«Man patīk, ka lietas kustas un notiek»

Personības

Kalvis Frīdenbergs ir aktīvs talsenieks, no kura varētu pamācīties ikviens vīrs, kas sapinies kūtruma, laiskuma vai pat slinkuma tīklos. Viņš dzīvo ar moto, ka ir vienkārši jādara, jo citādi nemaz nevar. No aizrautīga jauniešu kluba vadītāja un riteņbraucēja līdz aktīvai darbībai ģimenes uzņēmumā «FVK mēbeles» un tālāk arī neatņemamam dzīves vaļaspriekam — disku golfa spēlēšanai, ar kuru aizraujoties atstāt to novārtā nemaz vairs nav iespējams.
Jau četrus gadus uzņēmuma «FVK mēbeles» ražotne atrodas Celtnieku ielā 21 jeb tā sauktajā Lauktehnikā, telpās, kuras kādreiz piederējušas draudzei, un šajā laikā ir notikušas gana lielas pārmaiņas. No četriem uzņēmuma darbiniekiem pirms nepilniem pieciem gadiem tas izaudzis līdz vairāk nekā desmit pašlaik, kuru skaits tikai pieaugs, bet ārkārtas stāvoklis valstī licis ar jauniem lēmumiem mazliet pagaidīt. Tāpat, lai saprastu izmaiņas, var pieminēt 30—40 kvadrātmetru platību, kādā visa darbošanās iesākās, līdz apmēram 1000 kvadrātmetru pašlaik aizņemtās, kas ir mazāk nekā puse no vispār pieejamās. Ir, kur izplesties un augt, ko uzņēmums arī dara.
«Un mums ir, ko darīt, un ir daudz, ko darīt,» smej Kalvis, kura brālis pirms apmēram 20 gadiem bija iesācis nodarboties ar mīksto mēbeļu pārvilkšanu. Līdz ar Kalvja pievienošanos brālim pirms 12 gadiem tika arī dibināts uzņēmums, kur tagad arī gatavo jaunas mēbeles un pārsvarā koncentrējas uz nestandarta mīksto mēbeļu risinājumiem, piemēram, bankās un dažādām valsts iestādēm. Uzņēmums piedāvā mīksto mēbeļu izgatavošanu un tapsējuma maiņu, mēbeļu restaurāciju, matraču izgatavošanu, auto krēslu pāršūšanu, lāzergravēšanu uz dažādiem materiāliem, lai klients varētu personalizēt savu produktu, dāvanu vai izcelt savu personīgo priekšmetu. Tāpat, gatavojoties svinībām, kad nepietiek mēbeļu viesu ērtībai, tiek piedāvāta sēžammaisu jeb pufu noma. Tā kā apgalvojumu, ka Talsos nav iespējama uzņēmējdarbība un šeit ir «bedre», kur nekas nenotiek, Frīdenbergu ģimenes uzņēmums apgāž par 360 grādiem. «Lielākā daļa latviešu simtprocentīgi ir redzējuši mūsu mēbeles. Tās ir daudzās vietās, piemēram, «Citadelē», «tet», «Arēnā Rīga», Rīgas domē, SEB bankā, «Dolce Vita», «Cinevillā», Talsu novada pašvaldībā un daudz kur citur. Kādreiz varēja uzskaitīt, tagad jau vairs ne. Mēs saražojam daudz vienību. Viss ir roku darbs. Un es uzskatu, ka esam vieni no modernākajiem mīksto mēbeļu ražotājiem. Mums ir CNC mašīnas, robots, lāzers,» atklāj Kalvis Frīdenbergs, vēlāk parādot arī uzņēmuma ražotni.
Skolas laikā — aktīvs jaunietis
Kalvis gan teic, ka visu smalki vairs neatceras, bet bijis skolas pašpārvaldes vadītājs, ilgus gadus vadījis jauniešu klubu un bijis rosīgs Talsu bērnu un jauniešu centra dalībnieks. Jauniešu aktivitātes saistījušas, un tā bijusi neatņemama ikdienas sastāvdaļa. «Un no tā laika es kaut ko visu laiku daru. Vinnējām arī skolu mācību firmas konkursā, un savu mācību uzņēmumu nācās pārstāvēt Eiropā. Jauniešu klubs rīkoja daudz pasākumu, un vienu gadu, kad bija jāprezentē padarītais, saskaitījām, ka gada laikā bijām apmeklējuši un piedalījušies 55 pasākumos, kas nozīmē — katru nedēļu bija rosība. Kā jau jauniešiem — kas nāca prātā, to arī darījām, lai laiks būtu lietderīgi pavadīts. Tā kā bija uzvara mācību firmu konkursā, arī augstskolas iesākums bija atmaksāts,» vērtīgajā pieredzē dalās Kalvis. Viņš iesācis mācības RTU Elektronikas fakultātē telekomunikāciju studijās, kas nav saistījušas, tāpēc pārgājis uz Biznesa augstskolu «Turība», kur pabeidzis augstākā līmeņa vadības studijas. «Es neteiktu, ka man baigi patīk kaut ko vadīt un esmu ar tādu tendenci, bet man patīk, ka lietas notiek un kustas,» precizē uzņēmīgais talsenieks, kurš pirms trīs gadiem pieslēdzies arī «Deviņkalnu disku golfa parka» komandai.
Aicina cilvēkus nesēdēt mājās
Uzņēmumā ir ražošanas darbs, bet darbošanās disku golfa parka komandā ir sadzīviskais komponents, kas Kalvim ir ļoti sirdij tuvs. «Mēs esam četri pieci cilvēki, kas visu organizē, un tieši par pasākumiem atbildu es. Tur ir komunikācija ar cilvēkiem, un tas ir tas, kas man patīk vislabāk. Mēbeles ir darbs, bet disku golfs ir vaļasprieks. Ar to mēs aicinām cilvēkus nesēdēt mājās. Es uzskatu, ka Talsos nav īsti daudz iespēju. Tagad parkā brīvdienās stāvlaukums ir pilns, un mazās sacensības šo interesi tikai veicina. Mums ir viena no aktīvākajām trasēm Latvijā. Pats arī visu cauru gadu piedalos sacensībās, un man tas patiešām ir vaļasprieks. Reitings nav tik svarīgs, bet Latvijā esmu padsmitais. Kaut kas ir jādara, un ir jākustas! Un tas viss ir svaigā gaisā,» teic Kalvis, kurš skolas gados nopietni nodarbojies arī ar riteņbraukšanu. «Kādus piecus gadus braucu ar riteni. Gadā sanāca nobraukt 35 tūkstošus kilometru. Dienā pēc skolas sanāca braukt 70—100 kilometrus. Tie 70 kilometri aizņēma kādas divarpus stundas. Bet disku golfu iesākumā tikai spēlēju, kad tas man ļoti iepatikās, un tikai pēc tam organizēju pasākumus.
Arī mana sieva iecienījusi šo sporta veidu, bet tagad tas mazliet jāatliek malā, jo jaunākajai meitai ir tikai gadiņš. Jācer, kad meita paaugsies, arī spēlēs, jo vecākajai meitai Luīzei disku golfs īpaši nepatīk, — laikam par daudz viņu ņēmām līdzi un tas apnika,» smejas Kalvis, piebilstot, ka ar reizi nedēļā nopietnam disku golfa spēlētājam savā vaļaspriekā esot stipri par maz un normāli esot spēlēt vismaz trīs līdz četras reizes. «Kad metieni sāk sanākt un izdoties, tu skaties un gūsti prieku, un tā paliek kā atkarība. Sākumā gribi mēģināt un mēģināt, lai sanāktu un atkal sanāktu, bet pēc tam ir jauni mērķi. Tāpēc arī šis sporta veids pasaulē attīstās visstraujāk. Un es ieteiktu pamēģināt visiem! Tas izmaksā lētāk nekā cigarešu paciņa,» teic Kalvis, piebilstot, ka noteikumi ir tādi paši kā golfam.
Svarīgi ir sadalīt prioritātes
Jautāts, kā ar disku golfa spēlēšanu iet cilvēkiem, kam švaki nervi, Kalvis smej, ka redzēt un dzirdēt sanākot visu ko, bet ar laiku tas norūda un nav tik traki. «Lai cik dīvaini neliekas, 80 procenti no spēles notiek mentāli, jo visu vajag izdomāt un saprast. Sākumā tā gan nešķiet, bet vēlāk to visu pamana. Aktīvais un darbīgais talsenieks neslēpj, ka gribētu kādreiz atvērt arī restorānu, bet tam tagad nav laika. «Jāsadala prioritātes, tad ar visu var tikt galā un sanāk laiks arī atpūtai. Man nepatīk visu darīt pēdējā brīdī. Ir lietas, ko tā, protams, var izdarīt, bet tas nav īsti manā dabā. Es cenšos visu saplānot laikus. Protams, ražošanā daudzas lietas nav ietekmējamas, bet ir lietas, ko laikus var sakārtot. Nākamnedēļ ir sacensības Viļņā, un ir forši, ka aizbrauc un laikus zini, kur paliksi,» smaidot teic Kalvis Frīdenbergs.