Eiropas dālderi Talsu bruģī

Ļaujiet man runāt

Talsu pilsētā ar pilnu jaudu rit lielāko ielu rekonstrukcija. Jaunsakārtotās Raiņa ielas darbiem drīz sekos Rīgas iela un nupat arī Stendes iela. Man bija izdevība piedalīties uzņēmēju, pašvaldības speciālistu, politiķu un interesentu diskusijā, kur projektētājs iepazīstināja talseniekus ar Stendes ielā paredzētajiem risinājumiem.
Skaidra lieta, ka Eiropas finanses pilsētai jācenšas piesaistīt un, ja pašvaldības attīstības un plānošanas un projektu vadības nodaļa spēj panākt, ka pilsētas artērijas — dzīvās satiksmes ielas — tiek atjaunotas, tas ir apsveicami. Rīgas un Stendes ielas projekti tiek veidoti šajā jaunās, bezizpilddirektora (un nu jau arī diemžēl bezvadības) domes darba laikā, pierādot, ka kurzemnieku spīts ir lieta un ne visiem darbiem vajadzīgs politiķu galvas mājiens. Te gan jāpiebilst, drusku vairāk atbalsta un pleca sajūtas šajos projektos derētu gan… Arī jūnija dienas viducī uz sapulci, kurā nebija mediju un nedarbojās tiešraides tribīnes, piedodiet translāciju kamera, lai iepazītos ar tehnisko risinājumu un klātienē uzdotu jautājumus projektētājiem, bija ieradušies vien četri no pašvaldības deputātiem.
Stendes iela — jaunās krāsās
Gatavojoties sarunai dzimtajā pilsētā, pārcilāju līdz šim tapušo Talsu velokoncepciju, sazinājos ar pilsētplānošanas speciālistiem un arhitektiem. Dzirdēju vienbalsīgas uzslavas labi sāktām pārmaiņām.
Tikšanās laikā pašvaldībā iepazinām pilnīgu Stendes ielas — patlaban ļoti industrializēta un kājāmgājējiem nedraudzīga asfalta dīķa pārveidi. Plānā iezīmētas kā drošākas auto satiksmes joslas ar skaidrākām ceļa horizontālnorādēm, gan gājēju pārejas, gan modernas autobusu pieturas, gan gājēju un veloceļi.
Vislielākās pārmaiņas piedzīvos Stendes—Brīvības— Saules—F. Blumbaha ielas krustojums. Šajā Stendes ielas «galapunktā» Talsos taps jauns rotācijas aplis — daudz drošāks ikvienam satiksmes dalībniekam.
Projektētājs un pašvaldības speciālisti ņēmuši vērā, ka, pārbūvējot šo krustojumu, tā sūtība būs ilgs kalpošanas mūžs — kādu šobrīd izbūvēs, tāds paliks arī daudzus desmitus gadu. Tāpēc apļveida krustojumā noteikti jāizbūvē arī veloceļi, lai nākotnē, kad pārbūvēs pārējās ielas, tie pieslēgtos jau sakārtotam krustojumam.
Laiku zīmes nākotnei
Iepriekš lūkojoties uz Stendes—Brīvības—Saules—F. Blumbaha krustojumu un tam mēģinot pielāgot apmēram 40 metru diametra apli (kāds iederas konkrētajā krustojumā atbilstoši ceļu būves standartam), sapratu, ka jāgaida piedāvājumi Soda priedes piemiņas zīmes pārveidei un Talsu pilsētas simbola — «Talsu rokas» jeb ģerboņa skulptūras — pārveidei.
Projektētājs bija sagatavojis risinājumu, taču par to uzplaiksnīja asākās debates. Ziemeļvalstu draugu pārstāvis novadā Jānis Matulis uzsvēra, ka iepriekšējo Soda priedes piemiņas vietu pēc tam, kad 2005. gada vētra lauza pašu vēsturisko priedi, kārtojuši ar ziemeļu draugu atbalstu. Ierosināju, ar cieņu pret šo simbolu izturoties, nodot pašu vēsturisko priedes celmu muzejam un nākotnē to iekļaut ekspozīcijā ar pienācīgu aprakstu par 1905. gada notikumiem. Topošais arhitekts, arhitektūras maģistrantūras students un Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētāja vietnieks Emīls Gulbis ideju turpināja, ierosinot pārcelt kā jauno zaļojošo priedi, tā piemiņas plāksnes un citus piemiņas vietas elementus uz jau esošo 1905. gada pieminekļa pakāji, tā saglabājot kultūrvēstures mantojumu, vienlaikus koncentrējot visu vēstures stāstu ap centrālo pieminekli, kas pilsētā iezīmē šo vēstures posmu.
Talsu ģerbonis jaunā gaismā
Pilsētas plānotāji un arī projektētājs paredzējuši jaunā apļveida krustojuma viducī pārcelt pilsētas ģerboņa simbolu — «Talsu roku».
Te laiks vēsturiskai atkāpei — Talsi līdz ar lielu daļu pilsētu Latvijā savu ģerboni un simbolu ieguva 1925. gada rudenī. Ģerboņa apraksts vēstī — «zelta laukā zaļš kalns, no kura pacelta roka ar zaļu vainagu». 1936. gadā šo simbolu uzstādīja dabā uz toreizējās pilsētas robežas, mūsdienās — Saules un Brīvības ielas sadurā — kur padomijas gados iekārtots piemineklis Otrajā pasaules karā bojāgājušajiem… Beidzot Talsu simbols nonāks savā «zelta laukā» — no visām debesu pusēm pārredzamā un saules apspīdētā krustojuma «zelta actiņā».
Taču te jāatgriežas pie diskusiju turbulences un daudziem jautājumiem — kā cieņpilni realizēt šo vides mākslas punktu, lai īstenais Talsu simbols būtu nākotnes pastkaršu dzintara gabaliņš, un kā velotūrists, tā autobraucējs, kas novietojis auto un nācis šo simbolu lūkot, tā pilsētnieks un novadnieks, kas tam dodas garām ikdienā, priecātos par to?
Šobrīd piedāvātais risinājums, kas ieskauj Talsu ģerboni kā metāla sliežu būrī, noteikti nav veiksmīgs, un jāpārstrādā. Cerības, ka arhitekts Gulbis šeit varēs līdzēt un ļoti tehniski perfekti domājošos projektētājus līdzsvaros radošums un — kas vissvarīgākais — cieņa pret pilsētas nozīmīgo simbolu.
Nobeiguma akordi
Es pilnīgi pievienojos Talsu Komersantu kluba valdes priekšsēdētājam Kasparam Eihem — mums jābūt gandarītiem, ka varam piesaistīt Eiropas finanses Talsu sakārtošanā, un jācer, ka projekts tiks pilnībā saskaņots, lai to virzītu uz realizāciju. Tieši tāpat — esmu pārliecināts, ka Talsu pilsētas simbolam jābūt par vietu, kur priecājas sirds.
Rūgta atziņa piemeklē brīdī, kad saprotam — Talsu pilsētā nav sava izstrādāta kanona — kādam būt pilsētas ielu koptēlam. Katrā no jaunajām ielu rekonstrukcijām izpaužas citāds gars — citāda materiālu un krāsu izvēle ielas un veloceļu segumiem.
Jāpiebilst, krietnu laiku iepriekš tika solīta vides pārvaldības konceptuāla attīstības vīzija. Tiesa, to cilvēku vārdi jau gaisuši no Talsu šodienas un izgaisīs, tā arī neatstājot pēdas no pilsētvides rokraksta mūsu pilsētā.
Var jau būt, ka tieši Talsu brunča raibums ir šis nerakstītais kanons — raibs un dažāds, bet patlaban katra jaunā iela vairāk šķiet kā no brunča noārdīta stērbelīte, kuru skaisti iedarinām un uz desmitgadēm arī atstāsim pilsētas 789 gadu grumbainajā sejā…
Mareks Matisons,
talsenieks sirdī
un pēc ieraksta pasē