Konkursa «Radi Talsu novadam» žūrija viesojas Stendē

Talsu novads

Ja Stende ir mazpilsēta, kas nevar lepoties nedz ar skaistu upi un ezeru, nedz kādu īpašu pakalnu vai citiem dabas objektiem, kas piesaistītu apmeklētājus, tad tajā pavisam noteikti ir kas pašu rokām izlolots. Šogad Talsu novada pašvaldības rīkotajā konkursā «Radi Talsu novadam» žūrija devās pie četru konkursa nomināciju pretendentiem. Pieteiktas tika nominācijas «Vides vērtība», «Sakoptākā privātmāja», «Radošākais novadnieks» un «Gada jaunums».
Nominācija «Vides vērtība»
Stende ir tā viena no 35 īpašajām vietām Latvijā, kuras vidi bagātina saules pulkstenis, kas ne tikai rāda saules laiku, bet arī rada novadnieku un ciemiņu interesi, tādēļ konkursā «Radi savu novadu» pieteikts nominācijā «Vides vērtība».
Pirms nepilniem pieciem gadiem, 2015. gada 14. novembrī, kas ir Stendes dzimšanas dienas datums, pilsēta saņēma īpašu dāvanu — jaunu vides objektu — saules pulksteni. Stendes bānīša ritenis, kas pārvērsts saules pulkstenī, piedzīvoja savu atklāšanu. Ideja to veidot radusies dialektologa, valodas un literatūras pētnieka, literāta un novadpētnieka Kārļa Draviņa dēlam Dainim Draviņam, kurš ir Latvijas izcelsmes Zviedrijas astronoms, tādēļ ir pavisam droši, ka viss radies ar kompetentas, zināmas un zinošas personības iniciatīvu. Kārlis Draviņš izaudzis mājā, kas ir turpat blakus saules pulkstenim.
Saules pulkstenis Stendē, Lielajā ielā 12, rāda ekvatoriālo laiku, tāpēc nezinātājam tas nebūs īstais rādītājs, pēc kura orientēties, lai paspētu uz autobusu vai iemīļoto seriālu. Tas rāda Stendes vietējo laiku, proti tādu, kādu lietoja, pirms tika ieviestas standartizētās laika joslas. Saskaņā ar vietējo laiku pusdienas vidus vienmēr ir 12.00. Dienas vidus laiku, kad spīd saule, sadala divās vienādās daļās. Periodā no 20. marta līdz 22. septembrim riteņa ass ēnu ir iespējams nolasīt uz augšējās ciparnīcas, bet ziemas periodā — uz riteņa apakšējās.
Saules pulksteņa skici izgatavoja astronoms Mārtiņš Gills, pulksteni   SIA «Delkors», bet finansējums nācis no SIA «LDZ» ritošā sastāva servisa.
«Sakoptākā privātmāja»
Iepriekšējā gadā konkursa žūrijai Laumas un Roberta Matisonu privātmājas aplūkošana gājusi secen, jo, kā smej saimnieks, viņš nepaspējis tikt galā ar māla kalniem pagalmā un negribējis īpaši izcelties ar tāda veida radošumu. Bet, kam jānotiek, tas arī notiks, un šogad pāris ar prieku aicina sava nama pagalmā.
1982. gadā Stendē tika uzbūvētas vairākas jaunas Līvānu tipa mājas, no kurām vienā nākamā gada februārī iekārtojās Laumas un Roberta ģimene. Vīra izdoma, rūpīgais darbs un tieksme pēc interesantām, sakārtotām lietām ģimenes īpašumu darījušas īpašu un pamanāmu. Roberts, kam nav svešs aktiera arods, teic, ka atceras kā šodien, ka dzīvot mājā sākuši tieši Andropova bēru dienā. Mājā bija uzliktas divas televīzijas antenas, un, kad atbraukuši ar kādām mantām uz jauno dzīvesvietu un nolikuši tās, kur nu kuras, steidzīgi ķērušies pie padomju centrālās komitejas ģenerālsekretāra bēru ceremonijas lūkošanas. Mājai riņķī bijis klajš lauks un dubļi, tādēļ tika izmantoti seši dēļi, lai tīrām kājām varētu tikt līdz durvīm. «Es uz pakaļkājām nestāvu, lai būtu smuki, bet sakoptā vidē man patīk dzīvot. Tāpat arī sievai,» dalās Roberts Matisons, smejot, ka uz mājas ir uzraksts «R. Matisons», bet patiesībā labuma guvēja ir sieva, jo tā ir uz viņas vārda, taču abi draudzīgi sarunājuši, ka viņai tā manta, bet Robertam — gods, bet gods uzliek arī pienākumus. Tagad, kad sāpot ceļi, pļaušanas darbos palīdz robots — pļāvējiņš Robis, ko saimnieks sauc par savu draugu. Šogad pagalmā nokrāsots žogs, mājai logi un arī karogam masts.
Saimnieks dižojas ar skaisto un plašo sievas iekopto rožu dobi, mājīgo pagalma kamīnu un baseiniņu, kurā dzīvo optimistiski gurkstoša varde. Pašu celtajā nojumītē saimnieks iepazīstina ar savu vaļasprieku, smejot, ka tas ir vienkāršākais kokapstrādes veids — skalu plēšana. Viņš sagatavo skalu buntītes un izveido tām īpaši skaistus dažāda izmēra un formas groziņus, ko iecienījis arī māsas dēls Raimonds Tiguls kā dāvanu saviem paziņām un draugiem, kā arī Roberta veikums ticis Raimondam Paulam, Mārim Sirmajam un Vairai Vīķei-Freibergai. Roberts reiz skatījies raidījumu «Nacionālie dārgumi. 100 g kultūras» par Zigmaru Liepiņu, kurš sēdējis pie kamīna, un viņam aizmugurē ieraudzījis jau labi patērētu sevis darināto skala bunti, ko māsas dēls uzdāvinājis komponistam.
Pirms 23 gadiem Roberts bijis darbmācības skolotājs, tāpēc, pirms mācījis savus skolēnus, visu iesākumā izgatavojis arī pats. Žūrijai un pārējiem ciemiņiem bija iespēja aplūkot no skolas laika par piemiņu atstātās koka karotes un citus darinājumus, kā arī paša pītos grozus. Cik skaisti iekopts pagalms, tik skaisti radīti rokdarbi un runas dāvanām apveltītā saimnieka skatījums uz lietām.
Nominācija «Radošākais novadnieks»
Daudzu gadu garumā izlolots sapnis un drosme pieder salonveikaliņa «Rokraksts» īpašniecei Aijai Siliņai. Tas piedāvā iegādāties nelielas dāvaniņas ar odziņu un piedalīties arī radošās meistarklasēs.
Veikaliņš atvēries šā gada 22. februārī un kā izturīgs asniņš pārvarējis krīzes laika pārbaudījumus. Ikviens, kas tajā ienāk, uz tāfeles var izlasīt svarīgu domu pērli: «Kad tu pērc kaut ko no mākslinieka, tu pērc daudz vairāk nekā lietu. Tu pērc simtiem stundu garus eksperimentus un neveiksmes. Tu pērc dienas, nedēļas un mēnešu vilšanās un prieka mirkļus. Tu nepērc tikai lietu. Tu pērc gabaliņu no sirds, daļiņu no dvēseles, brīdi no kāda dzīves. Un pats svarīgākais ir tas, ka tu nopērc māksliniekam laiku, lai viņš varētu darīt to, kas viņu no sirds iepriecina un piepilda.» Šķiet, ka, raugoties caur tādu prizmu, arī rokdarbiem uzreiz cita vērtība. Veikaliņš ir Aijas sapņa pildījums un paradīze, un viņa vienmēr aicina ciemiņus izlasīt uz tāfeles rakstīto. Kā teic pati drosmīgā veikala vadītāja, «Rokraksts» ir vieta, kur darbojas, iepērkas un bauda, un tādas iespējas bija arī konkursa «Radi Talsu novadam» žūrijai un pārējiem līdzbraucējiem. Kāds baudīja acu priekus, aplūkojot skaistumu, ko spēj radīt darbīgi ļaudis, kāds nespēja atturēties no iepirkšanās, bet kāds piedalījās mezglošanas meistarklasē. Nevar neuzsvērt, ka veikalā nopērkami arī darinājumi, kuriem ir īpaša uzlīme, kas apzīmē to, ka darba veicējs ir ar īpašām vajadzībām un viņa darinājumam nav uzlikts nekāds uzcenojums, kas palīdz šiem cilvēkiem nopelnīt.
Pārsvarā visas veikaliņā nopērkamās preces ir novadnieku veikums, tikai dažas atceļojušas no tālākām malām. Dekori, adījumi, auskari un citas rotas, sveces, medus, dāvanu aksesuāri, gleznas, lelles, krūzītes un veikaliņā atrodamie dažnedažādākie sirds darinājumi ir lieliska iespēja iepriecināt savus mīļos un tuvos, parādot īpašu sirds siltumu.
Kategorija «Gada jaunums»
Stendē Mārīte un Ritvars Skujiņi pagājušā gada oktobra sākumā cerīgi atvēra kafejnīcas «Pagrabiņš» durvis. Sapnis realizējies soli pa solim. Sākumā tikai pajokots, ka gribētu savu kafejnīcu, tad atvērts masāžas salons turpat blakus toreizējai kafejnīcai, bet pēc laika galu galā pavērusies iespēja atvērt pašiem savu ģimenes uzņēmumu. Domāts — darīts. Pārdevuši savu automašīnu un visu naudu ieguldījuši kafejnīcas remontā, un atrasta arī pieredzējusi un zinoša pavārīte, kas dalījusies ar idejām un palīdzējusi visu iesākt.
Kafejnīcā «Pagrabiņš» ēdiens tiek pasniegts tikko pagatavots un svaigs, un tas ir pielāgots sezonai. Pašlaik aktuāli ir gaileņu ēdieni, kas lutina klientus un ir iemīļoti, bet ir arī pamata ēdienkarte, ātrā ēdienkarte steidzīgiem apmeklētājiem, kā arī piedāvājumā ir dienas ēdiens. Ēdienkarte laiku pa laikam tiek arī pamainīta, un šajā kafejnīcā nepavisam nebūs tā, ka piecas reizes pabūts un sestajā reizē vairs nebūs, ko izvēlēties. Ir gan kādu brīdi jāuzgaida, kamēr viss tiek ar mīlestību pagatavots, izņemot dienas pusdienas, kas tiek sarūpētas jau iepriekš, bet tad, kad klients bauda gardo un tikko pagatavoto ēdienu un labsajūtā pūš, tā darbiniekiem ir skaidra liecība, ka gaidīšana bijusi tā vērta.
Piedāvājumā ir gaļas, zivju, vistas, saldie ēdieni, kā arī kas īpašs bērniem. Ir iespēja pasūtīt kūkas, gaļas plates, un uzņēmums piedāvā arī banketu pakalpojumus un izbraukumus. Kafejnīcas pavārīte smej, ka karbonāde ar sieru arī pie viņiem esot pieprasīta kā jau latviešiem ierasts, bet viņai pašai gribas izmēģināt kaut ko jaunu, kam arī rodas pieprasījums.