Sestais piegājiens Dundagas novada teritorijas plāna izstrādē

Dundagas novads

Dundagas novada domes sēdē 28. maijā pieņēma lēmumu par Dundagas novada teritorijas plānojuma 1.0 redakcijas un Vides pārskata nodošanu publiskajai apspriešanai un atzinuma saņemšanai. Tā notika no 10. jūlija līdz 10. augustam, pašvaldības pārstāvjiem ar iedzīvotājiem tiekoties klātienē arī Dundagā un Kolkā. 10. augustā Kolkas tautas namā pulcējās vairāki cilvēki, kuri pauda neapmierinātību ar izstrādāto piedāvājumu, jo tas nozīmē, ka piekrastes ciemos, platākai kļūstot krasta kāpu aizsargjoslai, būs ierobežota arī saimnieciskā darbība.
Šis jau ir sestais piegājiens, kad pašvaldība cer tikt pie vienota teritorijas plānojuma. 2019. gada 22. augusta pieņemtajā domes lēmumā minēts, ka Kolkas pagasta teritorijas plānojums ar grozījumiem apstiprināts 2010. gadā, bet Dundagas pagasta teritorijas plānojums ar grozījumiem apstiprināts 2014. gadā. 2010. gadā izstrādājot Dundagas novada Kolkas pagasta teritorijas plānojuma grozījumus, tā darbības termiņa laiks netika norādīts, bet, apstiprinot Dundagas pagasta teritorijas plānojuma grozījumus, tā darbības laiks bija noteikts līdz 2016. gadam. Tajā gadā arī Dundagas novada dome pieņēma lēmumu uzsākt jauna Dundagas novada teritorijas plānojuma izstrādi, kuram bija jānoslēdzas 2017. gada augustā. Tā kā darbs netika paveikts un lai nerastos situācija, ka nav spēkā vispār nekāda teritorijas plānojuma, 2019. gada 22. augustā Dundagas novada domes deputāti pieņēma lēmumu pagarināt esošo Kolkas pagasta teritorijas plānojuma un Dundagas pagasta teritorijas plānojuma darbības termiņu līdz brīdim, kad stāsies spēkā un tiks uzsākta jaunā Dundagas novada teritorijas plānojuma īstenošana.
Daba pret cilvēku?
10. augustā publiskā apspriešana par piedāvājumu notika arī Kolkā. Redzējumu par notiekošo un pēc dzirdētā sapulcē sniedz arī Kolkas pagasta pārvaldnieks Aldis Pinkens. «Visas iedzīvotāju vēlmju un dabas aizsardzības noteikumu domstarpību cēlonis ir Aizsargjoslu likuma 6. pantā noteiktais, ka, ja ciemu robežas ir apstiprinātas un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru.
Dundagas novads ir īpašs, jo tajā atrodas arī Slīteres nacionālais parks. Parkā dažādu īpaši aizsargājamo biotopu ir ļoti daudz, un tie arī bieži «ienāk sētā» jeb vietās piekrastes ciemos, kur savus īpašumus apsaimnieko un dzīvesvietas iekārto cilvēki. Ļoti izplatīts ir īpaši aizsargājamais biotops «Mežainās piejūras kāpas», kas saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas ozols.daba.gov.lv datiem var iestiepties iekšzemē vairākus kilometrus no jūras. Latvijas piekrastē kopumā esot sastopams 60 000 ha platībā un kas saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nevar tikt atstāts ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, nepieļaujot izņēmumus pat ciemu teritorijās. Tas arī ir tas, kas raisa vislielāko iedzīvotāju un zemju īpašnieku neizpratni un sašutumu — kam tad īsti ir paredzēta cilvēku blīvi apdzīvotas teritorijas — ciemi, ja ne primāri cilvēku dzīves telpas iekārtošanai un rosībai! Turklāt, lielākā ciemu daļa ir arī iekļauta Slīteres nacionālā parka neitrālajā zonā, kas, kā nosaka Slīteres nacionālā parka likuma 9. pants «Neitrālā zona izveidota, lai veicinātu blīvi apdzīvoto teritoriju ilgtspējīgu attīstību, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību». Kā tad sanāk? Īpašums atrodas vietā, kur noteikumi un pati īpašuma būtība liecina to, ka ar tā atļauto izmantošanu būtu jāveicina šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bet faktiski tas izpaudīsies kā aizliegums veikt apbūvi un saimniecisku darbību? Kāpēc nemaz vērā netiek ņemta ciemu vēsturiskā apdzīvojuma struktūra, bet tikai mežaino piejūras kāpu esamība?
Otrs aspekts, kas uztrauc sabiedrību, ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Tiesiskās paļāvības uz to, ka valsts iestāžu rīcība būs tiesiska, konsekventa un rīt tā būs tāda pati kā šodien. Situācija, kad vakar man piederēja īpašums, kuru es varēju izmantot sev vēlamā veidā, bet šodien man paziņo, ka ir notikusi biotopu kartēšana, tāpēc rīt tur vairs nekādas darbības nevarēs notikt. Tas nav normāli, jo sanāk, ka cilvēkam ir jāskrienas ar valsti — kurš pirmais realizēs savu plānu, tas arī uzvarēs. Pie kam, nekādi normatīvie akti nav mainījušies. Ir tikai precizēta un papildināta informācija dabas datu pārvaldības sistēmā. Un tāpēc cilvēkam būtu jābūt apmierinātam, jo viņš savu zemi Kolkas ciema vidū nevarēs izmantot pēc saviem ieskatiem, bet toties tur ir atklāts īpaši aizsargājams biotops. Un visa cilvēka «vaina» ir tajā, ka viņš nepaspēja savas ieceres realizēt vakar, neiedomājoties, ka rīt iestāde var viņam to liegt. Tas ir tas, ko es redzu un dzirdu ikdienā un kas uztrauc cilvēkus. Tāda situācija īsti nav saprotama un pieļaujama. Nevaru neatzīmēt, ka neviens no iedzīvotājiem nekad nav iebildis vai noliedzis šīspuses unikālo dabas vērtību aizsardzības nepieciešamību, bet gan vienīgi iebildis par ierobežojumu samērību un cilvēka vietu «prioritāšu sarakstā».
Tā kā šis ir sestais piegājiens
novada teritorijas plānojuma izstrādē, lūdzam arī komentāru bijušajam Dundagas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītājam Laurim Laicānam. Arī viņš min, ka būtisks arguments šajā visā procesā ir krasta kāpu aizsargjosla, kur saskaras dabas aizsardzības un iedzīvotāju intereses. «Aizsargjoslu likums noteic, ka teritorijā jānosaka krasta kāpas aizsargjosla, ciemos tā ir ne mazāka par 150 metriem, ņemot vērā īpaši aizsargājamos biotopus un vēsturisko apdzīvojumu struktūru. Tagad notiek dabas skaitīšana un pēc iegūtajiem datiem redzams, ka krastu kāpu aizsardzības josla būtiski panāk iekšā iekšzemē. Tas nozīmē, ka pasliktinās īpašumu izmantošana. Jo, tiklīdz ir kāpu aizsargjosla un nav iepriekšējas apbūves, tajā ir aizliegta būvniecība,» viņš skaidro.
Pēc viņa sacītā, arī iepriekšējās apspriedēs iedzīvotāji pauduši, ka šādi nevar pasliktināt stāvokli. Līdzīgs stāsts šomēnes izskanēja arī iedzīvotāju sanāksmē Kolkā, aicinot pašvaldībai sēsties ar iesaistītajām pusēm pie viena galda un par šiem jautājumiem diskutēt. «Kas šajā gadījumā ir svarīgāks — vēsturiskā apdzīvojuma struktūra vai biotopi? L. Laicāns, kurš pašlaik ir Talsu novada pašvaldības attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas plānošanas daļas vadītājs, uzskata, ka izveidojoties Talsu novadam, kuram pievienosies arī Roja un Mērsrags ar saviem teritorijas plānojumiem, šo jautājumu vajadzēs skatīt kompleksi ar pārējām piekrastē esošajām teritorijām. Savukārt tagadējā Dundagas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Maruta Blūma pauž, ka pašvaldība gatavo vēstuli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar lūgumu sniegt skaidrojumu, kā minētajos likumos noteiktais ir samērojams. Ja arī neizdosies līdz novadu reformai apstiprināt novada teritorijas plānojumu, būs dokumentēta bāze, ar ko tālāk rīkoties.