Pieņem administratīvi teritoriālo reformu

Ziņas

10. jūnijā Saeima atbalstīja administratīvi teritoriālo reformu, kas pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām paredz samazināt pašvaldību skaitu no 119 līdz 42. Jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums paredz Talsu novada robežu paplašināšanu iepriekšējā Talsu rajona izmērā: Talsu novadam tiks pievienots Rojas, Dundagas un Mērsraga novads. Par novada centru noteikta Talsu pilsēta. Lai noskaidrotu, kā reformu un pieņemtās izmaiņas vērtē mūsu pusē, apkopojām iesaistīto pušu viedokļus.

Dundagas novada domes priekšsēdētājs Aldis Felts: — Reformu vienmēr esmu atbalstījis. Vairāk nekā 30 gadu esmu strādājis par vadītāju un zinu, ka ar laiku darbiniekiem, kuri ilgus gadus strādā nemainīgā struktūrā, iestājas rutīna un ir vajadzīgas pārmaiņas. Jāmaina darba vide. Domāju, ka šī reforma ļaus mums paskatīties uz vēsturiskajām kļūdām un šīs kļūdas novērst. Jo lielāka pašvaldība, jo lielākas iespējas investēt projektos un sakārtot lietas, kur mazai pašvaldībai reizēm pietrūkst resursu un jaudas. Lielāka pašvaldība varētu strādāt daudz racionālāk un efektīvāk. Lai arī ministrs nav atradis veidu, kā pierādīt finansiālo ieguvumu esamību, tie noteikti būs. Tagad jāizdomā, kā organizēt pašvaldības darbu un nodrošināt esošos pakalpojumus. Es negribētu, ka Dundaga tiek pievienota Talsiem, es gribētu, lai Dundaga, Roja, Mērsrags un Talsi tiktu apvienoti — tās ir divas dažādas lietas. Šobrīd esam nobažījušies par to, kas notiks ar personālvadību. Es negribētu, ka Talsiem attiecībā uz personālatlasi ir privilēģijas. Vissmagāk noteikti būs tiem, kuri ir pirmspensijas vecumā. Kādam tas būs izaicinājums, bet kādam — jauna iespēja. Vispirms jāsanāk kopā un jāizrunā, kuras lietas centralizēsim. Man liekas, ka mēs pārāk baidāmies no reģionālās reformas. Jo vairāk mēs tai traucējam, jo vairāk slikta nodarām.

Rojas novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa: — Administratīvi teritoriālo reformu vērtēju pozitīvi — esmu par reformu, bet neesmu par to, kur mūs pievieno. Cerējām, ka mūs pievienos pie stipras un sakārtotas pašvaldības gan saimnieciskajā, gan politiskajā ziņā. Pieņēmām situāciju, nezinot, ka paredzamajā jeb nu jau apstiprinātajā centrā stāsts izvērtīsies tik skumjš. Turpināsim strādāt un cerēsim, ka mūsu aizsāktie un paveiktie darbi netiks nolīdzināti līdz ar zemi. Skatoties Latvijas mērogā, ieguvums ir tas, ka nav tik lielas sadrumstalotības, — ņemot vērā, ka attīstības līmeņi un resursi ir atšķirīgi, ļoti gudri tas neizskatījās. Lai veiksmīgāk īstenotu šo reformu, vajadzēja izstrādāt konkrētu metodiku un kritērijus. Tagad iznāca grieziens ar asām šķērēm, pat nezinot, kāds būs rezultāts. To mēs redzēsim tikai pēc trim gadiem. Tā kā aprises vēl nav redzamas un nezināmo ir pārāk daudz, runāt par izaicinājumiem neesmu gatava. Tas viss ir ar dakšu mākoņos rakstīts. Cilvēkiem jāizdomā, par ko viņi balsos — par reāliem darītājiem vai par populistiem. Ne vienmēr tie, kuri smuki runā, ir spējīgi arī kaut ko padarīt. Skumjie stāsti veidojas tad, ja cilvēks iegūst varu, bet viņam nav vīzijas, ko ar to iesākt. Tiek pie varas, un tad, kad ir par grūtu vai viss jau ir sabojāts, noliek mandātu un aiziet.

Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Tropiņš: — Ņemot vērā pagājušo reformu, kas pēdējā brīdī tika raustīta uz vienu un uz otru pusi, pavisam nopietni varēsim spriest tikai pēc tam, kad tas būs noticis. Katrā ziņā jācer, ka izmaiņas būs uz labu. Viens liels jautājums ir par to, kā spēsim saprasties ar blakus novadiem un vai spēsim vienoties par kopīgu mērķi, vīziju un attīstības plāniem. Tuvākajā nākotnē tiksimies un izrunāsim šīs lietas, lai neviens neapvainotos. Tādas situācijas, ka visiem vienlaicīgi tiks tas, ko nu katrs vēlas, noteikti nebūs. Aritmētiski visu saliekot kopā, naudas vairāk nepaliek. Jautājums būs par attīstības plānošanu, budžeta sadali un to, vai spēsim distancēties no lokālpatriotisma, kas pati par sevi ir ļoti laba lieta. Katram sāp sava vieta, bet kādā brīdī nāksies no tā distancēties. Jāmēģina saredzēt lielo novadu kopumā. Domāju, ka solis kā tāds nav nepareizs — salīdzinot ar iepriekšējo reformu, kas tika sagraizīta, šī izskatās jēdzīgāka. Kopumā finanšu iespējas būs lielākas un mērķus būs vieglāk īstenot. Neuzskatu, ka visus pakalpojumus vajadzētu koncentrēt vienā vietā — tā tas noteikti nebūs. Risināsim šos jautājumus, gatavosimies reformai un zīmēsim bildi kopīgi.

Mērsraga novada domes priekšsēdētājs Roberts Šiliņš: — Reformu īpaši pozitīvi nevērtēju, mēs būtu vēlējušies redzēt citāda veida reformu — pārdomātāku un izsvērtāku. Neredzu, kas uzlabosies, ne īpaši bagātajam Talsu novadam pievienojot vēl trīs novadus. Domāju, ka veidosies viens liels nabags, — centrā nauda būs, bet citur diez vai. Ilgtermiņā reforma jebkurā gadījumā būtu nepieciešama, bet tā būtu jātaisa uz ekonomiskiem pamatiem, nevis pārzīmējot karti un mehāniski saliekot kopā trīs, četras pašvaldības. Ir jābūt kaut kam kopējam, vienojošam, ir jābūt ekonomiskās attīstības stratēģijai. Pašreiz neredzu, ka Talsiem tāda būtu. Jaunie centri noteikti iegūs, bet nomales zaudēs. Nomales jau tagad nīkuļo, un tajās viss lēnām iet uz beigām. Izaicinājums būs noturēt to, kas Mērsragā pa šiem gadiem ir sasniegts. Ja situācija nekļūs sliktāka un izdosies noturēt esošo stāvokli, tas būs daudz. Domāju, ka Talsu novadam vajadzētu nākt klajā ar savu redzējumu par tālāko novada attīstību un uzsākt diskusiju ar pārējiem novadiem. Šobrīd Talsi pamatā nodarbojas ar iekšējiem, politiskiem kašķiem. Teritoriālā reforma Talsu novadam dod pavisam citu ekonomiskās attīstības potenciālu. Ja tas netiks izmantots, reforma nekādu labumu nenesīs, bet iespēja tīri teorētiski ir dota.