Ābolu raža solās būt laba

Lauksaimniecība

Viens no lielākajiem mūsu puses ābolu audzētājiem ir vandzenieks Jānis Ignatovičs. Viņš katru gadu sārtvaidžus savā īpašumā «Ābeļziedi» Vandzenes pagastā sāk lasīt 1. septembrī, kad uzsākas jaunais mācību gads. Šis laiks arī viņam īpašs, jo aprit 20 gadi, kopš Uguņos iestādītas pirmās ābeles divu hektāru platībā.
Jānis stāsta, ka kopējā platība, kas apstādīta ar ābelēm, tagad ir ap 20 hektāriem, jo šajā pavasarī klāt nākuši 3,6 hektāri. Lielākie izaudzēto ābolu noņēmēji esot izglītības iestādes, kas iesaistās programā «Piens un augļi skolai». Izaudzētos ābolus ēd bērni pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās Talsos, Rojā un Mērsragā, gan arī pirmsskolas izglītības iestādēs Rīgā. Viņš neslēpj, ka šī programma abpusēji laba — bērniem iespēja vairākas reizes nedēļā saņemt svaigus augļus un dārzeņus, bet audzētājiem — zināma stabilitāte un garantija, ka izaudzēto būs, kur realizēt.
Taču viņu bažīgu dara neziņa, kā situācija saistībā ar vīrusa «Covid-19» izplatību izvērsīsies rudenī. Ja jau skolēni mācības turpinās klātienē, viss kārtībā. Kā veidosies situācija brīdī, kad atkal būs tālmācība, gan esot grūti teikt. Pērn visus izaudzētos ābolus līdz martam, kad valstī pēc skolēnu pavasara brīvdienām sākās tālmācība, izdevās veiksmīgi realizēt. Arī raža bija mazāka, un ābolu pat pietrūka.
Ja patērētājiem piedāvājumā aiziet labākie āboli, tad izmēra ziņā mazākie un ar defektiem, izspiesti sulās. Arī tās viņš piegādā dažādām izglītības iestādēm.
Jānis smejoties teic, ka arī šogad ābolu lasīšana, līdzīgi kā citus gadus, sāksies 1. septembrī, lai līdz vēlam rudenim paspētu visu izaudzēto novākt. Pašu darbs vien esot, cik nu talkā vēl nākot paziņas un draugi. Lai gan zinātāji teic, ka āboli šogad ienāksies mazliet vēlāk, neesot laika gaidīt, jo rudens vēji izaudzēto nesaudzīgi sabārstot pa zemi. Piemēram, ’Auksis’ esot jūtīgs pret vēju, to arī vienu no pirmajiem sāks lasīt. Saimnieks teic, ka viņa dārzā ir ap 30 dažādu šķirņu ābeles, un ir cilvēki, kas izmanto iespēju salasīt sev tīkamākās šķirnes sārtvaidžus. Arī sulu ābolu lasīšanas laikā iespējams uz vietas izspiest, lai pārliecinātos, ka tā tiešām iegūta no vēlamās šķirnes. Cilvēki šo iespēju izmantojot, lai gan saimnieks priecātos, ja gribētāju būtu vairāk.
Jānim šis ir īpašs gads, jo pirmās ābeles ’Auksis’ divu hektāru platībā Uguņos apsaimniekotajā zemē iestādītas 2000. gadā, kad arī ar ģimeni no Jēkabpils pārcēlies uz dzīvi Kurzemes pusē. Interesējoties, vai ko tādu otrreiz uzsāktu, saimnieks atbild, ka pilsētā noteikti nedzīvotu un noteikti jau kaut ko līdzīgu darītu. Staigājot gar ābeļu rindām dārzā, viņš stāsta, ka pašam gardākie šķiet ’Auksis’ un ’Delikatese’, arī ’Andris’. Savukārt lūgts nosaukt, kuras tad ir populārākās no visām šķirnēm, audzētājs min jau vairākkārt nosaukto ’Auksi’, ko daudzi iecienījuši, kā arī Latvijā veidotās jaunās šķirnes: ’Dace’, ’Roberts’ un ’Inta’.