Vilkmuižas ezera krastā cer izveidot laivu bāzi

Talsu novads

Biedrība «Talsu kalve» startējusi Eiropas Savienības projektā, cerot izveidot ūdens sporta aktivitāšu vietu Vilkmuižas ezera krastā. Biedrības pārstāvis Mārtiņš Mihņēvičs uzsver, ka tas būtu nozīmīgs ieguldījums, kas kā magnēts piesaistītu šai vietai gan vietējos, gan iebraucējus.
Ņemot vērā salīdzinoši lielo interesi par airēšanu, senām tradīcijām un augstiem sasniegumiem, 14. februārī tika izveidota biedrība «Talsu kalve». «Tā kā Eiropas projektus nevar apgūt ne sporta skola, ne pašvaldība, pagājušā gada rudenī vecāku kopsapulcē dzima ideja izveidot biedrību. Talsu novada fonds mums ir piešķīris 500 eiro Vilkmuižas ezera laipu un krastmalas sakārtošanai, un šobrīd startējam Eiropas Savienības projektā. Lielākais izaicinājums bija termiņš — saskaņojot projektu ar pašvaldību, sagatavojām to ļoti īsā termiņā. Šobrīd pašvaldība ilgtermiņa nomā uz desmit gadiem mums ir nodevusi 580 kvadrātmetrus Vilkmuižas ezera apkārtnes. Tas ir liels solis. Braukājot pa pasauli, esmu redzējis dažādus risinājumus laivu glabāšanai, un šis ir viens no optimālākajiem — konteineru bloki ir salīdzinoši lēti gan uzturēšanā, gan utilizācijā. Tā nav būvniecība, celtniecība, ilgie termiņi un milzīgā saskaņošana. Projekta sagatavošanas laikā apzinājām kompānijas, kuras ir spējīgas realizēt šāda veida projektu, — nākamais solis ir cenu aptauja,» stāsta M. Mihņēvičs.
Pozitīva iznākuma gadījumā līdz rudenim plānots izstrādāt tāmi un veikt pasūtījumu. «Vīzijā par Vilkmuižas ezera teritorijas labiekārtošanu, ko pašvaldība pavasarī prezentēja, laivu bāze ir iezīmēta, bet jāsaprot, ka šis projekts netiks īstenots ne šogad, ne nākamgad, ne aiznākamgad. Šobrīd mums ir iespēja, ko esam gaidījuši gadiem. Centīsimies izmantot Eiropas piedāvātās iespējas un popularizēsim šo sporta veidu. Citās Latvijas Republikas vietās — Limbažos, Brocēnos, Salacgrīvā, Jelgavā — viss notiek. Kāpēc mēs to nevaram? Gribam kvalitatīvi sagatavot projektu, lai tas iekļautos apkārtnē. Mūsu skatījumā tas būtu skaists magnēts, kas piesaistītu gan vietējos, gan iebraucējus. Šobrīd ir grūti piesaistīt jaunus sportistus, bet, ja apkārtne būtu labiekārtota, interese par šo sporta veidu būtu lielāka. Airētājiem būtu vieta, kur atpūsties, trenēties, novietot inventāru un pārģērbties, un arī trenerim būtu savs kabinetiņš. Sporta skolas inventārs no vecās katlumājas tiktu novietots šeit, un bērniem pa zaļu laukumiņu būtu jāmēro mazāk kā 100 metru. Šobrīd attālums līdz ezeram ir pietiekami liels — ja nebūtu kalna, attālumu varētu pieveikt, bet laivas mēdz nokrist un salūzt. Mums ir skaists ezers, bet magnētiņa nav. Augustā būs sacensības — tā mēs varētu uzaicināt 150, 200 airētājus un rīkot sacensības divas dienas, bet šobrīd aicinām 60, 80 airētājus,» atklāj M. Mihņēvičs.
Pašreizējo līmeni airēšanā viņš raksturo kā visaugstāko. «Republikas mērogā skatoties, no šejienes ir nākuši medaļām bagāti kanoe airētāji, mums ir Eiropas junioru čempions, pasaules junioru vicečempions, pasaules U—23 čempions un vairākkārtēji Latvijas čempioni. Mums ir ļoti daudz medaļu un perspektīvu jauniešu.»