Lai stiprāka kļūtu pilsoniskā sabiedrība

Ziņas

Šogad Lavijā darbu uzsācis Aktīvo iedzīvotāju fonds. Tā ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kuras darbībai finansējums piešķirts 15 Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Tā mērķis — pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana. Latvijā esošajam fondam kopējais finansējums ir 8,5 miljoni eiro, kas būs pieejams pilsoniskās sabiedrības organizācijām no 2020. līdz 2024. gadam. Vairāk par jauno iespēju sarunā ar fonda programmas vadītāju, bijušo talsenieci Inesi Siliņu.
— Ko fonda atvēršana nozīmēs pilsoniskās sabiedrības organizācijām Latvijā? Vai tā ir jauna iespēja piesaistīt atbalstu savām īstenotajām aktivitātēm?
— Uz jautājumu par jaunajām iespējām varētu atbildēt ar «Jā» un «Nē». Šo fondu finansē Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu grupa jeb Lihtenšteinas, Islandes un Norvēģijas nodokļu maksātāji. Tās ir valstis, kas nav Eiropas Savienībā, bet ir vienošanās par konkrētiem piedāvājumiem ar Eiropas Savienību, lai pretī saņemtu zināmas iespējas. Rezultātā šīs trīs valstis piešķir 15 Eiropas Savienības valstīm (Bulgārijai, Čehijai, Grieķijai, Horvātijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai, Slovēnijai un Ungārijai) finansējumu, kas kopš 2004. gada tiek dalīts pa noteiktiem posmiem. Latvijā šobrīd esam trešajā naudas piešķiršanas posmā, kur atvēlēti 8,5 miljoni eiro. Tāpēc šis atbalsts, no vienas puses, nav nekas jauns.
Taču šajā, trešajā, reizē ir nolemts, ka finansējums, kas paredzēts pilsoniskajai sabiedrībai, būs zem vienota zīmola — «Aktīvo iedzīvotāju fonds». Katrā no 15 Eiropas Savienības valstīm ir savs fonds, kur šo finansējumu administrē biedrības un nodibinājumi. No Latvijas esam viens no jaunākajiem Aktīvo iedzīvotāju fondiem. Tas ir jaunums, jo iepriekšējos divos periodos, kad Latvijai bija pieejama šī nauda, to administrēja valsts pārvalde jeb Sabiedrības integrācijas fonds kā valsts institūcija. Šajā gadījumā fonda nosaukums Latvijā ir jauns, mērķis, būtība un naudas avots — vecais.
— Ko šā fonda atvēršana nozīmē pilsoniskās sabiedrības organizācijām Latvijā?
— Tas ir papildu finanšu avots tieši pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai un attīstībai Latvijā. Būtiski, ka šis atbalsts pieejams tieši šim virzienam. Tā saņemšanai ir izvirzītas konkrētas prioritātes — stiprināt demokrātijas kultūru un pilsoniskuma apziņu, vairot sabiedrības izpatni par cilvēktiesībām. Tās ir trīs lielas jomas, kuru attīstība rada cilvēkos ticību valstij, spējai pašiem kaut ko darīt un vēlmei apgūt jauno, lai sabiedrība kļūtu aktīvāka. Tie ir sabiedrības locekļi, kuriem rūp, kas notiek apkārt, un ir zināšanas un interese, laiks un spējas iesaistīties procesos, lai sabiedrības kopējā labklājība celtos. Lai cilvēkiem būtu zināšanas, laiks un vēlme iesaistīties šajos procesos, par to ir jārunā, jāizglīto, jāpiedāvā atbalsta formas.
Šīs jomas «demokrātijas kultūra», «pilsoniskā apziņa» un «cilvēktiesības» ir tās, kurās Latvijā ir tikpat kā neiespējami saņemt finansējumu. Tās nav sociāli atpazīstamas, sāpīgas, viegli saprotamas un pārdodamas ziedotājiem, pašvaldībām vai biznesa sektoram. Fonds pēc vairākiem gadiem beidzot ļaus organizācijām, kas šajā jomā strādā, projektos saņemt atbalstu vairāku gadu garumā. Tā kā šīs tēmas ir specifiskas un svarīgas, prasām sabiedriskajām organizācijām pieredzi un redzējumu par savas organizācijas darbību.
— Minēji, ka no 2020. gada līdz 2024. gadam Latvijā pilsoniskās sabiedrības stirpināšanai un attīstībai būs pieejami 8,5 miljoni eiro.
— Šī ir summa, kas nodota Latvijai Aktīvo iedzīvotāju fondam. Nevar teikt, ka tā visa būs pieejama pilsoniskās sabiedrības organizācijām. No šīs naudas 13 procenti atvēlēti arī paša Aktīvo iedzīvotāju fonda administratīvajām izmaksām — projektu vērtētājiem, pieciem regionālajiem koordinatoriem, telpām un citām izmaksām. Mūsu atšķirība no iepriekšējiem diviem periodiem ir, ka neesam centralizēti, bet katrā reģionā ir fonda reģionālie koordinatori — konsultanti, pie kuriem var saņemt individuālu konsultāciju par projektu aktivitāšu plānošanu un projektu sagatavošanu.
— Pašlaik ir izsludināta pirmā projektu pieteikšanās kārta, kurai idejas var iesniegt līdz 29. jūlijam. To aicinātas darīt pilsoniskās organizācijas, kas jau aktīvi darbojas un ir ar savu vēsturi. Vai uz kādu no nākamajiem atbalstiem varēs cerēt arī tiko dibinātas organizācijas?
— Arī jaunajām organizācijām ir vajadzības, piemēram, reģionā konkrētā gadījumā pēkšņi veidojas pilsoniskā aktivitāte. Arī šādas organizācijas, kurām var nebūt nekādas darbības pieredzes, varēs pieteikties atbalsta saņemšanai. To plānojam izsludināt jūnija vidū. Tas būs neliels finansējums, bet ar mērķi reaģēt uz steidzamām un aktuālām problēmsituācijām. Tas var būt gadījums, kad iedzīvotāji novadā saprot, ka viņiem ir būtiski paust viedokli kādā jautājumā, bet, lai šo viedokli sagatavotu, ir nepieciešams atbalsts. Tie nav klasiski projekti, kur ir zināmas konkrētas vajadzības, jānodrošina ikdienas aktivitātes.
Fonds ir specifisks. Projektu pieteicēji ir biedrības un nodibinājumi, bet Latvijā tam ir plašs jēdziens, kas iekļauj dažādākā veida aktivitātes un intereses. Mēs vēlētos, lai daļa no organizācijām, kas savu darbību neasociē ar šīm mūsu trīs izvirzītajām jomām, bet ar ikdienas aktivitātēm, piemēram, darbojas ar senioriem, sportistiem, amatniekiem un citiem, pārskata savu potenciālu un iesaistās arī mūsu piedāvātajās jomās.
Plānots izsludināt arī projektu iesniegšanu aktivitātē, kur organizācijas varēs doties pieredzes apmaiņā, piedalīties pasaules un Latvijas pilsoniskās sabiedrības apvienībās, mācībās, dažādu kontaktu gūšanā, brīvpratīgā darba koordinēšanā un iesaistē. Jāsaprot, ja tas ir brīvā laika pavadīšanas klubs, šī nebūs iespēja piesaistīt atbalstu jaunas datortehnikas iegādei birojam. Arī deju kolektīvs atbalstu pie mums jaunu tērpu iegādei, lai aizbrauktu uz koncertu, nevarēs saņemt. Taču deju kolektīvs arī ir cilvēku kopa. Aicinātu paskatīties uz to plašāk, dejotājiem izkāpjot no dejotāju kurpēm, un, piemēram, iestāties vietējā kopienā kādas problēmas risināšanā. Aicinātu biedrības un nodibinājumus nenobīties, bet vērsties pie mūsu reģionālajiem koordinatoriem, informāciju par projektu kārtām iegūt arī mūsu mājaslapā https://www.activecitizensfund.lv.
— Cik un kādas projektu pieteikšanās kārtas līdz 2024. gadam ir gaidāmas?
— Plānoti būs septiņi projektu konkursi, katrā no tiem pieteikšanās būs divi mēneši. Par projektiem ikvienam ir iespēja uzzināt mūsu interneta vietnē, kur lasāmi gan projekta nolikumi, plānotais izludināšanas laiks un cita nepieciešamā informācija.
— Vai atbalsts projektos būs pieejams simtprocentu apmērā, vai līdzfinansējums nepieciešams arī pašām organizācijām?
— Ierastajā kārtībā bija nepieciešams līdzfinansējums. Tā kā vīrusa «Covid-19» izplatība ir atstājusi zināmas sekas, un sabiedriskajām organizācijām ir sarežģīti piesaistīt brīvos līdzekļus, līdzfinansējums ir atcelts un atbalstu jeb grantu varēs saņemt simts procentu apmērā.