«Pilsēta līdzīgi kā cilvēks ir dzīvs organisms»

Personības

Topošais arhitekts Emīls Gulbis par vienu no sakārtotas vides priekšnoteikumiem sauc gājēju vides piemērošana mūsdienu prasībām. Viņš uzskata, ka publiskās ārtelpas kvalitāte ir kā spoguļattēls pilsētas pārvaldes attieksmei pret tās iedzīvotājiem, viesiem un pilsētas veselību. Šajā ziņā arī Talsiem ir ko pilnveidot un uzlabot.
— Savā bakalaura darbā pētīji to, kā Talsus padarīt gājējiem draudzīgākus. Kā nonāci līdz šādai tēmas izvēlei?
— Izvēlēties tēmu nebija viegli, ilgāku laiku prātoju par to, kas būtu noderīgi ne tikai man, bet arī plašākai sabiedrības grupai. Zināju, ka tēmu saistīšu ar dzimto pilsētu, tādēļ sākotnēji nolēmu to kārtīgi izstaigāt. Sapratu, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir gājēju vides piemērošana mūsdienu prasībām.
— Kā izprotams termins «gājēju pilsēta»?
— Termins «gājēju pilsēta» vairāk asociējas ar gājēju ielām, slēgtu transporta satiksmi un pilnībā atvēlētu ielu gājējiem un velosatiksmei, tomēr tā tas nav. Gājēju pilsētā gājējam tiek dotas priekšrocības attiecībā pret automašīnu satiksmi, nodrošinot ērti izvietotas gājēju ietves, vides pieejamību, drošību un ilgtspējīgu pilsētvides dizainu, tajā iekļaujot arī automašīnu satiksmi. Pilsētai jābūt vietai, kur pārvietošanās mijas ar sarunām un atpūtu. Cilvēks izdzīvo pilsētu savā ceļā, un tas nosaka viņa psihoemocionālo labsajūtu vai tieši pretēji — var izraisīt negatīvas emocijas.
— Kā vērtē esošo situāciju?
— Publiskās ārtelpas kvalitāte norāda uz pilsētas pārvaldes attieksmi pret tās iedzīvotājiem, viesiem un pilsētas veselību, skaidri nolasot pilsētplānošanas primāros mērķus. Talsos jau vēsturiski ir strādāts pie ārtelpas veidošanas — parki, pastaigu takas, peldvieta Talsu ezerā, tomēr vēl ir daudz lietu, pie kurām nepieciešams strādāt. Talsu pilsētas ielu un celiņu, ietvju un kāpņu atbilstība gājēju pilsētai pēdējo gadu laikā ir pasliktinājusies, neatbilstot gājēju, velobraucēju un personu ar īpašām vajadzībām pārvietošanās prasībām. Pašvaldības un publisko iestāžu novietojums ir mainījies, tādējādi izmainot pārvietošanās maršrutus. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir mazo veikalu un publisko iestāžu slēgšana Talsu vecpilsētā. Ekonomiski tie nespēj konkurēt ar tirdzniecības centru «Jāņa centrs».
— Pastāsti vairāk par idejām, kuras apskatīji savā bakalaura darbā!
— Apskatīju vairākas Eiropas un Latvijas pilsētas un risinājumus gājēju priekšrocību nodrošināšanai. Sazinājos ar vairākām Latvijas pilsētu būvvaldēm, izjautāju pētāmo pilsētu iedzīvotājus, kā arī veicu aptauju un interviju, lai iepazītos ar talsenieku redzējumu. Primāri būtu nepieciešams izstrādāt pilnvērtīgu ilgtermiņa plānojumu, apzinot pilsētas attīstības stratēģiju, mērķi, iesaistot politisko un sabiedrības atbalstu, kā arī vietējos sabiedriskos medijus līdzīgi, kā tas tiek darīts citviet Eiropā.
Talsos pārvietoties kājām ir ērti, tomēr pilsētas izteiksmīgā reljefa un kāpņu daudzuma dēļ personas ar kustību traucējumiem un vecāki ar bērnu ratiņiem sastopas ar grūtībām. Lai to mainītu, pie kāpnēm un ietvēm ar pārāk lielu slīpumu nepieciešams veidot apvedceliņus, kā arī veikt ārtelpas detaļu dizaina uzlabojumus, piemēram, pievienot norādes, izmantojot piktogrammas. Norādes jāuzstāda vairākās valodās, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi spētu orientēties un nokļūt vēlamajā galamērķī. Nozīme ir arī kvalitatīvi organizētam sabiedriskajam transportam, kas ne tikai nodrošina piekļuvi, bet arī samazina privātā transporta izmantošanas biežumu un trokšņu līmeni pilsētā.
— Ko secināji pēc anketu apkopošanas? Kā pilsētu redz paši iedzīvotāji?
— Aptaujā piedalījās 464 respondenti, kas ir neticami iespaidīgs skaitlis. Iedzīvotāji vēlas iesaistīties un dalīties ar savām domām, lai radītu labāku vidi sev un līdzcilvēkiem, liekot uzsvaru uz redzējumu par pilsētas turpmāko, vēlamo attīstību. Aptaujas rezultāti liecina, ka Talsos ir pietiekami daudz gājēju celiņu, ietvju, bet nepieciešams tās atjaunot, pielāgot personām ar īpašām vajadzībām un vecākiem ar bērniem un bērnu ratiņiem. 300 no 464 respondentiem atbildēja, ka, staigājot pa Talsiem, rodas patīkamas emocijas, bet 114 norādīja, ka rodas vientulības izjūta. Respondenti dalījās ieteikumos par to, kā uzlabot gājēju drošību, kur nepieciešams izbūvēt jaunas ietves, atjaunot ietvju un kāpņu segumu un pievienot margas. Paldies visiem respondentiem par veltīto laiku, centīšos darīt visu, lai ieceres realizētu!
— Cik lielā mērā bakalaura darbā apskatītās idejas sasaucas ar Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plānu? Kā visefektīvāk izmantot to, ka Talsi ir deviņu pakalnu pilsēta?
— Talsu pilsētas izpētes tematiskais plānojums sasaucas ar manu pētījumu, tomēr es plašāk pētu to, kā pilsētas labiekārtojums un detaļas ietekmē gājēju piesaisti ārtelpai. Šo plānu un iesaistītās personas vērtēju atzinīgi, taču žēl, ka tas ir viens no darbiem, kas tiek nolikts projektu atvilktnē.
Ar saukli «Talsi — deviņu pakalnu pilsēta» un Antras Auziņas veidoto Talsu novada svītru kodu esam guvuši atpazīstamību un identitāti valstī, kas jau ir pirmais solis. Tagad atliek saprast, kā to vislabāk likt lietā. Mums ir daudz talantīgu mākslinieku, mūziķu, dzejnieku, sabiedrisko darbinieku un uzņēmēju, kuriem ir idejas, lai radītu patīkamu vidi gan sev, gan viesiem.
— Cik svarīga, tavuprāt, ir vecpilsētas atdzīvināšana?
— Pilsēta līdzīgi kā cilvēks ir dzīvs organisms. Cilvēks, kurš godbijīgi attiecas pret vēsturi, saviem vecākiem, vecvecākiem, spēj radīt aiz sevis cienīgu pagātni — tas pats attiecas uz vecpilsētu, kuru nepieciešams cieņpilni atjaunot un, ņemot vērā gadsimtiem nostiprinātās tradīcijas, atdzīvināt, radot jaunas ēkas.
— Kā vērtē vīziju par Vilkmuižas ezera teritorijas labiekārtošanu?
— Nejūtos tik pieredzes bagāts, lai ko nopietni spētu vērtēt, tomēr kopumā vīziju par Vilkmuižas ezera teritorijas labiekārtošanu vērtēju augstvērtīgi. Tā paredzēta dažāda vecuma apmeklētājiem, radot funkciju daudzveidību un vietas identitāti. Ideja par vilku skulptūrām patiesi šķiet jauka, tas latviešu mitoloģijā ir Dieva suns, kas karo pret ļaunumu kā uzticams sargs. Pēc bērnu rotaļu laukuma, izzinošām pastaigu takām un peldvietas talsenieki ilgojas jau sen, tomēr vīzijas realizēšanai nepieciešami lieli līdzekļi, kuru Talsu pilsētai trūkst. Esmu audzis uzņēmēju ģimenē un zinu, ka maksājam lielus nodokļus ne tikai kā uzņēmēji, bet arī kā pilsoņi. Ieguldām lielas pūles, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju, uzņemoties atbildību par darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet pretī diemžēl saņemam maz.
— Kādu tēmu apskatīsi, izstrādājot maģistra darbu?
— Maģistra darba tēmas izvēle bija sarežģītāka, jo ir jāveic ne vien zinātnisks pētījums, bet arī jāizstrādā diplomprojekts jeb arhitektonisks risinājums. Esmu nolēmis veikt pētījumu par rekreācijas funkcijām vēsturiskos muižu kompleksos, vienu no rekreācijas funkcijām piedāvājot Stendes muižas kompleksam, tādējādi cenšoties saglabāt muižas ansambli. Liela daļa Latvijas lauku teritorijā esošo muižu diemžēl ir sliktā tehniskā stāvoklī, un, laikam ritot, vēsturiskais mantojums tiek zaudēts. Pētījuma mērķis ir iepazīties ar Latvijas un ārvalstu piemēriem, noskaidrot, kā tiek izmantotas rekreācijas funkcijas, un saprast, vai muižas ansambļu ēkas ir ilgtspējīgas.
— Ko vēl iespējams darīt, lai pilsētu padarītu pievilcīgāku gan pašu pilsētnieku, gan iebraucēju acīs?
— Pirmkārt, ir svarīgi, lai talsenieks būtu lepns, piederīgs, novērtēts un apmierināts ar savu pilsētu, vēlētos aicināt ciemos viesus un pavadīt šeit laiku. Pilsētai jābūt uzpostai visa gada garumā — ne tikai svētku laikā vai pavasarī, kad daba to rotā bez mūsu palīdzības, bet arī lietainās, rudenīgās dienās un tumšos ziemas vakaros. Laikā, kad tumsa un aukstums mūs cenšas iesprostot iekštelpās, ar labiekārtojumu, ārtelpas detaļām un publiskajām funkcijām to iespējams mainīt.