Garšu kārpiņas lutina pirmās pavasara zemenes

Lauksaimniecība

Aizgājusī ziema ar šim gadalaikam neierastiem laikapstākļiem šogad ātrāk nekā citus gadus pavasarī siltumnīcā modināja zemenes. Zemnieku saimniecībā «Apsītes» Laucienes pagastā pirmās ogas ienācās aprīļa otrajā pusē, bet kopš maija tās iegādājamas arī pircējiem Talsu un Kandavas tirgū. Devāmies uz saimniecību, lai mazliet vairāk uzzinātu par šo ogu audzēšanu.
Trešdienas pēcpusdienā, pēc pārbraukšanas no tirdzniecības Kandavā, mūs laipni un smaidīgi sagaida saimnieki Mareks Zapereckis un Liene Ticsone. Nogurumu viņu sejās neredzam, lai gan šorīt abi agri cēlušies, lai sagatavotos tirgum. «Mums tas ir ierasts,» abi saka, kad jautāju, vai maz spēka pēc šāda darba cēliena jau pēcpusdienā gatavot preci tirgošanai Talsu tirgū nākamajā dienā un vēl sarunāties ar mums!
Mareks stāsta, ka viss redzamais saimniecībā ir vecāku iesākts un attīstīts, viņa un Lienes turpināts darbs. Arī Eiropas Savienības līdzekļi nav piesaistīti, jo bijusi vēlme visu paveikt pašu spēkiem. Lielu ieguldījumu joprojām dod arī abi Mareka vecāki Juris Zapereckis un Romualda Zaļā, kuriem dažādu augļu un dārzeņu audzēšana nav sveša jau vairākus desmitus gadu. Kopš sovhozu un kolhozu likvidēšanas vecāki daudz nopietnāk pievērsušies šai nodarbei. Atliekot tik viņu padomā ieklausīties un turpināt veiksmīgi iesākto. «Vecākiem gadu laikā uzkrāta milzīga pieredze, ko un kā labāk būtu darīt, lai viss zemē sētais un stādītais labi izaugtu,» teic saimnieki. Liene vēl piebilst, ka pieredze, kas gūta no vecākiem, nav nopērkama un grāmatā izlasāma. «Vecāki ar to ir tik daudz gadu darbojušies, viņi ar pirmo acu uzmetienu var pateikt, kas konkrētajam augam ir vajadzīgs. Tas ir ļoti svarīgi, un bez šiem audzēšanas knifiņiem nemaz nevarētu,» turpina stāstīt audzētāja.
Agrās zemenes «Apsītēs» aug piecās lielās, neapkurināmās plēves siltumnīcās. Tur sastādītas ’Asia’ un ’Flair’ šķirnes ogas. Ja pērn pirmās zemenes nogatavojušās 10. maijā, šogad tās ēstas jau 27. aprīlī. Pirmās ogas pašu un radinieku vēderam, bet no maija zemenes ir tirgošanā Talsu un Kandavas tirgū. Izrādīdami siltumnīcas, redzami lekni zemeņu ceri ar bagātīgām ogām. Mareks pastāsta: katru gadu siltumnīcā zemenes nestāda. Tās aug pāris gadu, ir nodrošināta pilienu laistīšanas sistēma. Spēku zemeņu ceri uzņem no bagātīgās augsnes un saules siltuma. Kad raža un ogas vairs nav tādas, kā cerēts, zemeņu cerus nomaina pret jauniem. Stādus arī paši izaudzē, jo netālu no siltumnīcām ir atklātie zemeņu lauki, to kopējā platība — ap 1,3 hektāriem. Daļa no tiem pašlaik piesegti, lai ap Jāņu laiku tirgošanā būtu nākamās ogas. Pārējie atstāti bez piesegšanas vēlākai ražas ieguvei.
Abi stāsta, ka nav bijusi tāda reize, kad no tirgus ar agrajām zemenēm atbraukts mājās. Tā esot pirmā prece, ko izpērkot. Vietējie novērtē ogas, lai gan neiztikt arī bez gadījumiem, kad kāds izsaka bažas, vai maz tādas ogas pie mums pavasarī var izaudzēt. Liene teic, ka šāda cilvēku attieksme dažreiz arī aizvainojot. Savukārt Mareks piebilst, ka tāds ir tirgus, kur katrs var izteikt viedokli, lai cik pamatots vai nepamatots tas būtu. Cilvēki, kuri daudzo gadu laikā iepazinuši šīs ģimenes piedāvājumu, šādus jautājumus un viedokļus tirgū neizsaka. Arī redzētais «Apsītēs» rāda, ka var Latvijā agri iegūt lielas un gardas zemenes. Vajadzīga tikai attiecīgā zemeņu šķirne, laba augsne, vieta, kur tām augt un zināšanas, kā pareizi to izdarīt. «Mēs zinām, ko tirgojam. Tās ir veselīgā vidē augušas ogas, ko nebūtu bail dot arī alerģiskiem cilvēkiem, jo tās audzētas dabiski,» turpina Liene.
Pašlaik tirgū pirmajām Latvijā izaudzētajām zemenēm cena turoties ap 12 eiro par kilogramu. Kad piedāvājumā vietējo zemeņu būs vairāk, arī cena samazināsies. Tāpēc ir labi, ja ogas nogatavojas agri, jo ir iespēja arī par labāku cenu pārdot. Pašlaik «Apsītēs» vienā reizē iespējams novākt un iztirgot no desmit līdz 12 kilogramiem ogu.
Bez tam saimniecībā redzamas arī citas siltumnīcas, kur sastādīti tomāti. «Mums sarkano tomātu ir ļoti maz, bet ir dažādas citas krāsas. Ikdienā nepieciešams ienest kaut ko krāsainu, lai būtu interesanti,» ir pārliecināta Liene. Pēdējos gados viena no iecienītākajām tomātu šķirnēm ģimenei esot ’Sibīrijas Tīģeris’. Gardāki tomāti ar šim dārzenim raksturīgo garšu neesot ēsti, uzskata saimnieki.
Redzams, ka no zemes izspraukušies arī agrie kartupeļi, kas tirgošanā būšot ap Jāņu laiku, sasēti citi dārzeņi, pākšaugi, iežogotā platībā — krūmmellenes, arī šķirnes ’Pink Lemonade’ krūmi, kurai ogas ir neierasti rozā krāsā. Saimnieki prāto, ka šis gads līdz ar vīrusa «Covid-19» izplatību nesis daudz neskaidrību. Tādu ir joprojām, piemēram, kas notiks rudenī? Taču viņiem sirds ir mierīga, jo zina, ka izaudzētais sanāks gan pašiem, gan arī pārdošanā citiem.