Soliņš, kas ļauj sarunāties ar mūžību

Kultūra

26. jūnijā svelmainā karstumā Talsu novada muzeja parkā pulcējās kultūras baudītāji gan no mūsu, gan citiem Latvijas novadiem, lai atklātu soliņu «Bēthovena un Amendas draudzībai».
Pasākumu ar mierīgiem klaviersolo skaņdarbiem ievadīja jaunais Talsu talants Artūrs Liepiņš un teatrāli tika izspēlēta divu draugu sirsnīgā vēstuļu sarakste. Šie divi draugi bija neviens cits kā Talsu mācītājs Kārlis Ferdinads Amenda, kuru atveidoja Talsu luterāņu draudzes mācītājs Andis Ķīvičs, un izcilais komponists Ludvigs van Bēthovens, kura lomā iejutās Talsu novada muzeja krājumu glabātājs Alfrēds Moseičuks. Talsu novada muzeja direktore Mirdza Jonele bilda, ka, pateicoties Amendas dzimtas pētītājam Jurim Jansonam, pirmo reizi Latvijas vēsturē Talsos vienuviet tika uzaicināti cilvēki no tām Latvijas vietām, kurām ir saistība ar Ludvigu van Bēthovenu.
Viesi ieradās no septiņām Latvijas vietām,
kurām ir saikne ar ģeniālo vācu komponistu. Pirmā vieta, kura saistīta ar komponistu, ir Sigulda, no kuras nāk viņa pirmie mūzikas mecenāti grāfs Johans Georgs fon Brauns Kamus un viņa sieva grāfiene Anna Margareta fon Brauna Kamus, kuri Vīnē satikās un sadarbojās ar izcilo komponistu. L. van Bēthovens ir veltījis Braunu ģimenei vismaz 12 skaņdarbu. No Siguldas bija ieradušās Daina Samta un Māra Šmite, kuras pēta komponista saistību ar Brauna dzimtu.
L. van Bēthovena tuvākais draugs — mācītājs K. F. Amenda — dzimis 1771. gadā Lipaiķu mācītāju muižā, viņš jau no agras bērnības iemācījies spēlēt vijoli un kļuva par sabiedrībā iecienītu vijolnieku. Skolojies Jelgavā, kā arī studējis teoloģiju Jēnā. 1798. un 1799. gadā draudzība ar L. van Bēthovenu turpinājusies caur vēstuļu sarakstēm. No Turlavas pagasta ieradās Lipaiķu draudzes priekšniece Velta Krūmiņa, kura pastāstīja par K. F. Amendas vēstures mantojumu Turlavas pagastā. Gotfrīds Heinrihs Mīlihs kopā ar K. F. Amendu studējuši Jelgavā, Pētera akadēmijā un Jēnas universitātē. Abi draugi ceļojuši kopā pa Vāciju un Šveici, kā arī muzicējuši kopā ar Ludvigu van Bēthovenu. G. H. Mīlihs visu mūžu kalpojis Blīdenes luterāņu draudzē, tāpēc no Blīdenes pagasta pastāstīt par L. van Bēthovena draugu Gotfrīdu Heinrihu Mīlihu bija ieradusies pagasta pārvaldniece Ligita Berga un skolotāja Rasa Vidiņa.
Par vācu komponista cēlo draudzeni — dzejnieci grāfieni Šarloti Elizabeti Konstanci fon der Reki — pastāstīja Jaunpils pils muzeja vadītāja Ligija Rutka un muzeja krājuma glabātāja Zinta Arika. Pētera Bīrona sievas māsa Elizabete pēc neveiksmīgas laulības ar Georgu fon der Reki devusies ceļojumā pa Eiropu, kur arī satika L. van Bēthovenu. Abi kļuva ļoti tuvi draugi, kā arī komponists uzrakstījis skaņdarbu ar Elizabetes dzejas vārdiem. Tagad Jaunpilī iekārtota Elīzas istaba.
Kabiles muižas īpašnieks grāfs Henrihs Dītrihs Vilhelms fon Heizenriks gribējis ļoti satikt izcilo vācu komponistu, tāpēc tieši no Kabiles muižas ar karieti devies uz Vīni, līdzi vezdams Kārļa Ferdinanda Amendas drauga Rūdolfa Berga sacerēto operas «Bahts» libretu, kuru Ludvigs van Bēthovens izmantoja 9. simfonijas tapšanā un fināla dziesmas «Oda priekam» idejai. No Kabiles pateicības vārdus bilda Kabiles muižas īpašniece arhitekte Agate Eniņa.
Kurzemnieks un Ludvigs van Bēthovena mūzikas cienītājs Karls Gotfrīds Henrihs Bursijs, kurš Berlīnē studējis medicīnu, regulāri esot ticies ar slaveno komponistu un pat satikšanās reizē paņēmis Ludviga van Bēthovena rakstām-spalvu. Kurzemē Karls praktizējies medicīnā. No Jelgavas uzrunu teica Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase.
Ludviga van Bēthovena vissvarīgākā vēstule par viņa dzirdes zuduma pazīmēm tika sūtīta uz Lielvirbu muižu, kur Kārlis Ferdinands Amenda tajā laikā bija barona Otto Henriha Johana Konstronberga divu dēlu mūzikas skolotājs. 2017. gadā šajā muižā notika K. F. Amendas mūzikas svētki. Muiža tika atjaunota, pateicoties tās īpašniekam Aināram Brūverim, kurš arī ieradās pasākumā un sacīja pateicības vārdus.
Pasākuma vadītāja Mirdza Jonele
minēja, ka ar slaveno vācu komponistu ir saistīti ducis mūsdienu Latvijas teritorijas iedzīvotāju, kā arī liela pateicība tika veltīta mūsu novadniekam vēsturniekam Jurim Jansonam, bez kura šis pasākums nevarētu notikt, jo visas galvenās K. F. Amendas saiknes ar L. van Bēthovenu, kā arī K. F. Amendas dzimtu ir pētījis un vācis materiālus tieši viņš.
Pasākuma beigu daļā Juris Jansons sniedza ieskatu savos pētījumos un vēstures liecību meklējumos pa visu Latviju. Novadnieks jokoja, ka runās sēdus, tomēr tas nenozīmē — kamēr saule rietēs. Vēsturnieks bilda, ka tieši uz L. van Bēthovena un K. F. Amendas 250. dzimšanas dienu bija jāizdomā kaut kas tāds, kā nav bijis, tāpēc tieši 26. jūnijā mūs visus vienoja Talsu muzeja parkā, lai atklātu L. van Bēthovena muzikālo soliņu, kā arī izdzīvotu komponista saikni ar Latviju no jauna. Par soliņu J. Jansons bilda, ka savā izpildījumā tas ir neliels, materiālā ziņā nav dārga manta, bet garīgais pienesums Latvijas kultūrai ir neizmērāms. «Šis soliņš ļaus apmeklētājiem sarunāties ar mūžību,» atzina Juris Jansons, kurš pasākuma izskaņā tika sumināts kā trešais jubilārs, jo viņam aprit 80 gadu. Kā dāvana trijiem jubilāriem visbeidzot tika atklāts L. van Bēthovena muzikālais soliņš, kas stāsta īsu vēsturi par K. F. Amendas un L. van Bēthovena draudzību un atskaņo 9. simfonijas fināla dziesmu «Oda priekam», kura ir Eiropas Savienības himna, kā arī «Mēnesnīcas sonātes» pirmo daļu.