Vairāk kaimiņu, kas dalās ar kabačiem!

Viedokļi

Kāpēc cilvēkiem jābūt tik negatīviem? Strādājot vietējā konditorejā, esmu satikusi ļoti daudz smaidīgu, jauku un pieklājīgu cilvēku, kurus tiešām ir prieks apkalpot un pavadīt ar smaidu! Bet ir tik daudz vietējo iedzīvotāju, kuru sejās, šķiet, smaids iezogas retāk nekā kārtīgas sniega kupenu pilnas ziemas Latvijā. Vienmēr esmu centusies būt jauka pret visiem. Ja ne jauka, tad vismaz pieklājīga. Nekad dzīvē neesmu iegājusi veikalā, lai kādu uzrunātu ar šādiem vārdiem: «Ieliec man šito, tad vēl tās divas smalkmaizītes, un tad tu man vēl ieliksi ābolkūku.» Ne «labdien!», ne «lūdzu!», ne «paldies!». Kur palikusi cilvēku pieklājība?
Saprotu, ka «Covid-19» lika mums visiem uz brīdi būt atturīgākiem un ievērot distanci no citiem cilvēkiem, bet tas nekādā ziņā nemudināja kļūt nepieklājīgiem. Gribas teikt — pat riebīgiem. Šķiet, ka esmu vainīga pie tā, ja kādam ir slikta diena darbā, kurpei nolūza papēdis, algu neieskaitīja laikā, vai suns jāved pie veterinārārsta. Cilvēki, es nebiju jūsu problēmu sēkla un neesmu pelnījusi dzirdēt visas negācijas, kas vien jums ir sakrājušās un ap pēcpusdienu jau tikušas līdz mēles galam vai pat pāri lūpām! Neviens cilvēks, kuru satiekat ārpus mājām vai savas darbavietas, nav to pelnījis. «Facebook» pirms pāris gadiem bija pilns ar to, cik daudz pārdevēju veikalos (īpaši pārtikas lielveikalos) «mētāja» preces pēc cenas noskenēšanas. Jā, mums ar vislielāko pieklājību un cieņu pret jums jāizturas, bet kāpēc jūs cerat uz jauku attieksmi, ja jūs seja ir nemainīgā betona izteiksmē un vārdi mūsu virzienā ceļo tikai pavēles izteiksmē? Jūs brīnāties par to, cik nepieklājīgi mūsdienās ir palikuši jaunieši. No kā tad viņi to mācās? Bērni ir vislabākais sabiedrības atspulgs. Jūs dusmojaties un ceļat brēku par to, ka Rīgā tantiņas tramvajos grūstās un pārdevēja kārtējo reizi naudu atdeva sīcenē. Visi citi vienmēr pret jums ir nejauki, tāpēc nav pelnījuši jūsu smaidu vai kaut klusu «paldies!».
Cik smieklīgi ir tie raidījumi, kur cilvēki veikalos saceļ tračus, ceļ brēku un pieprasa veikala menedžeri! Varbūt reizēm būtu vērtīgi aizdomāties par to, ka liela daļa apkārtējo cilvēku nemaz nav citādāki. Jā, iespējams, ka skandināvu temperaments nemudina mazajos Talsos celt milzīgus tračus, kas agrāk vai vēlāk vienmēr nonāk sociālajā vidē, bet varbūt tomēr ir vērts aizdomāties par to, kā attiecamies pret citiem. Ne tikai pret pārdevējiem. Kā attiecamies pret ģimeni, viens pret otru, pret kaimiņu blakus durvīs un omīti pirmajā stāvā, kura citreiz lūdz viņas vietā palaist kaķīti ārā pa durvīm, jo pašai vecuma dēļ ir grūti staigāt. Mums vajag vairāk tādu kaimiņu kā sieviete, kura mūsu kāpņutelpā šodien atstāja vairākus patiešām lielus, gatavus kabačus, jo viņa vēlas ar kaimiņiem padalīties. Labais vairo labo! Tikai atcerēsimies, ka ar negatīvo likumsakarība darbojas tāpat!