«Mēs nestrādājam atrauti no sabiedrības»

Talsu novads

Kopš 2019. gada jūlija Talsu novada pašvaldībā strādā Ieva Krēķe. Sākumā ieņēmusi izpilddirektora vietnieka amatu, bet kopš šā gada 13. jūlija ir pašvaldības izpilddirektore. Tiekamies ar viņu, lai uzzinātu par paveikto un plānotajiem darbiem.
— 2019. gada 30. maijā domes sēdē deputāti jūs apstiprināja par Talsu novada izpilddirektora vietnieci. Pagājis vairāk nekā gads, nostrādājot šajā amatā. Ko esat rosinājusi un paveikusi?
— Pašvaldībā sāku strādāt 2019. gada jūlijā, pārnākot strādāt no pilnīgi citas nozares, jo līdz tam darbs bija aizvadīts privātajā sektorā. Pamanīju, ka sabiedriskajā sektorā ļoti atšķiras organizācijas iekšējā kultūra, darba organizācija. Ja privātajā sektorā uzmanība pievērsta rezultātam un mērķu sasniegšanai, pašvaldības darbības joma ir vērsta uz iedzīvotājiem, nodrošinot tiem pēc likuma noteiktos pakalpojumus. Pilnīgi divas dažādas lietas.
Man nebija dots ilgs laiks iešūpoties jaunajā amatā, jo iepriekšējais izpilddirektors bija uzrakstījis atlūgumu, un ar kolēģi, kura uzņēmās pildīt izpilddirektora pienākumus (izpilddirektora vietniece Inguna Kaļinka), palikām divatā. Abām arī izdevās nodrošināt, lai ikdienas darbs notiktu.
Ja ienāc uzņēmumā no citas vides, var veiksmīgi redzēt lietas, ko darīt citādāk. Likās savdabīgi, ka ir daudz vakanču, kas nav aizpildītas. Arī darbiniekiem bija zināmas bažas, jo tie nevēlējās iet komisijās un izvērtēt kandidātus vakancēm, baidoties, ka pieņemtie lēmumi tiks dažādi pēc tam publiski interpretēti. Ilgstoši bez darbiniekiem nav iespējams strādāt. Tāpēc uzņēmos iniciatīvu un vismaz 90 procentos no visām konkursa komisijām arī pati biju. Par spīti visam, kas notika publiskajā telpā, darbs bija jāizdara. Tagad ir prieks, ka izdevies nokomplektēt kolektīvu, izņemot tās vakances, kur ilgstoši nepiesakās neviens pretendents — būvinspektors, būvinženieris, arhitekts. Šo amatu veikšanai nepieciešamas specifiskas zināšanas. Privātajā sektorā šādi speciālisti ir ļoti labi atalgoti, tāpēc šeit nav pārsteigums, ka neviens nepiesakās.
Šajā laikā izdevies izstrādāt mājokļu politiku. Pašvaldības īpašumā ir ļoti daudz dzīvokļu. Līdz šim nebija vienotas politikas, ko ar tiem darīt. Tie ir jāuztur, jāapsaimnieko. Ir dzīvojamās platības, kas pašvaldības funkciju īstenošanai nav nepieciešamas. Apkoptā informācija ievadīta arī sistēmā, kas ļauj daudz ātrāk izveidot dažādas atskaites, apsekot un saprast, kāda ir situācija. Mājokļu politikas vadlīnijas ir izstrādātas, bet aktivitātes vēl veicamas trīs gadu garumā.
Pie paveiktā noteikti minama arī uzņēmēju gada balvas pasākuma iedibināšana. Šāda veida sumināšanas novadā līdz šim nebija. Esot uzņēmēju pusē, pati par to daudz runāju, jo darbs, ko veic uzņēmēji, nebūt nav vienkāršs. Līdz ar to uzņēmēju novērtējums no pašvaldības ir ļoti svarīgs. Arī komersanti pauda prieku par šādu pasākumu. Šis novērtējums ir jāturpina, paldies sakot dažādu jomu pārstāvjiem, tai skaitā arī uzņēmējiem.
— Jums ceļš līdz izpilddirektores amatam nebija viegls. Šogad, lemjot par šo jautājumu, domei apstiprināšanai bija virzīts bijušais Tukuma novada domes vadītājs Ēriks Lukmans, tad par izpilddirektora pienākumu izpildītāju iecēla jūs, domes sēdē izskanot, ka iedzīvotāju un uzņēmēju sūtītā atbalsta vēstule jūsu kandidatūrai nākusi par vēlu. 13. jūlijā izpilddirektores amatā jūs pēkšņi apstiprināja. Varat paskaidrot iedzīvotājiem, kāpēc notika šāda stīvēšanās, jo noteikti šajā procesā arī bijāt klātesoša?
— Pagājušā gada rudenī, kad izpilddirektora amatam bija izvirzīts kandidāts (Edgars Abrams — A. N.), ar mani nekādas sarunas nenotika, ka varētu ieņemt šo amatu.
Arī man pašai šādu domu nebija, jo nejutu, ka to varētu paveikt. Toreiz minēto kandidātu neapstriprināja. Pēc laika no domes vadības puses tiku uzrunāta padomāt, vai vēlētos kļūt par izpilddirektori. Jautāju, vai redzot to, kas notika ar E. Abrama kandidatūru, es gūšu deputātu atbalstu, jo tas nav mazsvarīgi? Uz šo jautājumu tolaik domes vadība nevarēja atbildēt un solīt, ka man šāds atbalsts būs. Tika teikts, ka šādu balsojumu, iespējams, iegūšu, jo atbalstu ieguvu arī, mani apstiprinot izpilddirektores vietnieces amatā. Taču tie ir divi dažādi amati. Es iepauzēju un šim piedāvājumam nepiekritu.
Šā gada februārī notika Talsu Komersantu kluba paplašinātā valdes sēde, kurā piedalījās gan deputāti, gan es kā izpilddirektora vietniece. Uzņēmēji izteica atbalstu man, vēlēdamies redzēt izpilddirektores amatā. Pati par to nedomāju, jo biju diezgan rezervēta attiecībā uz šo piedāvājumu.
Pašvaldība vēlreiz rīkoja konkursu izpilddirektora amatam, kurā pēdējā dienā desmit minūtes pirms iesniegšanas beigu termiņa iesniedzu arī savu piedāvājumu. Man prasa, kāpēc tā izdarīju? Tā rīkojos, jo tas bija konkurss. Uzskatu, ka tā būtu godīgi, jo konkursa komisija izvērtēs labāko kandidātu. Arī Talsu Komersantu kluba pārstāvji interesējās, vai esmu vakancei pieteikusies. Saņemot atbildi, ka šādi soli esmu spērusi, no uzņēmēju un iedzīvotāju puses tapa atbalsta vēstule manam atbalstam šim amatam, ko viņi adresēja domei. Rezultātā konkursā paliku otrā. Man ir grūti atbildēt, kāpēc balsojumā labāko kandidātu (bijušais Tukuma novada domes vadītājs Ēriks Lukmans — A. N.) neapstiprināja.
Man ir apziņa, ka darbs ir jādara, arī kolektīvam nav vienkārši strādāt bez vadības. Šādos nenoteiktos ap-stākļos nekas sliktāks vairs nevar būt. Vispirms mani apstiprināja kā pienākumu izpildītāju. Kad politiķi vienojās par amatiem, kā tas ir šobrīd, tajā brīdī arī es tiku uzrunāta. Ja jau vienreiz «jā» biju pateikusi, piekritu.
Iespējams, tas nenopietni izskatījās no malas, bet tas nav tik vienkārši uzņemties šāda veida amata pienākumus. Ja ilgstoši ir strādāts par vadītāju, saproti, ko tas nozīmē — atbildību, kas ikdienā ir jānes gan pret kolektīvu, gan pret pašvaldību. Tas nav ne vienkāršs amats, ne vienkāršs lēmums, kas man bija jāizdara.
— Vai jums kā izpilddirektorei ir viegli sastrādāties ar domes priekšsēdētāju un trīs tās vietniekiem, kas pārstāv atšķirīgus politiskos spēkus?
— Ir viegli sastrādāties, lai gan laiks vēl tikai rādīs, kā būs. Ir pagājis tikai mēnesis, kopš esmu izpilddirektores amatā. Patlaban lēmumus pieņemam kopīgi. No vadības ir izvirzīti mērķi, lai izpilddvara saprastu, kas ir jādara. Tie man ir iedoti, un gatavoju plānu ar termiņiem un atbildīgajiem, kā tos ieviest, lai pēc laika iedzīvotājiem pateiktu, ka ir izdarīts, nevis palicis tikai uz papīra uzrakstīts.
— Vai tagad izpilddirektores darbā izjūtat, ka gadu pašvaldībai nebija izpilddirektora amata veicēja?
— Ir ļoti jūtams. Diezgan daudz darbu kavējušies, arī darbiniekos gadu bez pilnvērtīga vadītāja, un bieža tā maiņa, atstājusi diezgan lielus nospiedumus. Tā bija neizpratne, uz kurieni ejam, nebija ikdienas mērķu, kas jāpaveic.
Nav bijusi uzskaites kontroles sistēma, kā paveikto uzskaitām. Katrs darbojās savā lauciņā, un, cik izdarīja, tik bija. Vadītājs ir tas, kurš nosaka kopējos mērķus, uz kurieni jāiet. Tagad darbinieki ir mobilizējušies. Izskatās, ka lielāko daļu no darbiem, kas plānoti 2020. gada budžetā, arī paveiksim.
— Izpilddirektors pašvaldībā ir nozīmīgs amats, jo ir visas izpildvaras vadītājs. Kurās pašvaldības administrācijas nodaļās darbs būtu uzlabojams?
— Vēlētos mazliet kliedēt sabiedrībā valdošo priekšstatu, ka pašvaldībā strādā neprofesionāli darbinieki. Tam nevarētu piekrist, jo darbinieki ir profesionāli, lai gan reizē pietrūkst motivācijas un piederības izjūtas savai darbavietai. Pašvaldībā ļoti daudz nodaļas strādā labi, bet ir, kur darbs uzlabojams. Tāda noteikti ir juridiskā nodaļa. Tajā darbinieki ir nesen sākuši strādāt, un nespēj izdarīt savu darbu milzīgā apjoma dēļ. Ļoti daudz notikumu pašvaldībā ir saistīti ar juridiskajiem jautājumiem. Jau pavasarī runājām un arī deputātiem norādījām, ka juridiskā nodaļa būtu stiprināma. Iesim pie deputātiem ar saviem priekšlikumiem, aicinot atbalstīt ideju par papildu darbiniekiem nodaļā.
Otra lieta, kas jāstiprina, ir kapitālsabiedrību pārvaldība. Patlaban mums ir viens kapitālsabiedrības pārvaldības konsultats uz visu lielo apjomu. Tas ir daudz par maz, ja vēlamies īstenot normālu kapitālsabiedrības pārvaldību.
— Kādas jomas speciālistus bez jau minētā vēl plānots meklēt?
— Tās būtu vakances, kas saistītas jau ar minētajiem audita jautājumiem, juridisko darbu, turpināsies arī arhitekta, būvinženiera, būvinspektora speciālista meklējumi. Padomā ir izveidot arī kartogrāfa amata vietu, kas agrāk pašvaldībā bija. Nepieciešamība pēc šāda speciālista ir ļoti akūta.
— Korupijas novēršanas un apkarošanas biroja mājaslapā publicētā informācijā par valsts amatpersonu darbībā konstatētajiem pārkāpumiem redzams, ka vairākiem Talsu novada domes deputātiem ir piemērots naudas sods par pieņemto lēmumu par nekustamo īpašumu V. Ruģēna ielā 4 Talsos (bijušās poliklīnikas ēku). Ko tas publiskajā telpā liecina par pašvaldības darbu?
— Šis ir tieši juridiskas dabas jautājums, līgums. Protams, es neteikšu, ka tur viss bija labi un pareizi, tad arī nebūtu šo sodu. Tādēļ jautājums par juridiskās nodaļas kapacitāti ir aktualizēts un tas ir jāsakārto.
— Kādu jūs kā izpilddirektore redzat pašvaldības sadarbību ar novada uzņēmējiem, dažādām domugrupām?
— Pati nāku no uzņēmējdarbības vides un esmu atvērta un priecīga, ja uzņēmēji, iedzīvotāji iesaistās vairāk pašvaldības darbā. Citreiz no malas daudzas lietas pat ir labāk redzamas. Mēs nestrādājam atrauti no sabiedrības. Uzņēmēju iesaiste dažādos procesos — attīstības projektos, darba grupās — ir apsveicama. Aktīvākais uzņēmēju interešu pārstāvēšanā ir Talsu Komersantu klubs, bet būtu priecīga, ja būtu vēl kādas organizācijas, domugrupas, kas ir gatavas palīdzēt pašvaldībai ar dažādām idejām un ieteikumiem. Esmu priecīga arī par domugrupu «Atdodiet brunčus». Ja sabiedrība un uzņēmēji iesaistās, tas nozīmē, ka viņiem nav vienaldzīgs pašvaldībā notiekošais. Sliktāk, ja ir vienaldzība.
— Pēdējā laikā pašvaldības vārds publiskajā telpā izskan arī negatīvā noskaņā — bāriņtiesas rīcība. Iedzīvotāji publiski pauž, ka savlaicīgi nav sniegta informācija par vietām, kur Talsu Valsts ģimnāzijas skolēniem notiks mācības skolas remonta laikā. Vai pašvaldība pietiekami informē iedzīvotājus par pašvaldībā notiekošo, vai arī šeit redzat, ka nepieciešami uzlabojumi?
— Ja ir neziņa, tad ir vieta interpretācijai. Esmu ar sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas vadītāju runājusi par komunikāciju, kā tā veikta līdz šim un kā to veidot turpmāk. Vienozīmīgi mums domas sakrīt, ka sabiedrība ir jāinformē daudz vairāk, jābūt pirmajiem, kas to dara un jābūt viedokļu līderiem. Tāds ir mūsu redzējums un centīsimies šo jomu uzlabot. Šāda ierosme ir ne tikai pēc šiem gadījumiem, bet to jau redzu kādu laiku. Tas, kas notiek pašvaldībā, nav nekas slēpjams, arī ne par tik labām lietām ir jārunā. Pašvaldībai daudz vairāk ir jāinformē par notiekošo.
— Nākamā gada pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajā Talsu novadā, kam pievienosies Dundagas, Rojas un Mērsraga novads. Kas notiek ar novadu apvienošanās procesu no izpildvaras kārtības viedokļa? Kāda varētu izskatīties jaunā novada struktūra?
— Lai gan mēnesi tikai esmu izpiddirektores amatā, esmu tikusies un runājusi ar attīstības un plānošanas nodaļu, kurai ir bijusi pieredze iepriekšējā novadu reformā. Līdz septembrim ir plānots salikt pamatu tam, kāda novada pārvaldība varētu izskatīties pēc novadu reformas. Septembrī plānota komunikācija ar blakus esošajām pašvaldībām — vispirms politiķu līmenī un tad arī izpildvaras līmenī. Jā, tas ir mazliet novēloti, bet esam tādā situācijā, kādā esam. Kad būs lielāka skaidrība, sniegsim arī informāciju, kā tas varētu izskatīties, jo kopējs lēmums vēl nav pieņemts. Skatoties uz jauno novada pārvalžu modeli, ir daudz jādomā par informācijas tehnoloģiju attīstību un jautājumiem, ko var risināt e-vidē. Tas svarīgi, lai teritorijās, kas atrodas patālāk no Talsiem, atvieglotu dažādu dokumentu sakārtošanu, tur esošie pašvaldības cilvēki spētu operatīvi reaģēt vajadzīgajās situācijās.
— Publiski pašvaldības interneta vietnē www.talsi.lv lasāms, ka tuvojas noslēgumam 2019. gadā uzsāktā Valsts kontroles revīzija par piecu Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kur novads ir viens no kapitāldaļu turētājiem, darbību, — SIA «Talsu televīzija», SIA «Talsu ūdens», SIA «Talsu namsaimnieks», SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra»», SIA «Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca». Vai ir gaidāmi kādi pārsteigumi?
— Valsts kontroles rezvīzija notika zināmu laika posmu jau minētajās kapitālsabiedrībās, sadarbojoties ar pašvaldību. Jūlijā pašvaldībai no Valsts kontroles ir atsūtīts starpziņojums, kas nav gala ziņojuma. Pēc starpziņojuma notiek pārunas ar kapitālsabiedrībām un pašvaldību, precizējot informāciju. Ļoti bieži šādās situācijās ir iespēja atspēkot lietas, ko kontrole ir secinājusi. Šis process šobrīd notiek. Pagājušajā nedēļā bijām Rīgā un trīs stundu garumā pārrunājām lietas, par kurām teikts, ka tās nenotiek, bet patiesībā notiek. Kontroles gala ziņojums būs septembra vidū, kad ar to būs iespējams iepazīties arī iedzīvotājiem. Es nesaku, ka viss ir ideāli, jo jau tagad ir skaidrs, ka daudzas lietas būs jādara citādāk nekā līdz šim.
— Vai startēsiet nākamagd gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās?
— Es neesmu politiķe. Nedomāju, ka politika varētu būt mana ikdiena.
— Vai pašvaldības darbā jūtams, ka tuvojas priekšvēlēšanu laiks?
— Vēl ne, ir mierīgi.