Lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma

Talsu novads

21. augustā domubiedru grupas «Atdodiet brunčus» pārstāvji tikās ar Talsu novada domes un pašvaldības vadību un jomu speciālistiem, lai pārrunātu jautājumus par Talsu vizuālo identitāti. Domubiedru grupa aicina atjaunot Talsu svītru kodu, kas kļuvis par tūrisma zīmolu, identitātes elementu un iemīļotu piederības zīmi.
«Prieks, ka tikām uzklausīti. Pašvaldība šķietami izrādīja vēlmi sadarboties un rīkoties, bet nepamet sajūta, ka trūkst ilgtermiņa redzējuma,» pēc tikšanās atzina domubiedru grupas pārstāvji. «Saruna bija pietiekami gara, kas šķiet neraksturīgs darba ritms aktīviem uzņēmējiem, lielāku un mazāku uzņēmumu un pašvaldību darbiniekiem. Izskanēja piedāvājums iesaistīties darba grupā par novada identitātes izstrādi, bet pēc gandrīz divu stundu garas viedokļu apmaiņas sapratām, ka saruna beigsies bez rezultāta. To arī norādījām, uz ko saņēmām atbildi, ka mūsu atklātajā vēstulē ietvertie punkti pieprasot ilgtermiņa plānošanu. Ar šādu gaidīšanu un neko nedarīšanu nebijām mierā. Norādījām, ka rīcības plāns būtu izveidojams nekavējoties un ir darbi, kurus var veikt, negaidot nākamo darba grupas sanāksmi. Šķiet, ka šobrīd notiek vismaz kaut kāda rīcība. Tualetes pie ATU apļa ir novāktas, un ir saņemti signāli arī par citiem pašvaldības veiktajiem pasākumiem, par ko priecājamies.»
Lielāka uzmanība — pagastiem
Vēl viens jautājums, uz ko domubiedru grupa sarunas laikā vērsa uzmanību, bija Talsu pilsēta. Viņi uzsvēra, ka Talsi kopš novada izveidošanas ir palikuši pabērna lomā, jo lielāka uzmanība tiek pievērsta pagastiem. «Mūsu atklātajā vēstulē novada attīstība tika pieminēta kā konteksts, lai iezīmētu, ka tas nav mazsvarīgi, bet katrai pilsētai ir jāsaglabā sava identitāte. Talsu gadījumā lūdzam atjaunot svītru kodu, plānojot tā rebrendingu un pielāgojot to mūsdienām, vienlaikus veicot iedzīvotāju aptauju. Šķiet, ka ne domes priekšsēdētāja, ne pārējie klātesošie nesaprata mūsu sāpi — izcelt Talsus ar svītru kodu, padarot tos vizuāli košus un atpazīstamus. Domes pārstāvji vairāk koncentrējās uz novadu kopumā un gaidāmo reformu. Jautājums par to, vai ir vajadzīgs kopīgs novada vizuālais tēls tik lielā mērā, kā tas ir šobrīd, ir diskutējams. Novads ir administratīvi noteikta teritorija, kas nereti maina robežas. Mūsuprāt, svarīga ir konkrētas vietas identitāte, tēls — jebkas, kas paliek cilvēku atmiņā un asociējas ar šo vietu. Sabilē tās ir vīnogas, Talsos — bruncis, bet Laidzē — vēži. Pašreizējais variants šķiet samākslots, bezpersonisks un iedzīvotājiem nesaprotams. Uzskatām, ka ir lietas, ko var darīt nekavējoties, bez īpašiem ieguldījumiem. Kustība ir uzsākta — cerams, ka birokrātija to nesarežģīs un lieki nepagarinās.»
Trūkst strukturētas plānošanas
Tikšanās laikā izskanēja jautājums arī par Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plānu. «Lai arī bijām saņēmuši informāciju, ka tas plauktos krāj putekļus, šobrīd noprotams, ka putekļi ir noslaucīti un ir uzsākts darbs pie plāna atdzīvināšanas. Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Dainis Karols skaidroja, ka tiek gaidīts finansējums, bet, ja gribam piesaistīt tūristus un attīstīt biznesu, vispirms jāveic ieguldījums.
Norādījām, ka informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanas iespējām un pasākumiem nepieciešams apkopot vienuviet. Šobrīd minētais starp pārejā novada aktivitātēm pazūd. Arī labiekārtošanas darbi nenotiek plānveidīgi un secīgi. Nav kopskata ne par Talsu pilsētas apsaimniekošanu, ne attīstību un sasaisti ar pasākumiem vai tūrismu. Pietrūkst strukturētas plānošanas. Saprotošs un uz sadarbību vērsts šķita sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Initas Fedko redzējums. Viņa piekrita, ka vajadzīgs cilvēks, kurš strādātu Talsu interesēs — mārketinga speciālists. Šobrīd tāda nav un neviens no klātesošajiem nesolīja, ka tuvākajā laikā varētu būt. Saņēmām solījumus, ka kaut kas no mūsu vēstulē minētā tiks risināts, bet pagaidām nekas konkrēti solīts netika. Pašvaldības pārstāvji norādīja, ka tiksim iesaistīti darba grupā un procesos. Ceram, ka arī citiem interesentiem būs iespēja līdzdarboties.
Jāpiebilst, ka facebook lapā «Atdodiet brunčus» mūsu domubiedru un atbalstītāju pulks aug, un ir jūtama arī nozares profesionāļu interese par procesiem Talsu brunču atgūšanā. Aktīvajā rīcības grupā esam 20 talsenieki, kuriem rūp Talsu pievilcība gan pašu talsenieku, gan tuvāku un tālāku viesu acīs. Turpināsim savstarpēji apspriest iespējas, kā palīdzēt pilsētai kļūt skaistākai un interesantākai, un sekosim līdzi arī pašvaldības darbam, lai kopīgi varētu nonākt pie labākā risinājuma!» apņēmību pauda aktīvie talsenieki.
Domubiedru grupas sastāvā darbojas Inga Ieviņa, Andris Bīlands, Andris Jugāns, Antra Auziņa-Bajāre, Emīls Gulbis, Kaspars Eihe, Endijs Baņģis, Inese Bīlande, Inguna Pekmane, Inga Karlberga, Sandra Leja-Nātriņa, Uģis Lauzējs, Anda Lagzdiņa, Kristīne Osipova, Jolanta Derkevica-Pilskunga, Talsu Komersantu kluba pārstāvji un citi aktīvisti.