Uzturoties mežos, aicina rīkoties atbildīgi

Lauksaimniecība

Par aktuālo Valsts meža dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības darbā saruna ar šīs dienesta struktūvienības vadītāju, virsmežzini Uldi Frīdenbergu.
— Cik daudz pērn mūsu pusē bija meža ugunsgrēku?
— Dienesta Ziemeļkurzemes virsmežniecības teritorijā 2019. gadā kopā bijuši 66 meža ugunsgrēki. Kopējā izdegusī platība 44,29 hektāri. Lielākais ugunsgrēks 10,3 hektāros izcēlās Mordangā ļaunprātīgas dedzināšanas rezultātā. Otrs lielākais — netālu no Ugāles, kur izdega 9,3 hektāri meža. Iemesls — neuzmanīga rīcība ar uguni. Trešais lielākais — netālu no Dundagas, kur izdega 4,5 hektāri. Šajā ugunsgrēkā 4,45 hektāru izdega pļava, kur kāds bija ielaidis uguni pērnajā zālē. No visiem pērn notikušajiem ugunsgrēkiem 44 gadījumos aizdegšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, piecos gadījumos — zibens, četros — ļaunprātīga dedzināšana. Ugunsnelaimes izcēlušās arī no citiem iemesliem: vienā gadījumā meža aizdegšanos ierosināja dzelzceļš, kāds cits transporta līdzeklis, elektrolīnija, ciršanas atlieku dedzināšana, deviņos gadījumos — iemesls degšanai bijis cits.
Lai dzēstu ugunsnelaimi mežos, virsmežniecībā ir trīs lielās «Unimog Mercedes» mašīnas, kas paredzētas un aprīkotas meža ugunsgrēku dzēšanai. Pagājušā gada beigās virsmežniecība saņēma arī vienu kvadraciklu ar kravas kasti, ko paredzēts izmantot dažādu inventāru vešanai ugunsgrēka gadījumā. Lai šo transportlīdzekli izmantotu, darbiniekiem bija nepieciešams nokārtot atbilstošas kvalifikācijas transporta vadīšanas atļaujas.
— Šogad mūsu pusē deguši meži?
— Bijuši jau astoņi meža ugunsgrēki. Lielākais notika pie Kolkas, kur mežs izdega viena hektāra platībā. Aizdegšanās iemesls — nomests izsmēķis, kas ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Tāpēc aicinātu cilvēkus apdomīgi rīkoties ar uguni, uzturoties mežā. Katra neuzmanīga rīcība var novest pie nelaimes.
Arī šajā gadā ugunsnovērošanas torņos dežurēs novērotāji, lai savlaicīgi spētu konsatēt iespējamo ugunsnelaimes izcelšanos mežos.
— Pērn konstatēta kāda meža nelikumīga ciršana?
— 2019. gadā konstatēti 69 meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumi. Sastādīti septiņi administratīvo pārkāpumu protokoli par patvaļīgu koku ciršanu (bez ciršanas apliecinājuma saņemšanas). Vainīgās personas soda naudu samaksājušas. 22 pārkāpuma protokoli nosūtīti uz Valsts policiju nodarījumā vainojamās personas noskaidrošanai un sodīšanai. Uzsāktas krimināllietas. Patvaļīgās koku ciršanas rezultātā valstij nodarīti zaudējumi 2075 eiro apmērā. Zaudējumi labprātīgi samaksāti.
Par meža atjaunošanas un kopšanas prasību pārkāpšanu sastādīti 13 administratīvā pārkāpuma protokoli. Uzlikti administratīvie sodi kopsummā 330 eiro apmērā, visi labprātīgi samaksāti. Sastādīti astoņi administratīvā pārkāpuma protokoli par patvaļīgu meža atmežošanu.
Uzlikti naudas sodi kopsummā par 7000 eiro. Sodi samaksāti. Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu sastādīti pieci pārkāpuma protokoli, kas nosūtīti uz Valsts policiju nodarījumā vainojamās personas noskaidrošanai un sodīšanai. Uzsāktas krimināllietas. Degšanas rezultātā videi nodarīti zaudējumi 20 288 eiro apmērā. Trīs pārkāpumi konstatēti, un sastādīti administratīvie protokoli par dabas aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Uzlikti administratīvie sodi kopsummā par 320 eiro.
— Vai un kā mainījusies meža dzīvnieku populācija Rojas, Mērsraga, Talsu un Dundagas novada mežos?
— Veicot medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtējumu jaunajai medību sezonai, esam secinājuši, ka to stāvoklis ir samērā stabils. Pateicoties labvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un pietiekamai barības bāzei, pēc dienesta novērtējuma ir neliels aļņu, staltbriežu un stirnu skaita pieaugums. Vairākās teritorijās ir pieaudzis mežacūku skaits. Mūsu četru novadu teritorijā mīt 800 aļņi, 4800 staltbrieži, 5700 stirnas un 700 mežacūkas. Iepriekšējā medību sezonā nomedīti 187 aļņi, 1961 staltbriedis, 1170 stirnas un 260 mežacūkas.
Lai samazinātu postījumus lauku un mežu kultūrām, šogad pieļaujamais nomedīšanas apjoms būs 247 aļņi, 2345 staltbrieži, 1878 stirnas, bet attiecībā uz mežacūkām, pastāvot Āfrikas cūku mēra draudiem, to nomedīšanas apjoms ir praktiski neierobežots.
Lai gan pēc Āfrikas cūku mēra izplatības mežacūku skaits krietni samazinājās, pašlaik vērojama tendence, ka populācija lēnām atjaunojas. Ir vietas, kur ir redzēti šo dzīvnieku bariņi. Nav tā, ka šo dzīvnieku mūsu pusē nebūtu. Tāpēc medniekiem ir ļauts tos medīt.
Novadu teritorijā pieaug arī vilku daudzums, par ko liecina biežāki to uzbrukumi mājdzīvniekiem. Pagājušajā medību sezonā valstī, neskatoties uz bezsniega apstākļiem, nomedīts viss to limits. Ziemeļkurzemē nomedīts rekordliels vilku daudzums — 55 dzīvnieki. Šo dzīvnieku uzbrukumi kļuvuši arī pārdrošāki. Dundagas pagastā šajā pavasarī konstatēti jau trīs gadījumi, kad saimnieku acu priekšā gaišā dienas laikā mājdzīvniekiem uzbrūk vilki.
Pēdējo gadu laikā mūsu pusē meža dzīvnieku skaits ir pietiekami augsts, un varētu teikt, ka tas stabilizējas. Medniekiem piešķirtos limitus dzīvnieku nomedīšanai izpildīt ir ļoti grūti. Parasti izpilde ir 80 līdz 90 procentu apmērā. Mērķis, uz ko vajadzētu iet, ir piešķirto atļauju izmantošana pilnībā, lai gan saprotam, ka to nav viegli izdarīt, jo mežā dzīvnieki brīvi migrē.
— 2019. gada decembrī Laidzes pagastā dzinējmedību laikā meža masīvā sašāva mednieku, kurš no gūtā ievainojuma mira. Vai un kā mednieki ievēro drošību medībās?
— Mēs veicam pārbaudes medījumu formējumos — cenšamies katru kolektīvu sezonas laikā vismaz vienu reizi pārbaudīt. Tas ne vienmēr izdodas, jo ir medību kolektīvi/formējumi, kas dzinējmedības nerīko. Līdz ar to šādus kolektīvus ir grūtāk pārbaudīt. Ja agrāk, kad mednieks gāja medībās, tika pieteiktas medības mežniecībā un reģistrētas žurnālā, tagad tā vairs nenotiek. Mums nav informācijas, kurā vakarā kurš mednieks sēdēs kādā tornītī, tāpēc ne vienmēr visus varam arī pārbaudīt. Kā visbiežākais pārkāpums mednieku vidū ir neuzmanīga rīcība ar medību šaujamieroci, atstājot tajā munīciju. Tas rada bīstamību ne tikai pašam medniekam, bet arī citiem. Ja ierocis ir pielādēts, tad tas var izšaut. Kā tautā saka — vienreiz mūžā arī slotas kāts var izšaut! Tas var radīt traģiskas sekas. Ja runājam par notikumu Laidzē, tad šajā gadījumā neviens dienesta pārstāvis blakus izstāvēt nevarēs. Tas ir medību process, kurā medniekiem ir pašiem jābūt pietiekami apzinīgiem, saprotošiem un jāievēro drošības noteikumi.
— Kas vēl iedzīvotājiem būtisks būtu sakāms, kas saistīts ar jūsu darbu?
— Aktualitāte noteikti ir meža inventarizāciju veikšana platībās, kam inventarizācija ir novecojusi, vai nekad nav veikta. Mērķis — informācijas aktualizēšana Mežu valsts reģistrā. Šāda inventarizācija mežiem ir jāveic reizi 20 gados. Pretējā gadījumā var iestāties administratīvā atbildība. Tādu, kam šī prasība būtu jāizpilda, ir pietiekami daudz.