Spānijas kailgliemeži Vilkmuižas ezera apkārtnē

Talsu novads

«Talsu Vēstu» redakcijā vērsās kāda Talsu pilsētas iedzīvotāja, kura pauda satraukumu par Spānijas kailgliemežu lielo daudzumu Vilkmuižas ezera apkaimē, kas ir daudzu aktīvo dzīvesveidu piekritēju iecienīta vieta.
Iedzīvotāja, kura 30. jūlija pirmspusdienā devās nūjot uz Vilkmuižas ezera apkārtni, stāsta, ka īpaši šo gliemežu daudz ir pēc lietus — tā, ka dažbrīd kāju nav kur spert. Kundze interesējās, vai Talsu pilsētas pārvaldē šim jautājumam ir pievērsta uzmanība? Viņa rosina šo gliemežu savākšanā piesaistīt simtlatniekus, apsvērt iespēju miglot teritoriju. Spānijas kailgliemeži ir ne tikai nepatīkami, bet arī to savairošanās nodara lielu postu piemājas dārziem. Arī nūjošana pa taciņu gar ezeru ir nepatīkama, ja uz tās ir daudz šo īpatņu, viņa norāda.
Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze skaidro, ka situācija ir zināma, jo par šo jautājumu ziņojuši vēl vairāki pilsētas iedzīvotāji. Arī pats šo teritoriju apskatījis, un Spānijas kailgliemežu tur esot pietiekamā skaitā. Efektīvākais veids esot tos nolasīt. Kolīdz būs pieejami algotie pagaidu bezdarbnieki, kas pašlaik nodarbināti citos darbos, tā arī plānots gliemežus sākt lasīt, lai mazinātu to izplatību. Miglot šo teritoriju nedrīkstot, jo tā atrodas ezera tuvumā.
Šomēnes «Talsu Vēstīs» publicējām Dabas aizsardzības pārvaldes mediju attiecību ekspertes Maijas Rēnas skaidroto, ka Spānijas kail-gliemezis ir iekļauts Eiropas simts visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Savairojoties lielā skaitā, var apdraudēt vietējās savvaļas augu sugas un kultūraugus, pārnēsā arī dažādas baktērijas un ir starpnieks vairākām parazītu sugām. Pirms vairākiem gadiem Talsu novadā arī pirmoreiz Latvijā konstatēja Spānijas kailgliemeža atradni, kas liecina, ka šī suga šajos gados šeit iedzīvojusies.
Labākā metode, kā atbrīvoties no nelūgtajiem viesiem, ir tos nolasīt, krēslai iestājoties vai agri no rīta, kad tie ir aktīvi, un iznīcināt pāršķeļot ar lāpstas vai kāda cita asa priekšmeta palīdzību. Spānijas kailgliemezis barībā izmanto arī beigtus vai savainotus savas sugas īpatņus. Tāpēc beigtos gliemežus var atstāt citu īpatņu piesaistīšanai konkrētā vietā. Šādā gadījumā konkrētā vieta jāapseko atkārtoti. Ja kailgliemeži iznīcināti līdz jūlijam, beigtos indivīdus var aprakt zemē. Ja iznīcināti augustā, septembrī, lai nepieļautu oliņu nonākšanu vidē un to izšķilšanos, beigtie indivīdi vislabāk būtu sadedzināmi, toreiz skaidroja M. Rēna.