Lepnums par paveikto

Talsu novads

11. jūlijā apciemojām Talsu pilsētas izvirzītos kandidātus konkursam «Radi Talsu novadam». Talsu pilsētā bijām pie pieciem kandidātiem.
«Gada jaunums»
Samanta Auziņa, kura ir «Amēlijas istabas» idejas īpašniece un realizētāja, mūs laipni sagaidīja, tiklīdz iegājām pa durvīm. Pirmais, ko viņa palūdza, — novilkt āra apavus: tieši tik tīras tiek uzturētas šīs telpas. Par to, kā radusies šī gaišā, skaistā svinību, meistarklašu un nodarbību vieta, kas īpaši pielāgota bērnu ballītēm un semināriem, īpašniece stāsta, ka jau sen vēlējusies ko šādu īstenot Talsos. Ideju viņa bija smēlusies, dzīvojot Rīgā, kur ievēroja, ka šādas svinību zāles ir populāra lieta to ērtību un pielietojuma dēļ. Kad Talsos tika atrastas šīs telpas, viņas vīrs kopā ar palīgiem izremontēja visas telpas, izveidoja tās tādas, kādas tās redzamas. Bija nolikts īpašs mērķis — meitiņas dzimšanas dienas svinības jaunajās telpās 2019. gada 24. novembrī. Sienu krāsojuma toņi un tematika pieskaņota svinību zāles galvenajam akcentam — krāsainajam bumbu baseinam ar slīdkalniņu. Mazie šeit var justies kā īstā zemūdens pasaulē — uz logiem ir zivis, bruņurupcis smaidīgs peld gar baseina malu, un no zemes uz sienām aug ūdenszāles. Šīs telpas raksturo radošums. Un tieši tāda ir arī īpašniece Samanta Auziņa, kura par nākotnes plāniem skaļi nerunā, bet nedaudz pačukst priekšā, ka jaunās nodarbības būs interesantas un noderīgas dažāda vecuma bērniem.
«Vides vērtība»
Šai nominācijai tika izvirzīts 26. jūnijā pie Talsu novada muzeja atklātais «Muzikālais soliņš», kurš tika uzstādīts, atzīmējot Vīnes klasicisma pārstāvja Ludviga van Bēthovena 250. jubileju. Izcilo komponistu ar Latviju un tieši Talsiem saista viņa draudzība ar kādreizējo Talsu mācītāju Karlu Ferdinandu Amendu, kuram 250. jubileju atzīmēsim nākamgad. Mūs sagaidīja pati Žanete Amenda un no Vīnes ieradies Ludvigs van Bēthovens. Muzikālais soliņš gan stāsta vēsturi, gan atskaņo ievērojamākos no L. van Bēthovena skaņdarbiem — fragmentus no viņa devītās simfonijas un fragmentu no «Mēnesnīcas sonātes». Kopējais soliņā iestrādātā atskaņošanas materiāla garums ir aptuveni 15 minūtes. Lai arī pēc konkursa nolikuma pašvaldības iestādes nevar kandidēt uz nominācijām, šis pavisam nesen atklātais vides objekts ir patiešām ievērojama vieta Talsu novadā, kura piesaista gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu interesi.
«Aktīvākā organizācija»
«Talsu novada garša» ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīva sabiedrība, kas apvieno vairākus Talsu novada mājražotājus, lai iedzīvotāji vienuviet varētu iegādāties visdažādākos Talsu novada labumus. Veikaliņā var iegādāties gan svaigi ceptu maizīti, gan pienu, krējumu, biezpienu, svaigus dārzeņus un augļus, dažādas sulas, vīnus, liķierus, saldumus, medu, skaistumkopšanas preces, kā sauso šampūnu un lūpu balzamus, skrubjus un daudz, daudz ko citu. Lai arī veikaliņa telpas nav lielas, īpašnieku sirdis un laipnība to kompensē neatsvaramā daudzumā. Kā atzīst viena no galvenajiem «vilcējspēkiem», I.R. «Avots» īpašniece Inga Zviedriņa, ceļš līdz šādam konceptam, šai mājiņai, ir bijis patiešām garš, reizēm neizsakāmi nogurdinošs, bet lepnums par paveikto nav noslēpjams ar smaida. Mērķis esot pavisam vienkāršs — apvienot Talsu novada mājražotājus, lai palīdzētu tiem realizēt savu produkciju vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem. Bet viss darbs, kas slēpjas aiz šī mazā, skaistā namiņa ar āra terasi, esot patiešām smags un prasa ne tikai lielu izturību un gribasspēku, bet arī neatlaidību, mērķtiecību un pāri visam — mīlestību pret darbu, kas esot lielākā motivācija.
«Radošākais novadnieks» un «Sakoptākā vēsturiskā ēka»
Šogad divām nominācijām ir izvirzīti vienas sievietes panākumi. Talseniece Elita Blumbaha ir nominēta kā «Radošākais novadnieks» un viņas ilgi lolotā, no pārtapšanas par gaļas veikalu izglābtā vēsturiskā ēka Lielajā ielā 41, kas senāk tika saukta par Beķeru namiņu, izvirzīta nominācijai «Sakoptākā vēsturiskā ēka». Elitas ieguldītais darbs ir kā piemērs vēsturisko ēku atjaunošanai, saglabāšanai, uzturēšanai un «otrās dzīves» piešķiršanai. Šī ēka tika uzbūvēta 1910. gadā, un ēka ir pavisam netipiskā formā: vienā galā platāka, otrā — manāmi šaurāka. Šo ēku pirms vairākiem gadiem Elita ar savu vīru nopirka no kāda vācieša, kurš viņai pirmās sarunas laikā uzdevis jautājumu — ko viņa ar šo ēku vēlas iesākt. Sadzirdējusi šo jautājumu, Elita apmulsa, jo zināja, ka vēlas šajā ēkā ieguldīt visu savu sirdi, bet vēl nebija skaidras vīzijas par to, ko šeit izveidot. Šobrīd ēkas otrajā stāvā atrodas «Galerija Art», bet pirmajā stāvā — tetovēšanas salons, kurā darbojas pati Elita. Viņa atzīst, ka tetovēšanas jomā viņas mīļākie klienti ir tie, kuri vēlas savas ķermeniskās rētas pārvērst par mākslas darbiem, kas ir Elitas lauciņš. Ēkas šaurākajā galā, paceļot acis no asfalta, ir redzams jūgendstila ziedu motīvs. Kā atzīst galerijas īpašniece, lielākā daļa cilvēku, ikdienā staigājot garām šai ēkai, pat nepamana šo skaisto elementu. Ēkas iekšpusē, vienā no telpām, Elita ir izveidojusi arī ēkas «runājošo sienu», kas vēsta par ēkas vēsturi un tās iepriekšējiem īpašniekiem. Elita ikdienā paralēli darbam galerijā ir aktīvā dzīvesveida baudītāja un sniedz šo iespēju arī citiem, vadot dažādus treniņus — pilates, TRX treniņus un iepriekš ļoti ilgu laika periodu strādāja arī par deju pasniedzēju, kā arī skolotāju bērnu nometnēs. Galerijā viņa vada nodarbības gan grupām, gan individuāli — kā pieaugušajiem, tā mazajiem. Elita gan atzīst, ka nu jau ir sasniegts tas dzīves posms, kad gribas vienkārši baudīt. Baudīt sevi, vīru, mājas dzīvi, laukus, suni un atpūtu pēc iespējas tuvāk dabai un sev.