«Vienā brīdī noziedzība valstī palielinās, citā — samazinās»

Personības

Biežāk pelta nekā slavēta ir valsts institūcija — prokuratūra. Tās darbība ir cieši saistīta ar skaļu lietu izraisītu ažiotāžu, kurā virmo sarunas par prokuratūras darbību vai bezdarbību, biežāk par otro. Kā strādā Talsu rajona prokuratūra, stāsta virsprokurors Arnis Bērziņš.
Talsu rajona prokuratūrā strādā virsprokurors Arnis Bērziņš un četri prokurori — Edgars Kristovskis, Inguna Blumberga, Dina Reķe un Kristaps Bresis. Visas štata vietas ir aizpildītas.
«Šajā gadā pēc nostrādātiem vairāk nekā 23 gadiem prokurore Māra Jansone aizgāja pensijā. Viņa strādāja ar visām tām lietām, kuras ir piekritīgas Talsu rajona prokuratūrai, kā arī veica uzraudzību, kriminālvajāšanu un uzturēja valsts apsūdzību tiesā lietās, kurās izmeklēšanu veic Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policija par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā. Šīs prokurores vietā ar 2. jūniju darbu uzsāka jauns darbinieks Kristaps Bresis. Viņš iepriekš strādāja Rīgā, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā, kura strādā ar noziegumiem valsts ieņēmumu jomā. Īpaši patīkami, ka šis prokurors pārnāca uz Talsiem, jo parasti jaunā paaudze pamet mazpilsētas, lai strādātu galvaspilsētā, kur lielākas izaugsmes iespējas. Tas nozīmē, ka arī mūsu kolektīvā ir ļoti labs papildinājums — cilvēks ar īpašu pieredzi, kurš strādājis tikai ar tādām lietām. Rīgā šāda veida lietas, iespējams, ir sarežģītākas, smagākas, specifiskākas nekā šeit.
Ārkārtas situācija
nekādi nav ietekmējusi prokuratūras darbu. Tas notiek tādā pašā režīmā kā ierasts. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka netiek pieņemti apmeklētāji. Prokuratūrā pieņem tikai tās personas, kuras prokurori ir aicinājuši ierasties. «Covid-19» izplatība nav nekādas korekcijas ieviesusi noziedzīgo nodarījumu struktūrā. Noziedzīgie nodarījumi pamatā palikuši tie paši, kādi pirms pandēmijas sākuma. Varbūt šajā krīzes laikā nedaudz palielinājies zādzību skaits no tirdzniecības vietām. Vai tā ir sakritība vai nejaušība, grūti spriest.
2019. gadā no Valsts policijas un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas izmeklēšanā tika saņemtas 196 lietas, no tām 173 lietas tika nodotas tiesai, tiesai tika nodotas 188 personas par 277 noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Prokuratūrā tika pabeigtas 16 krimināllietas; tie ir dažādi lietu izbeigšanas iemesli, pieņemot prokurora priekšrakstu par sodu, tas ir, sodot personas prokuratūrā, nenododot lietu tiesai. Tādu iespēju likums paredz. Divos gadījumos kriminālprocess tika izbeigts, nosacīti personu atbrīvojot no atbildības.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šā gada sešos mēnešos kriminālvajāšanas uzsākšanai no Valsts policijas saņemts stipri vairāk lietu. Tas skaidrojams ar to, ka vienā brīdī noziedzība valstī palielinās, citā — samazinās.
Pie nopietnākajiem pārkāpumiem
minama krimināllieta par dubultslepkavību Vandzenes pagastā pagājušā gada martā. Pateicoties veiksmīgai Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirkņa un prokuratūras sadarbībai, izmeklēšana salīdzinot ar šādas kategorijas lietām, tika pabeigta samērā īsā termiņā, ņemot vērā, ka bija jāveic daudz un dažādas eks-pertīzes. Lieta kriminālvajāšanas uzsākšanai tika saņemta šā gada janvārī, kad arī tālāk tika nodota Kurzemes rajona tiesai. Patlaban notiek iztiesāšana pirmās instances tiesā. Šajā krimināllietā persona tika saukta pie atbildības par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos. Par šādu nodarījumu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu no 15 līdz 20 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu, vai ar citu sodu.
Vēl kāda persona ir saukta pie kriminālatbildības par ar akcīzes nodokli apliekamu preču aprites noteikumu pārkāpšanu. Šī noziedzīgā nodarījuma rezultātā iegūtā nauda tika izmantota, lai iegādātos dažādus īpašumus, līdz ar to persona ir saukta pie atbildības arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Nodarījums notika pagājušajā gadā, kad šī lieta arī tika nodota tiesai. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā persona bija izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas vērsts uz materiāla labuma gūšanu un personai piederošās mantas vērtība nebija samērīga ar tās likumīgajiem ienākumiem, īpašumiem tika uzlikts arests. Prokuratūra tiesā uztur viedokli, ka personai piederošā manta atzīstama par noziedzīgi iegūtu un tā konfiscējama. Šādā situācijā nevis prokuroram tiesā jāpierāda, ka manta ir iegūta nelikumīgā ceļā, bet gan personai pašai jāpierāda, ka tā iegūta par likumīgiem līdzekļiem. Ja to neizdara, manta tiek konfiscēta. Turklāt var atzīt par noziedzīgi iegūtu un konfiscēt arī mantu, kas atrodas personas rīcībā, ja procesa virzītājs pierāda, ka apsūdzētais ar šo citu personu uztur ģimenes, saimnieciskas vai citādas mantiskas attiecības un šī persona nevar pierādīt mantas likumīgo izcelsmi. Tā ka apsūdzēto var nepaglābt arī tas, ka viņš mantu reģistrējis uz citas personas vārda. Arī šādā gadījumā manta var tikt konfiscēta. Pirmās instances tiesa lietu izskatīja, šobrīd lieta atrodas apelācijas instances tiesā Kurzemes apgabaltiesā. Bija iesniegts gan protests, gan arī persona pati pārsūdzēja pirmās instances spriedumu. Galīgais nolēmums vēl nav pieņemts. Ņemot vērā, ka viena no valsts prioritātēm ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, īpaša uzmanība tiek pievērsta tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā var tikt legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi. Tādējādi 2019. gadā vēl viena persona nodota tiesai pēc Krimināllikuma 218. panta 2. daļas un 195. panta 3. daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā. Arī krimināllietā par akcizēto preču aprites noteikumu pārkāpšanu, pateicoties labai policijas un Talsu rajona prokuratūras sadarbībai, samērā īsā laikā lieta nonāca tiesā. Abas šīs lietas kriminālvajāšanai nodeva Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Talsu iecirknis. Lieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju kriminālvajāšanai tika saņemta no Nodokļu un muitas policijas.
Pārsvarā visi noziegumi
ir mantiska rakstura nodarījumi, tās ir zādzības, gan no tirdzniecības objektiem, gan citām vietām. Pēdējā laikā palielinājies nodarījumu skaits — izvairīšanās no savu bērnu uzturēšanas, kas saistīts ar aktīvāku Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas darbību.
2019. gada jūlijā, piemēram, no policijas ir saņemtas astoņas lietas, bet, piemēram, 2020. gada februārī ir saņemtas 29 lietas. Katru mēnesi atšķiras saņemto lietu skaits.
Mūsu darba rezultāti tiek apkopoti. Piemēram, par šā gada pirmo ceturksni tiek aprēķināta vidējā slodze uz vienu prokuroru un cik efektīvi viņš strādā, kāda ir viņa noslodze. Tas tiek rēķināts katru mēnesi. Par pirmajiem trim mēnešiem tiek rēķināta arī vidējā slodze, kāda ir valstī uz vienu prokurorus un vidējā efektivitāte. Mēs, ņemot vērā slodzi, esam stipri virs vidējā rādītāja, esam vidēji vairāk noslogoti nekā vidēji valstī. Kurzemē mēs strādājam ar vislielāko noslodzi. Efektivitāte mums ir stipri virs vidējā rādītāja valstī un ar ļoti lielu atrāvienu no Kurzemes pārējiem rajoniem,» informē A. Bērziņš.