līgums vēl pirms jebkādiem taustāmiem līdzekļiem, sakot, ka Viņš visu nodrošinās. Un nodrošināja! Viss, ko Dievs sagaidījis no mums, ir paļaušanās un ticība… Es atceros tikšanos 2019. gada februārī, kad runājām par soļa speršanu ticībā, par pilnīgu paļaušanos uz Dievu, lai nebūtu nekādas atkāpšanās iespējas… Kā Kortesam, kas, izkāpjot Jaunās pasaules krastā, lika nodedzināt visus kuģus, ar kuriem viņi bija ieradušies no Spānijas… Dievs gribēja, lai mēs pilnīgi uzticamies Viņam un tam, ko Viņš darīs. Godīgi runājot, sākumā man likās, ka Viņš dos kādu personu, kura ziedos lielu naudas summu, bet tā vietā Dievs deva daudzus mazākus brīnumus. Kad salikām tos kopā, bija pietiekami daudz līdzekļu skolas ēkas būvei. Šī ir lieliska diena, kad varam slavēt Dievu par viņa uzticamību un svētībām, kuras Viņš dod tiem, kas paļaujas uz Viņu,» prieku neslēpj Talsu Kristīgās vidusskolas direktore, kura kārtējo reizi pierādījusi, ka ar Dievu ir iespējamas lietas, kas cilvēciski šķiet nereālas un neīstenojamas.
Pateicība ne tikai Dievam, bet arī cilvēkiem
Inguna Gruzniņa pirmās skolas dienas un jaunās skolas piebūves atklāšanas svētkos izteica pateicību Talsu Kristīgās skolas fonda pārstāvjiem Maikam un Džoetai Kaminsiem, Ērikam Dennisam un Zanei Gruzniņai, arhitektam un projekta autoram Ērikam Geinsbergam, projekta īstenotājiem — būvkompānijai «AZ—Inter», projekta menedžerim Raimondam Zolmanim, būvuzraugam Andrim Girniusam un kompānijas «AE Lux» pārstāvjiem Aināram un Edgaram Lūkiem. Tāpat lielu pateicību jaunās piebūves iekārtošanas jautājumā I. Gruzniņa velta Aivai Volfai, kura mudinājusi skolas direktori un palīdzējusi Talsu Kristīgajai skolai iegūt sociālā uzņēmuma statusu, bet pēc tam bijusi atbalsts projekta «Altum» granta saņemšanā, lai varētu iegādāties mēbeles un IT tehnoloģisko aprīkojumu. Projekta kopējā summa bijusi 153 681 eiro, no kuriem «Altum» grants sastādījis 138 000 eiro apmēru. Tāpat direktore izteica pateicību «Altum» pārstāvei Jolantai Priedniecei par profesionalitāti. Arī Talsu Kristīgās skolas skolotāji un darbinieki visi kā viens bijuši uzticama komanda, uz kuru varēja paļauties, taču Daigai Alsbergai, kura katru dienu pat attālinātās mācīšanās laikā uzticami darbojusies skolā un nenogurstoši bijusi kontaktā ar būvniecības darbu veicējiem, Inguna izsaka īpašu pateicību. Tāpat vienmēr enerģijas pilnā Talsu Kristīgās skolas direktore novērtē savas ģimenes ieguldījumu un atbalstu laikā, kad visiem kopā sanācis būt gaužām maz.