Veselīga alternatīva — cukura vietā medus

Uzņēmējdarbība

Evijas un Arta Bisenieku ģimene pirms pāris gadiem pieņēma lēmumu atteikties no cukura lietošanas, to aizstājot ar medu, kam sekoja arī jaunas idejas, līdz pašlaik tādam dzīvesveidam pievērsušies arī radi, kas tiek iepriecināti arī ar ģimenes pašu gatavoto putoto medu ar dažādām garšām.
Tā kā Evija ir pārsteigusi arī manu ģimeni ar gardām medus dāvanām, nevaru nepadalīties ar viņas ģimenes saimniekošanas pieredzi un to, cik brīnišķīgi viss izdodas tad, kad darbojas vienoti kā bišu stropā. Evija jau pati par sevi šķiet netipiska sieviete, ko arī nevaru nepieminēt, jo tad, kad ir vajadzīga konsultācija dzīvokļa vai mājas kvalitātes jautājumā un cenas atbilstībā, es domāju, vai griezties pie vīra, kas ir profesionāls un pieredzējis celtnieks, vai arī pie Evijas, kura jau 13 gadus strādā Stendē un ar tāmēšanu jau sen ir uz «tu». Viņa ir beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultāti un saprot lietas, ko parasti sievietes nesaprot ne nieka. Bet visai šai tehniskajai pusei kā harmonisks līdzsvars ir viņas sievišķīgā gaume, ko vecāki bieži smejot komentē kā smalko stilu, ko redzēt var arī īpašā dizaina medus burciņā, jo ar parastām Evija nebūtu savā elementā. Visam jābūt skaisti, īpaši un gaumīgi. Tāpat viņas talants un nodošanās pamanāms jauno «bitīšu» komandas vadīšanā jauniešu kalpošanā draudzē, kas iesākusies, ilgus un uzticīgus gadus darbojoties par svētdienskolas skolotāju. Evija ar vīru Arti smej, ka viņu uzvārdam ieviesusies kļūda, jo vairāk izskatoties pēc Biteniekiem, nevis tādiem, kam bise. Savukārt Artis stūrē lielo koka vedēja automašīnu un jūtas kā zivs ūdenī tur, kur sieva, kad sēžot blakus, nevar saprast, kā tādu «kuģi» vispār ir iespējams noturēt uz ceļa.
Talsenieki, kas saimnieko Tukuma novadā
Pāris, kas šogad nosvinējis 20 gadu kāzu jubileju, tagad dzīvi pilsētā vai piepilsētā dzīvoklī nevar iedomāties, bet sanācis dzīvot arī tā gan Stendē, gan Pastendē. Nu jau ilgākus gadus Evija ar dēliem ir vieni no tiem apņēmīgajiem, kas katru darbadienu mēro ceļu uz Talsiem un Stendi no Tukuma novada, jo ģimene tur saimnieko savos laukos, ko noteikti nemainītu pret dzīvi citur. Bet iepriekš sanācis pat tā, ka pēc desmit gadiem, kas bija nodzīvoti lauku mājās, pieņemts lēmums aiziet no turienes, kad nolaidušās rokas, apzinoties lielo darbu sarakstu, kas nepieciešams veikt mājas remontam. Pēc gada padzīvošanas dzīvoklī Pastendē tomēr atgriezušies laukos, jo dzīve četrās sienās likusies mokoša un kā smaga nasta. Pāris pastāsta, ka tagad pacietīgi māju renovējuši un atjaunojuši, un palicis pavisam maz līdz tam, lai būtu pabeigts tas, kas jau iesākts. Tad notiks jumta darbs un arī otrajā stāvā. Artis pagājušajā gadā pats uzcēlis šķūni, un Evija palūgusi terasi. Abi neslēpj prieku, ka darbus veic, pacietīgi gaidot un ejot palēnām, bez kredītiem. «Visu viņš dara pats. Meistars atbrauc tikai veikt smalkos špaktelēšanas darbus, kas mums nepatīk. Kā es pati smejos, — vienīgais, ko Artis vēl pagaidām neprot, ir palaišanās kosmosā. Santehnika, elektrība, celtniecības darbi mājās ir vīra veikums,» teic Evija, piebilstot, ka tad, kad apprecējušies, pie pašreizējām mājām bijis gateris, kur Artis bijis priekšnieks, bet algas dienā parasti tikai daži no samērā lielā strādnieku pulka nebijuši «kunga prātā», kā jau laukos pierasts. Bijis pat tā, ka Evija pati gājusi līdzēt vīram gaterī, jo gluži vienkārši neviens cits nebijis spējīgs, par ko tagad atminoties var, protams, pasmieties.
Pagaidām medus tikai vaļasprieka līmenī
«Mēs ar Arti sākām runāt, ka mums ir plaša teritorija un vajadzētu pašiem sev ražot kādu produkciju, jo zeme to atļauj. Gribējām medu sev un radiem, lai būtu veselīga alternatīva cukuram,» pastāsta Evija. Tad, kad bijusi tāda vēlme, paziņa uzdāvinājis pirmo bišu saimi, ar ko visa medainā aizraušanās iesākusies. Iesākumā bijusi doma, ka pietiks ar trim saimēm. «Mums jau nav nekā liela. Ir tikai 12 saimes, ar ko pietiek, bet ar katru gadu jau skaits gribot negribot pieaug. Lieliem biteniekiem ir pat divsimt,» smejot turpina Evija. Artis teic, ka sievai bija sapnis par medu ar dažādām garšām, kas arī īstenojās, un nu ar to var dalīties radu un tuvinieku pulkā. Viss ir ekoloģisks, un ogas žāvēšanai ir no pašu dārza vai pārbaudītiem saimniekiem. Evija teic, ka pašlaik ir tāds kā eksperimentu laiks, kad tiek pārbaudītas garšas, un varbūt ar laiku saimniekošana tiks paplašināta no vaļasprieka līmeņa līdz kaut kam nopietnākam un plašai tirgošanai. Artis savukārt komentē, ka pašlaik tirgus ir pārpludināts ar lēto ārzemju medu par centiem, ka vietējai produkcijai neklājas viegli, tāpēc nopietni viss iepriekš jāizvērtē. Bet ģimene tagad izbauda lielo prieku par to, ka pašlaik viņu sirdslieta var iepriecināt draudzes seniorus, jubilārus vai grūtībās nonākušos, kad došanas prieks patiešām ceļ spārnos.
Laika ziņā dārgs, bet ļoti saliedējošs vaļasprieks
Krēmveida medus ar garšām Eviju ļoti aizrāvis, un katrai ogai ir sava specifiskā garša. Avenēm sava, zemenēm sava, bet mellenes savukārt ir ar īpašu krāsu. Iegādāts gan medus krēmotājs, gan kalte, kur ogas tiek kaltētas, un pēc tam Evija tās saberž pulverī un pievieno medum. Izmēģinātas ir dzērveņu, aveņu, zemeņu, piparmētras, melleņu, ziedputekšņu, citrona, apelsīna un citas garšas, bet laika gaitā nolemts palikt pie Latvijas ogām. Pāris smej, ka tas ir laika ziņā ļoti dārgs vaļasprieks, kurā iesaistījusies visa ģimene. Artis ar vecāko dēlu Danu iet dravā, bet Evija ar dēlu Matīsu mājās sviež medu, un visi šajā nodarbē ir iekšā līdz ausīm. «Mēs kā ģimene visu darām kopā. Kopā strādājam, kopā atpūšamies. Tā tas bijis vienmēr,» saliedētas ģimenes noslēpumā dalās pāris. Artis vēl piebilst, ka zināšanas dravniecības jautājumos smēlies pie biteniekiem, kas ir patiešām atvērti, daloties savās zināšanās un paskaidrojot nezināmo. Tāpat labs palīgs, protams, ir internets, bet vislabākā skola ir pašu pieredze, kas krājas, darot lietas, kas nes prieku sev un citiem.