«Jāsāk ar vienkāršo — atkritumu šķirošanu, plastmasas maisiņu neizmantošanu»

Personības

Pārskatot 10. Jauniešu saeimas idejas, uzdūros 11. klases skolnieces Patrīcijas Kleinbergas idejai par mikroplastmasas ierobežošanu. Tā kā arī nesen atzīmējām Pasaules vides dienu, nolēmu intervēt aktīvo skolnieci par vides problēmām Latvijā un kā ar tām cīnieties. Patrīcija mācās Rojas vidusskolā, ir aktīva pasākumu un konkursu organizētāja, piedalās dažādos pulciņos un projektos, kā arī vada skolēnu pašpārvaldes sēdes.
— Kas tevi pamudināja piedalīties Jauniešu saeimā?
— Pēc dabas esmu cilvēks, kuram patīk debatēt, komunicēt un diskutēt, tāpēc Jauniešu saeimai pamudināja pieteikties nebeidzamā vēlme izteikt viedokli un tikt sadzirdētai. Manuprāt, tā ir vienreizēja iespēja iepazīties ar jauniešiem, kuri tieši tāpat kā es ir viedokļu līderi. Galvenais ir ticēt sev, saviem spēkiem un savai idejai, jo tās realizācija ir atkarīga no katra paša.
— Kā tu izlēmi, ka rakstīsi ideju tieši par plastmasas piesārņojumu?
— Viennozīmīgi vides piesārņojums mūsdienās ir aktuāla tēma. Lielu daļu šā piesārņojuma rada tieši plastmasa. Dabā plastmasa sadalās vairāku gadsimtu vai pat gadu tūkstošu laikā, tātad gandrīz visa cilvēces saražotā plastmasa tur joprojām atrodas kā mazas plastmasas daļiņas jeb mikroplastmasa. Turklāt mani uztrauc tas, ka sabiedrība par to runā un apzinās nodarīto kaitējumu, taču risinājumu meklēšanā iesaistās kūtri. Mikroplastmasas daļiņu ietekme uz cilvēku veselību nav pietiekami pētīta, taču, manuprāt, tā nodara milzu kaitējumu cilvēku veselībai, jo tiek lietota gan sadzīves, gan kosmētikas un higiēnas līdzekļos. Tā tiek apzināti paslēpta zem ķīmisko savienojumu marķējumiem, kuri parastam cilvēkam ir pilnīgi nesaprotami, tāpēc nolēmu Jauniešu saeimā startēt ar šo ideju, jo esmu par aizliegumu mikroplastmasas apzinātu izmantošanu.
— Tavuprāt, Latvijā vides piesārņojums ir aktuāla tēma?
— Protams, ka Latvijā vides piesārņojums ir aktuāla tēma. Viss, ko redzam un lasām masu medijos par ugunsgrēkiem atkritumu poligonos, par nelegāli ievestajiem bīstamajiem atkritumiem, uzskatāmi parāda, ka Latvijā vēl daudz darāmā vides piesārņojuma novēršanas jomā.
— Vai tu uzskati, ka Latvijas valdība pievērš pietiekami lielu uzmanību vides problēmām?
— Tā kā esmu perfekcioniste, uzskatu, ka vienmēr var labāk! Manuprāt, ar uzmanības pievēršanu ir par maz, problēma ir jārisina, un tas ir ilgtermiņa process, līdz ar to valdībai ir jāturpina iesāktie vides sakārtošanas procesi, pat tad, kad mainās vides ministrs. Manuprāt, svarīgi ir novest līdz galam iesāktos vides sakārtošanas projektus, papildinot tos ar jaunām idejām, un tad viss būs kārtībā.
— Kā tu vērtē tagadējās VARAM ministrijas paveikto klimata un vides jomā?
— Manuprāt, VARAM ministrija attiecībā uz klimatu un vides piesārņojumu vairāk nodarbojas ar klimata pētīšanu, rīcības plānu veidošanu. Ja runājam par plastmasu, tad liels solis uz priekšu ir depozītu sistēmas ieviešana Latvijā no 2022. gada. Ceru, ka tā arī notiks un ka atkal neradīsies kādi sarežģījumi.
— Kā mēs katrs varam iesaistīties, lai samazinātu vides piesārņojumu?
— Manuprāt, jāsāk ar vienkāršo — atkritumu šķirošanu, plastmasas maisiņu neizmantošanu. Ir svarīgi aiz sevis neatstāt atkritumus. Ceru, ka pienāks laiks, kad, dodoties Lielajā pavasara talkā, varēsim lepoties nevis ar pilnajiem, bet ar tukšajiem atkritumu maisiem, jo būsim bijuši atbildīgi pret apkārtējo vidi. To arī mums visiem novēlu!
— Vai tu uzskati, ka mūsdienu jauniešus uztrauc vides problēmas?
— Uzskatu, ka jā, jo tas nemaz nevar neuztraukt. Latvijā jau sen ir pazudusi īsta ziema, pavasaris bezgalīgi stiepjas un ir saplūdis ar vasaru, parādās arvien stiprākas vētras, kuras nav raksturīgas Latvijas klimatam. Šīs jau ir tikai elementāras izmaiņas klimatā, kuras saistītas ar dabas piesārņojumu. Par to jaunieši aizdomājās viennozīmīgi, jo tas skar katru no mums, un jaunieši ir nākotne, kurai būs jāsaskaras ar daudz nopietnākām vides problēmām, tāpēc aktualizēt šo tēmu ir ļoti svarīgi ne tikai jauniešu vidū.
— Tavuprāt, skolās tiek pietiekami mācīts par vides piesārņojumu tēmu?
— Manuprāt, skolas programma par vides piesārņojumu ir pietiekama. Cits jautājums — kā tēmu prot pasniegt skolotājs? Cik ļoti vides piesārņojums un ar to saistītās problēmas uztrauc viņu pašu? Manuprāt, ja skolotājs prot ieinteresēt, tad jaunieši ne tikai viņu dzird, bet arī ieklausās, aizdomājas un izdara secinājumus.
— Kādi ir tavi ieteikumi, lai mazinātu vides piesārņojumu gan rūpnieciskā līmenī, gan individuāli?
— Mani ieteikumi būtu — aizliegt mikroplastmasas izmantošanu kosmētikas, higiēnas un sadzīves precēs, tāpēc jāatbalsta kosmētikas ražotāju pāreja uz videi un cilvēkiem draudzīgāku preču ražošanu. Manuprāt, ar jauno studentu palīdzību jāizstrādā projekts ar mērķi par to, kā izveidot jaunu notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kura spētu aizturēt mikroplastmasu, lai novērstu un samazinātu piesārņojuma nonākšanu Baltijas jūras vidē. Ar likuma palīdzību panākt, ka mikoplastmasas esamība netiek slēpta aiz ķīmisko savienojumu kodiem.
— Vai tu uzskati, ka Talsu novads salīdzinājumā ar citiem Latvijas novadiem ir videi draudzīgs?
— Manuprāt, Kurzemē visi novadi vairāk vai mazāk ir vienlīdz videi draudzīgi, īpaši nevienu negribētu izcelt.