Deviņas bedres

Viedokļi

Vērojot aktīvu Talsu novada objektu un personu apsekošanu, lai sadalītu konkursa «Radi Talsu novadam» balvas, aizdomājos par nepieciešamību izcelt vēl citus «sasniegumus». Tiem, kuri nav informēti, līdz 2016. gadam konkursu sauca: «Sakoptākā pilsēta vai pagasts», pēc tam «Talsu bruncī ieaustie». Šodien Talsu brunči noglabāti skapja vistālākajā stūrī, domubiedru grupa Jolantas Derkevicas-Pilskungas vadībā ar aicinājumu «atdodiet brunčus!» aktīvi cenšas panākt goda atdošanu šim svarīgajam aksesuāram. Nosaukuma maiņa, šķiet, saistīta ar nevēlēšanos atstāt jebkādu atgādinājumu par novadnieku iemīļoto svītrkodu. Ak, kāpēc gan prātā nāk padomju laiku «pelšenes» [jāņogu apzīmējums ar partijas vadītāja uzvārdu, cenšoties aizgaiņāt Jāņu svētku vārdu] un ķimeņu siers?
Lūkojoties Latvijas un pasaules pieredzē, atrodami konkursi, kuru mērķis atrast labākos no «otra gala». Piemēram, bijušās TV3 raidījuma «Bez tabu» negāciju balva, kuru saņēmuši arī daži novadnieki, Mērfija (par sliktāko lēmumu skaidrošanu) un Bietes (par sliktāko arhitektūru), kas gan pēdējos gados nav piešķirtas. Pasaulē šāda veida apbalvojumi ir «dzīvelīgāki». Jau 39 gadus Amerikas Savienotajās Valstīs par sliktāko sniegumu kino jomā piešķir «zelta avenes», par briesmīgāko šovpasākumu Krievijā ir iespēja saņemt «Zudraba galošu», par bezjēdzīgāko izgudrojumu alternatīva Nobela prēmijai ir «Šnobela prēmija». ASV par dīvainākajiem tiesas spriedumiem piešķir «atzinību», kas nosaukta Stellas Lībekas vārdā. Viņa pirms gandrīz 30 gadiem iztiesāja no Makdonalda uzņēmuma vairāk nekā pusmiljonu dolāru par nebrīdināšanu, ka iegādātā kafija ir karsta.
Gan jau daudzi būs dzirdējuši un pat redzējuši videoapliecinājumus slavenajai Darvina balvai. To piešķir (pasniegt lielākoties vairs nav iespējams) personām, kuras bezjēdzīgi, muļķīgi rīkojoties zaudējušas dzīvību. Tas ir, atbrīvojuši pasauli no savu gēnu tālākizplatīšanas. Un vēl, izrādās, riteņbraucējiem «Tour de France» sacensībās piešķir ne vien dzeltenos līderu krekliņus, bet arī pēdējam sacensību ieskaitē – sarkanās lampas balvu. Tā simbolizē lukturīšus vilciena pēdējā vagona galā.
Varbūt Talsu novadā izveidot «Deviņu bedru balvu»? Tad deviņās kategorijās varētu «izcelt» to, kam iepriekš nav pievērsta vajadzīgā uzmanība. Kritēriji «apbalvošanai» būtu precīzāk izmērāmi nekā «Radi Talsu novadam» konkursā. Balvu nosaukumi varētu būt «Zaļie pirkstiņ’» — par visgarākajām nezālēm, «Kinomodeļmāj’» (kurā varētu filmēt Berlīnes pēdējās kaujas vai pēczemestrīces skatus) — neapsaimniekotus īpašums, kas vistuvāk sabrukšanai. «Trešeis ezērs» — bedrainākā/netīrākā iela/trotuārs, «Tērēteis» — par radošu un plašu sabiedrības līdzekļu iztērēšanu (šogad kandidātu netrūkst), «Pupiņvalodnieks» — par pašvaldības iestādes atbildi iedzīvotājam, kas nemaz nav atbilde uz jautājumu, «Rāmakeis pagalms» – bērniem un pensionāriem nedraudzīgākais, jo tur vieta vien mašīnām, «Zirg mijējs» — par gaisa piļu sasolīšanu novadniekiem, gluži kā vecos tirgos klibu un slimu zirdziņu sasolīja par krietnu ērzeli, «Kurzēms kāmis» — par informācijas slēpšanu/noklusēšanu, «Čābīgakeis notikums» — par mazāk apmeklēto kultūras vai sporta sarīkojumu.
Un nevajag uztvert šo ideju kā ņirgāšanos vai kašķīgumu! Problēmu konstatēšana bieži vien nepieciešama daudz vairāk nekā pozitīvo lietu pamanīšana. Jā, ja ir kaut cik kauns, tad nevar būt patīkami stāvēt publikas priekšā un par slikti padarīto atbildēt. Bet arī publikai nav patīkama nolaidība un vienaldzība.