Pagasts ar savu vīziju

Talsu novads

26. augustā «Radi Talsu novadam» žūrijas komisija apciemoja konkursa dalībniekus Laidzes pagastā.
Šogad Laidzes pagasts konkursam izvirzījis pretendentus piecās nominācijās — «Degradētās teritorijas atjaunošana», «Veiksmīgākās ēkas pārvērtības», «Aktīvākā organizācija», «Sakoptākā privātmāja» un «Radošākais novadnieks».
No leprazorija līdz aprūpes centram
Nominācijai «Degradētās teritorijas atjaunošana» izvirzīts sociālās aprūpes centrs «Stūrīši». Tagadējā sociālā aprūpes centra «Stūrīši» teritorijā vēsturiski tika izmitināti lepras slimnieki. 1937. gadā, Kārļa Ulmaņa laikā, Talsu leprazorijs piedzīvoja uzplaukumu. Teritorijā tika būvētas blakus celtnes, lai varētu nodrošināt vietu visiem Latvijas lepras slimniekiem. Jāmin, ka vēsturiskā ēka ir bijusi īpaši svarīga, jo Talsu leprazorijs bija unikāls visā Baltijā — nekur citur Baltijas valstīs nebija atrodams leprazorijs. 2007. gadā slimnieku trūkuma dēļ leprazoriju nācās slēgt, jo bija tikai 12 pacienti, kurus savā gādībā paņēma Latvijas infektoloģijas centrs. 2008. gadā «Stūrīšus» pārņēma Latvijas Sarkanais Krusts, kas šajā teritorijā ierīkoja sociālās aprūpes centru. Pārņemot «Stūrīšus», visa leprazorija teritorija bija degradējusies un palikusi nesakopta, kā arī ēkas bija novecojušas. Ieguldot līdzekļus un rakstot projektus, «Stūrīši» tagad ir viena no sakoptākajām vietām Laidzes pagastā. Sadarbībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas pasākumā «Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā», 2015. gadā tika realizēts projekts teritorijā, izveidojot pastaigu celiņus, soliņus, lapeni, ugunskura vietu, šūpoles un apgaismojumu. Nesenākais projekts «Sajūtu dārza ierīkošana leprazorija parkā» realizēts sadarbībā ar Lauku atbalsta dienesta Ziemeļkurzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldi un Talsu novada pašvaldības līdzfinansējumu. Tagad «Stūrīšu» teritorijā atrodas āra trenažieri, lapene, tējas namiņš, baskāju taka, dīķītis ar laipu, celiņi, sakopts dārzs un soliņi, kur iedzīvotājiem atpūsties. Kā arī «Stūrīši» jaunajā mācību gadā dāvinās datorus ģimenēm, kurām to nav, lai bērni varētu līdzvērtīgi mācīties.
No vīzijas līdz «Skolai»
Tālāk komisija devās pie nominācijas «Veiksmīgākās ēkas pārvērtības» pretendenta Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Kurzemes komitejas — Laidzes skolas. Kādreizējā Laidzes pamatskolā, kura tika aizvērta pirms gadiem, tagad ir nonākusi Latvijas Sarkanā Krusta aprūpē un kalpo kā īslaicīgās sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs «Skola». LSK Kurzemes komitejas priekšsēdētāja Anita Boitmane par «Skolu» saka: «Tad, kad es pirmo reizi šeit ienācu, te vēl bija Laidzes pamatskola. Man jau tad bija vīzija, kā varētu tos mazos kambarīšus un tumšos toņus pārvērst par skaistām un plašām telpām. Daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs ir izveidots nepilna gada laikā. Visus būvniecības izdevumus LSK sedza no saviem līdzekļiem. Tika iebūvēta centrālā apkure, kuras pirms tam nebija. Izremontētas iekštelpas, pilnībā atjaunots bruģis pie ieejas, un drīzumā tiks ierīkots lifts. Pašlaik centrā ikdienu pavada cilvēki ar garīgās atpalicības traucējumiem un invaliditāti.
Dzīve kā orientēšanās
Ceļš mūs veda pie nākamās nominācijas «Aktīvākā organizācija» pretendenta — biedrības «Orientēšanās klubs Ziemeļkurzeme». Tās vadītājs un valdes priekšsēdētājs Aigars Vārna par orientēšanos saka: «Dzīvē tāpat kā orientēšanās sportā ir jāmāk pareizos brīžos pieņemt pareizo lēmumu, koncentrēties un izlemt, ko darīt. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1985. gadā, kad biedru skaits nebija ne tuvu tam, kāds tas ir šodien. Tikai 2007. gada februārī biedrība tika oficiāli reģistrēta. Tās mērķi ir veicināt orientēšanās sporta attīstību Ventspils un Talsu novadā. Klubā pašreiz ir ap septiņdesmit biedru, no kuriem četrdesmit līdz piecdesmit ir aktīvi un piedalās visos pasākumos. Biedrība 2008.—2009. gadā īstenoja projektu «Orientēšanās kluba «Ziemeļkurzeme» kapacitātes stiprināšana». Biedrības vadītājs Aigars Vārna uzsver — klubs piedalās dažāda mēroga orientēšanās sacensībās, kā arī veido un vada paši dažādas orientēšanās sacensības. Biedrība ar savu darbību veicina Talsu novada atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā.
«Nekur nav tik labi kā mājās»
Nākamā pieturvieta — «Zaļmeži». Mājās saimnieko Bolšteinu ģimene, kuru privātmāja pretendē uz «Sakoptākās mājas» nomināciju. Šeit redzams skaisti iekopts dāliju dārzs, par kuru rūpējas vecākā mājas saimniece. Ģimenei māja jau pieder kopš 1978. gada, kad vēl vecākā Bol-šteinu paaudze to iegādājusies. No 2007. gada mājās saimnieko arī jau jaunākā Bolšteinu paaudze. Mājas saimnieces Mārītes pārziņā ir viena mājas puse, kur darbojas un iekārto dažādas dārza dekorācijas. Vecākā mājas saimniece atzīst, ka, veidojot dažādus celiņus vai stādījumus, vienmēr ieklausās citos cilvēkos un uzklausa vērtīgus padomus. Tā Mārīte Bolšteine ir izveidojusi dāliju dārzu, akmens baseinu, rožu lapeni un akmens celiņus, kuri ved gan uz siltumnīcu, gan dārzu. Otra mājas saimniece Elizabete Bolšteine atbild par mājas priekšējo ainavu. Tur atrodas mākslīgi veidotais dīķis ar zivīm, pašu veidotais paugurs, kas iekļaujas mājas ainavā un veido skaistu reljefu. Elizabete sastādījusi arī savu lavandas dārzu, kas vilina viesus ar skaisto smaržu.
«Es esmu tur, kur man jābūt»
Nominācijā «Radošākais novadnieks» izvirzīts koka karošu meistars Kārlis Ziediņš. Pats par sevi Kārlis saka: «Es esmu kurzemnieks. Visi teic, ka kurzemnieki ir iedomīgi, bet tā nav. Uzskatu, ka esmu tur, kur man jābūt. Kārlis jau no mazotnes ir grebis koku. Pirmo koka karoti, kā griezt, viņam parādījis tēvs. Jau 5. klasē Kārlis sapratis, ka tālāko nākotni grib saistīt ar koka apstrādāšanu. Pēc vidusskolas beigšanas Kārļa skolotāja Anda Dzene piedāvājusi puisim braukt uz Talsu pilsētas svētkiem grebt karotes, tā arī sākās karošu grebšana. Pēc studijām Kārlis dzīvoja un strādāja Rīgā, tomēr izdomāja pārvākties atpakaļ uz dzimto pusi. Tagad viņš pasniedz zēnu mājturību. Kārļa sapnis ir uzbūvēt divstāvīgu darbnīcu, kur varētu braukt arī citi interesenti darboties un veidot ko interesantu. Otrajā stāvā var nodarboties ar keramiku un klūgu pīšanu. Puiša citi vaļasprieki ir dziedāt korī, cept kūkas, kā arī veidot savus keramikas traukus.