Katram pašam jāatbild par saviem pārkāpumiem!

Viedokļi

Šis laikam ir brīdis, kad sava žurnālistes viedokļa izteikšanu gribētos atlikt, jo tā atklāti runāt un pateikt savas domas no sirds nemaz nespēju. Ko šajā laikā lai pasaku? Varētu mākslīgi virzīt viedokli tīkamā augsnē un gudri runāt, taču man šajā laikā biežs bezmiega iemesls ir jautājums par izņemtajiem bērniem no Sabiles ģimenes un to, kā viņiem tagad klājas. Visu laiku jādomā par detaļām un faktiem, kas līmējas un nelīmējas kopā.
Pēdējā laika notikumi tāpat vedinājuši domāt par vadītāja amatu. Labos laikos, kad kuģis stūrē saulainā un gaišā nākotnē, ir feini raudzīties saullēktā un rietā, bet, kad kapteinis «tiek iemests» vai pats izvēlas stūrēt sarūsējušu un grimstošu kuģi, tad nu gan aina paveras pavisam cita. Grozies kā gribi, bet jaunieceltais vadītājs tad dabūs par visiem mēsliem, ko kuģa apkalpe ir neapzināti vai apzināti (kāda gan tam starpība) sastrādājusi visā maršrutēšanas laikā, ja iesāksies lielā izmeklēšana un tiesa. Sanāk tā, ka individuālā atbildība pazūd, jo grēkāzis ir atrasts un tam jādabū pa ponckām.
Ja godīgi, man vienmēr ir līdz kaulam riebies, ja kādam ir jāatbild par cita cūcībām. Pati pēc savas pieredzes zinu, kādas dusmas un netaisnības sajūta pārņem, kad esi dzīvojis pēc vislabākās sirdsapziņas, neesi plītētājs, esi godprātīgs pilsonis, kuram svarīga izglītība, kārtīga dzīve, tīkams un tīrs dzīvesveids, bet otrs, kurš ir komandā, vienalga — ģimenes, darba, kolektīva vai kādā citā, ir «divpirkstu» pierīte un ar prātu īsti nedraudzējas, savārot ziepes, kaut solījis pienākumus pildīt godam. Vienkārši tāpēc, ka tā patīk. Tajā brīdī gluži vai ādu gribas noplēst no dusmām par otra bezatbildību un seklo skatījumu uz dzīvi. Ja vēl esi likumiski licis parakstu, ka esi atbildīgais, tad bez nervu drapēm neiztikt, jo par otra ēverģēlībām jāatbild normālajam. Tā tas diemžēl ir. Domes sēdē tika iesniegts likumprojekts par Talsu novada bāriņtiesas priekšsēdētājas atstādināšanu no amata. Bet vai tas kaut ko atrisinās? Kas notiks tālāk? Cilvēks amatu pildījis tikai neilgu laiku. Redzot, kas tiek uzrakts un nests gaismā laikā, kad kapteiņa un stūrmaņu amatā bijušas citas personas… Kurš gan grib atbildēt par citiem? Un vai ir jāatbild? Jā, Sabiles ģimenes lieta ir konkrēts gadījums. Tiek izvērtēts un netiek slēpts, ka bāriņtiesas pārstāves varēja ietekmēt apstākļus, lai viss nebūtu tik dramatiski. Bet nevar visu likt zem jēdziena «bāriņtiesa» un to atzīmēt tikai ar mīnusa zīmi, jo katrā lietā ir kāds konkrēts bāriņtiesas pārstāvis. Tā taču ir jebkurā sfērā. Viss taču ir izmeklējams, pierādāms un vajadzības gadījumā arī sodāms, tikai jāsaprot, ka tik mazā pilsētā, kur cits citu pazīst un visbiežāk čomojas, taisnību un taisnīgumu būs grūti panākt, tāpēc palīdzīga roka jāmeklē ārpusē. Tas ir tikai loģiski.
Ceru, ka visi šie notikumi sakārtos sistēmiskas lietas, kas klibojušas, un ieviesīs lielāku kārtību. No sirds žēl par notiekošo. Arī es gaidu Apvienotās Karalistes tiesas lēmumu, uzskatot, ka neviens, kurš kaut reizi atteicies no saviem bērniem «labākas» dzīves dēļ, ir cienīgs kaut ko prasīt un pieprasīt, pat tad, ja likums saka ko citu, ja, protams, cilvēkam nav bijušas psiholoģiskas vai garīga rakstura problēmas.