«Jāsper solis atpakaļ un jāsāk no jauna»

Kultūra

Sigita Līdaka ir Valdemārpils un Lubes kultūras nama vadītāja kopš 2017. gada rudens. Sākotnēji tikušas apvienotas trīs kultūras iestādes — Valdemārpils, Lubes un Tiņģeres, bet kopš 2020. gada janvāra Tiņģeres muiža ieguvusi patstāvīgu statusu. S. Līdaka informē par gaidāmajiem kultūras pasākumiem un pandēmijas sekām kultūras dzīvē.

— Vai nav grūti darboties divās vietās vienlaicīgi?
— Neteikšu, ka tas ir viegli, bet tas nav arī grūti. Mēs esam divi cilvēki — es un Liene Fridrihsone, kultūras darba organizētāja. Abas darbojamies gan Valdemārpilī, gan Lubē. Liene vairāk darbojas brīvā laika pavadīšanas centrā un organizē sporta aktivitātes jauniešiem. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Valdemārpils bibliotēku, Valdemārpils vidusskolu, mūzikas un mākslas skolu, ar senioriem, jauniešiem… Darbiņi ir interesanti, izdarāmi. Varbūt pat labi, ka esam savienoti, — Valdemārpilī nav sava kultūras nama, Lubē nav estrādes — šādi varam viens otram ko pielāgot.
— Kādi ir Valdemārpils un Lubes tradicionālie pasākumi?
— Svinam ikgadējos gadskārtu svētkus — Ziemassvētkus, Lieldienas, Jāņus, rīkojam Lāčplēša dienas gājienu Valdemārpilī, amatierkolektīvu svētkus Lubes kultūras namā, senioru balles un citus pasākumus. Vēl, protams, ik gadu atzīmējam Valdemārpils pilsētas un Lubes pagasta svētkus, kā arī pludmales svētkus pie Sasmakas ezera. Šosezon tie nenorisināsies ierastajā veidā, jo mums jāstrādā pavisam citā režīmā. Dotajā brīdī pasākumu organizēšana ir liels izaicinājums, bet man tas patīk. Agrāk uztraucos par to, vai kaut kas nenotiks greizi, vai kāds mākslinieks neatteiks, bet tagad mēs plūstam līdzi un visu uztveram vieglāk — kā būs, tā būs.
— Kādas bija izmaiņas kultūras dzīvē pandēmijas laikā?
— Pandēmijas laikā viss tika atcelts. Bija grūti, jo bieži vien nācās atgādināt gan iedzīvotājiem, gan māksliniekiem, ka nevar sanākt kopā. Dotajā brīdī vēl ir daudz, daudz jādomā par visu, ko drīkst un ko ne. Tas nav tā kā agrāk. Tomēr gribu teikt, ka pandēmijas laiks ir nācis par labu. Kultūras ritms visā Latvijā un arī pasaulē pirms pandēmijas bija uzņēmis ļoti augstu vilni — ritenis griezās un griezās, un vienā brīdī tam bija jāapstājas. Tas lika sakārtot domas, saprast, kā pievērsties publikai.
— Vai, jūsuprāt, dzīve drīzumā atgriezīsies vecajās sliedēs?
— Es ļoti ceru, jo cilvēki ir izslāpuši pēc notikumiem. Tradicionāli Valdemārpils un Lubes balles tiek ļoti labi apmeklētas. Cilvēkiem patīk atpūsties un dejot, un viņi gaida to brīdi, kad tas atkal būs atļauts. Jāsaprot, ka tas nekādā ziņā nav atkarīgs no mums. Balles nebūs, jo visus pasākumus valstī atļauts rīkot līdz pusnaktij. Negribam pārkāpt šīs prasības, tāpēc balles pagaidām nerīkosim.
— Kādus risinājumus nācās atrast, lai pasākumi notiktu?
— Kad mums atļāva 21. jūnijā svinēt Līgo svētkus, bija jāizdomā, kā mazināt cilvēku pulcēšanos. Daudzi bija neziņā un nesaprata, kā to izdarīt. Nonācām pie idejas par braucošo koncertu, kurā modinām pagastu, dodoties pa pilsētas ielām un dziedot. Uzrunājām folkloras kopu «Talsi», kas bija gatava uzstāties. Izdevās ļoti jauki, cilvēki bija aicināti piedalīties, braucot aiz muguras dziedātājiem ar savu automašīnu vai riteni, un klausīties koncertu. Kopā braucām stundu pa visām pilsētas ielām, citi vēlāk stāstīja, ka paspējuši kārtīgi izdziedāties.
— Kādā formātā šogad norisināsies Valdemārpils pilsētas svētki?
— Tie notiks vienu dienu, 22. augustā, kopā ar pludmales svētkiem. Paredzētas dažādas aktivitātes pa visu pilsētu — pludmalē notiks sporta aktivitātes un aktivitātes bērniem, pilsētā norisināsies tradicionālās muzikālās brokastis pie Valdemārpils Mūzikas skolas, kur muzicēs dziesminieks Mārtiņš Ošs. Pagājušogad to pirmo reizi izmēģinājām, un cilvēku atsaucība bija ļoti liela. Vēl paredzēts svētbrīdis Valdemārpils luterāņu baznīcā, Inas Anševicas dzejas krājuma atklāšana, tradicionālā ziedu paklāja veidošana. Visas dienas garumā norisināsies «Pedāļo uz Tiņģeri», bet pēcpusdienā notiks pankūku cepšana. Pie mums ciemosies Jānis Buķelis jeb Buks no «Līviem», kurš muzicēs duetā ar Artu Buķeli koncertprogrammā «Rīts».
— Kā pašlaik norit amatierkolektīvu darbība?
— Es vadu amatierteātru kolektīvus Valdemārpilī un Rojā, kuri šobrīd, vasaras sezonā, darbojas. Aktīvi ir arī dejotāji un seniori. Grūti veidot programmas, jo darbs palicis pusdarīts. Jāsper solis atpakaļ un jāsāk no jauna. Baidos, ka aiz dīkstāves kāds pārdomā vai maina darbu, aizbrauc prom uz ārzemēm. Varbūt kāds sapratis, ka, sēžot mājās, viņš ļoti komfortabli jūtas un domā: «Kāpēc man to atsākt?» Jācīnās par katru dalībnieku.
— Kādi pasākumi vēl šogad gaidāmi?
— Gada plānā bijām iecerējuši vēl daudzus citus pasākumus, kuri nenotika, jo nezinājām, kā viss attīstīsies. Sekojām līdzi norādēm un gaidījām notikumu attīstību. Laimīgā kārtā varam šos pasākumus atjaunot. Septembrī paredzēts deju kolektīvu sadancis, oktobra beigās — amatierteātra pirmizrāde. 1. augustā plānojam otro sezonu pēc kārtas rīkot Maģisko sajūtu vakaru Lūrmaņu klintīs. Dienu pirms pilsētas svētkiem, 21. augustā, pie mums uzstāsies Mārtiņš Egliens ar grupu «Musturi» koncertprogrammā «Īsa pamācība mīlēšanā». Šobrīd kultūras dzīve ir diezgan paklusa, nospriedām, ka jādod cilvēkiem iespēja atpūsties un apmeklēt kultūras pasākumus. Valdemārpilī ir tik liela un skaista estrāde, kāpēc tai jāstāv tukšai?
— Kādas ir nākotnes ieceres Valdemārpils un Lubes kultūras dzīvē?
— Esam secinājuši, ka iedzīvotājiem ļoti patīk viktorīnas veida pasākumi. Pagājušogad Lubes kultūras namā notika «Dziesmu duelis», kurā piedalījās amatiermākslas kolektīvi un kuru apmeklēja daudzi skatītāji. Šogad, lai neatkārtotos ar dziedāšanu, sarīkojām Valdemārpils izstāžu zālē pasākumu, līdzīgu televīzijas raidījumam «Es mīlu tevi, Latvija». Kaut arī izstāžu zāle ir salīdzinoši maza, tā bija pilna ar skatītājiem. Pasākumu vadīja Inese Pudža, mūsu novadniece un aktrise. Nākotnē mēs vēlētos rīkot vairāk šāda veida pasākumus. Protams, viss atkarīgs no finansēm. Mēs ļoti gribētu, lai ziemas sezonā šeit būtu daudz pasākumu, lai visi kolektīvi būtu draudzīgi vienā mājā, pašlaik esam izmētāti pa vairākām vietām. Jāturpina strādāt ar Valdemārpils un Lubes pagasta identitāti un to vienojošo elementu. Veidosim prāta vētras, lai uzzinātu, ko cilvēki vēlas. Kultūras darbinieks var gribēt vienu, bet varbūt apmeklētājs grib ko pilnīgi citu — tad iespēju robežās saprotam, ar ko mums jāstrādā.