Lībadzniekam pašam savs muzejs. Turpina izvērtēt konkursa «Radi Talsu novadam» pretendentus

Talsu novads

Lai arī 18. augusta mērķis bija aplūkot Strazdes un Virbu pagasta radošākos un čaklākos iemītniekus, pirms tam devāmies ciemos pie Lībagu pagasta iedzīvotāja Aivara Ormaņa. Viņš ir izvirzīts nominācijai «Radošākais novadnieks» un jau teju 20 gadu ir aizrāvies ar vēsturisku priekšmetu likteņu saglābšanu.
«Kolekcijas tapšanas sākumā, aptuveni 2000. gadā, braukāju uz pamestām mājām, kopā ar biedriem aktīvi pārrakām mežus un meklējām materiālus pusotra gada garumā. Pēc tam kolekcija ir paplašinājusies pakāpeniski — reizēm kaut ko atrodu pavisam nejauši, citreiz kādu eksponātu man pieved klāt, lai ziedotu to, kas aizķēries mājas garāžā, bet ko žēl izmest laukā,» par personīgā muzeja tapšanu stāsta Aivars Ormans. Viņa privātajā kolekcijā aplūkojamas militārās formas no Otrā pasaules kara laikiem, speciālie apģērbi, karogi no karakuģiem, gāzmaskas, ieroči, kas datējami ar dažādiem laika posmiem, un pat gleznoti PSRS vadītāju Ļeņina un Brežņeva portreti. Taču Aivars nav aizrāvies tikai ar kara un padomju laiku tematiku — pie viņa patvērumu radis arī Latvijas Valsts ģerbonis, izgrebts kokā, kas reiz atradies Rīgas pilī, bet 2013. gada ugunsgrēka laikā ticis pamatīgi apskādēts, un tagad aizvietots ar citu.
Tomēr Aivars aktīvi aizraujas ne vien ar vēstures pētīšanu un izzināšanu, bet ap sevi pulcē arī motociklistus, turklāt pašam pieder aptuveni 100 motociklu. «15. augustā šeit bija liels motociklistu salidojums — manu zemes laukumu piepildīja vairāk nekā 170 motociklu. Protams, centāmies ievērot visas noteiktās drošības prasības, vīri bija motociklistu tērpos ar cimdiem un ķiverēm, tāpēc pasākuma norise bija visai droša.»
«Bieži vien šeit atbrauc mani draugi, kurus varbūt tik ļoti neinteresē militārā tēma. Tad viņus aizvedu pie blakus ēkas, kurā aplūkojami vecie gludekļi, veļas mazgājamais dēlis un citas saimnieciskās ierīces un priekšmeti. Šeit viss vēl nav sakārtots tā, kā es vēlētos — vēl jāiegulda liels darbs, lai eksponātus sakārtotu tematiski.»
Aivara rūpīgi ieguldītais darbs vēsturisko priekšmetu kolekcionēšanā 20 gadu garumā patiešām būtu novērtējams ar «Radošākā novadnieka» titulu, jo šo darbu viņš neveic citiem — to dara pats sava prieka un aizraušanās pēc.