Kad darbs pārvēršas atpūtā

Talsu novads

Ciemojoties Lubes pagastā, konkursa «Radi Talsu novadam» komisijai izdevās pārliecināties, ka šeit dzīvojošie visu dara pamatīgi un no sirds. Šoreiz kandidāti bija izvirzīti nominācijās — «Aktīvākā organizācija», «Radošākais novadnieks» un «Vides vērtība».
Uz «Aktīvākās organizācijas» godu pretendē pensionāru klubs «Labākie gadi». Klubs dibināts 2001. gadā — pērn dalībnieki nosvinēja 18. jubileju. Kolektīvs, kuru vada dzīvespriecīgā Melānija Jansone-Leja, darbojas radoši un aktīvi piedalās Lubes pagasta pasākumos, kā arī Talsu novada pensionāru klubu organizētajos sarīkojumos. Klubiņa dalībnieki ir atraktīvi, dzīvespriecīgi un gatavi iesaistīties dažādās avantūrās. «Kad rajonā sāka organizēties klubiņi, pārvaldes vadītājs mūs iedrošināja veidot savu klubiņu. Nu jau darbojamies 19 gadus. Pandēmijas laikā mums visiem nervi bija grīstē. Man mājās bija seši ielūgumi, tagad tie jāsaplēš. Tā kā draudzējamies ar 17 klubiņiem, mums gadā jāizbraukā no 18 līdz 22 pasākumiem. Agrāk bijām 27, bet tagad esam palikuši desmit — mūsu vidū ir arī zeltkāznieki un dimantkāznieki. Citreiz vienā datumā iekrīt divi, trīs pasākumi. Kā lai saprot, uz kuru pusi braukt? Šo gadu laikā esam daudz ko redzējuši un daudz kur bijuši. Tikko Vandzenē muzicēja Talsu pūtēji. Raitis Rērihs bija pārsteigts — jūs tā kā bišu strops, kā mūzika, tā jūs visi plāna vidū,» smejoties atzina klubiņa vadītāja.
Pastāvēs, kas mainīsies
Lai sastaptu nākamo pretendentu, komisijai tālu nebija jādodas — turpat Lubes kultūras namā viņus sagaidīja «Radošākais novadnieks» — Elvijs Brauns. Elvijs jau kopš bērnības ir aizrāvies ar lauku darbiem. Sākotnēji viņš palīdzēja ģimenei lopkopībā, bet 12 gados pats sāka audzēt kartupeļus un jau vidusskolā tika pie unikālām kartupeļu šķirnēm. Pēc vidusskolas beigšanas jaunietis iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ieguva agronoma kvalifikāciju un nu ir kartupeļu kolekcionārs. Elvijs organizē arī degustācijas un vada lekcijas, bet brīvajā laikā muzicē un vada pasākumus. «Radoši mēdz būt ne vien cilvēki, bet arī kartupeļi. Tas var izpausties krāsu gammā, mizas krāsā vai mīkstumā. Cilvēki neaizdomājas par to, ka kartupelis var būt arī citādāks. Ikdienā veicu pētījumus un mēģinu radoši pastāstīt par iespējām kartupeļu audzēšanā. Cilvēkiem, kuri nedzīvo Talsu novadā, stāstu, cik skaisti un radoši var dzīvot Talsu novadā. Visbiežāk lekcijas pasniedzu mazdārziņu audzētājiem. Man ir svarīgi saprast, kā kartupeļu šķirnes jūtas mazdārziņos. Saimniecībā audzējam arī vistas un nodarbojamies ar putnkopību. Pārsvarā cilvēki vistas baro ar parastās krāsas kartupeļiem, bet man ir iespēja izmantot netradicionālu pieeju un barot tās ar krāsainajiem kartupeļiem. Krāsainajos kartupeļos ir ļoti daudz vērtīgu uzturvielu, un tie olām spēj piešķirt lielāku uzturvērtību. Lai gan sabiedrībā valda priekšstats, ka lauksaimnieki ir stagnātiski, patiesībā lauksaimnieki ir ļoti radoši.»
Kā Dieva ausī
Nominācijā «Vides vērtība» tika izvirzītas Lūrmaņu klintis. Lūrmaņu klintis ir ģeoloģisks dabas piemineklis — 400 metru garas un sešus metrus augstas pelēcīgi sarkanīgas smilšakmens klintis Rojas upes krastos. Tūristu taka, sākot no Mārkciema, ļauj iepazīt Lūrmaņu smilšakmens klintis, dižkalnu, diž-ozolus un avotiņu. Jau otro gadu Lūrmaņu klintis pulcē klausītājus no malu malām uz īpašu maģisko sajūtu vakaru. Šogad tas norisinājās kopā ar «stiprajām sievām», Igetu Ozoliņu un etnomūziķi Diānu Loginu. «Pirmajā gadā pasākums notika bez mikrofoniem. Šogad pieslēdzām mikrofonus un upes malā uzlikām ģeneratoru. Noskaņu palīdzēja radīt sapņu ķērāji un dzīvās figūras jeb amatierteātra «Atspulgs» dalībnieki, kuri stundu no vietas nekustīgi stāvēja,» pasākuma aprises iezīmēja Valdemārpils kultūras nama vadītāja Sigita Līdaka. «Pagājušajā gadā maģisko sajūtu nakti apmeklēja vairāk nekā 250 cilvēku, šogad ap 200. Cilvēki nāk ar saviem sēžamajiem un guļamajiem. Vieta ir fantastiska — te ir kā Dieva ausī. Pagājušajā gadā aicinājām apmeklētājus iztikt bez ēdieniem un dzērieniem, lai nerastos troksnis un būtu iespējams baudīt šeit esošo gaisotni. Ideja par pasākumu radās, kad sāku strādāt Valdemārpils kultūras namā. Atbraucot uz šo vietu, ieraudzīju potenciālu,» izjūtās dalījās S. Līdaka.