Kāpēc jaunieši ir svarīgi politikā?

Viedokļi

Ķeros pie savas mīļās tēmas — jauniešiem un politikas — šīm divām apvienojami neapvienojamajām lietām Latvijā. Sociālajos tīklos redzu aizvien vairāk jauniešu, savu vienaudžu ierakstu par pasaulē notiekošo. Lasu katru ierakstu ar lielu prieku, arī tos, kuriem nepiekrītu. Īstenībā lielāku prieku man sagādā lasīt tos ierakstus, kuriem nepiekrītu, jo tad komentāru joslā izceļas karstas debates. Tā man ir kā medusmaize — redzēt, ka manus vienaudžus uztrauc mūsdienu politika un pasaulē notiekošais. Kaut vai mūsu viedokļi nesakrīt, mēs tomēr diskutējam un domājam, kas ir svarīgākais.
Jāsaka — jauniešu politiskā aktivitāte nav sena parādība, it īpaši Latvijā. Manuprāt, šo pasivitāti jaunieši iegūst no vecākiem, kuri dažreiz ir tikpat pasīvi politiskajās norisēs. Laikam viena no padomju laika brūcēm ir teiciens «viss ir slikti, un tāpat nekas nemainīsies». Dzirdot šos vārdus, gribu ielīst zemē, bet, par laimi, mūsdienu jaunieši apjēdz, ka viss tik slikti nemaz nav, un, ja ir, tad viņi to labos un neklusēs.
Šī tēze «viss ir slikti, un nekas jau tāpat nemainīsies» ir viens no iemesliem, kāpēc gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju neizmanto savas balstiesības vēlēšanās. Vēl viens iemesls ir Latvijas iedzīvotāju neuzticība deputātiem, kuru sejas var redzēt jau vairākos Saeimas sasaukumos. Latvijas politikā laiks parādīties jauniešu sejām, jo tieši jaunieši pēc pāris gadiem būs atbildīgi par mūsu tēvzemi un cīnīsies par tās vārdu pasaulē. Saeimā jauna seja ir kā jauns zieds dārzā — izskatās neiederīgs, tomēr pirmais pievērš apkārtējo uzmanību. Nešaubos, ka 2021. gada Saeimas vēlēšanās mēs redzēsim arvien vairāk jaunu seju. Bet vai jaunas sejas nozīmē pārmaiņas un labus darbus? Šis jautājums ir diezgan daudzdimensionāls, jo ne vienmēr jauni deputāti spēj ienest pārmaiņas, bet mēs esam ceļā uz to. Ne visām jaunajām sejām ir jaunas domas un labi nodomi, bet cerams, ka tas mainīsies.
Lai palielinātos balsotāju aktivitāti un Latvijā kaut kas mainītos, pirmkārt, ir vajadzīga jauna politiskā elite. Bez jauniešiem un viņu redzējuma uz pasauli un Latviju politikā nekas nemainīsies. Jauniešiem ir savs redzējums par to, kas Latvijā notiek un kas jāmaina. Otrkārt, jau pamatskolā bērniem ir vajadzīga politiskā izglītotība. Viņiem jāsaprot, kas notiek pasaulē un mājās, jo ne vienmēr ģimenē tiek runāts par šādām lietām, tāpēc skolai būtu jāuzņemas skolēna politisko priekšstatu veidošana. Protams, skolai jāietur neitralitāte pret politiskajām partijām, tomēr jāiemāca izvērtēt pirmsvēlēšanu bukletus. Treškārt, jaunieši jāintegrē politisko procesu veidošanā — balsošanā, tāpēc viennozīmīgi atbalstu ieceri ļaut jauniešiem balsot no 16 gadu vecuma.
Beigās gribu bilst, ka Latvijā nekas nemainīsies, kamēr nemainīsimies mēs paši.