Tu nu gan i smuk kāz!

Ļaujiet man runāt

Nu ta beidzot mēs var elpot maķenīt brīvāk un arī atlaist josts, lai diafragm var darboties pietuvinātāk tam, kā viš bij darbojies pirms kovid laikmet. Ne ta gluž tā, kā tai Ēdens dārzā, bet nu kauč kā, kā mēs elpoj vēl mart sākumā. Lielie ierobežojum i mazliet mīkstināt. Tas i diezgan priecīgs notikums, jo josts varbūt daudziem nemaz vairs nav vajadzīgs, un bikš pog a nez kāpēc neturās tik brīv kā tai laikā, kad viss bij lāb un zāl bij zaļāk, un cilvēk veikalos nebijās viens no otr kā no spok. Es tik tagad domā, va ta cilvēk zinās, kā i jāuzvedās un kā jāsazinās? Nevajadzēs kaut kāds elementārās komunikācijs pamatpunkts avīzē drukāt? Mēs tik ilg bij sēdējuš vien paš, ka i sanācs beidzot iepazīties ne tikai a to cilvēk, ko i noprecējs, bet arī a sēv. Man, piemēram, bij atklājums, ka es nemazam nav tik gudrs, kā man likās. Es pirms mēnes tik uzzināj, ka stirns vārds apzīmē ne tikai mazuļs. Man viss mūž nez kapē likās un es kauč kā bij savā galvā izdomājs, ka tikai tas mazbērn multeņ Bembijs ir stirnēns. Es nav dikt zinoš zooloģijā, bet es bij pārliecināts, ka stirn i bērs briežam un briež mammam. Kā to mamm sauc, es a nezināj, un man tas nemaz nebij jazin. Kād man daļ gar mež dzīvniekiem? Lāb, ka es zināj jaunībā, kā gov un cūk izskatās, un gov nejauc a zirg.
Vārd sakot, i liets, kas mums nav vitāl svarīgs, bet ko vajadzēt tomēr zināt, lai nav, kā sak tautā, kārtīgs aplauziens un zil brīnum pa parastām lietām. Nu man tā bij. Un nebaidās to atzīt. Izrādās, ka tā i domājuš arī māns draudzens. Nu viņs vispār nebij varbūt nekad izskatījuš tik «svarīg» jautājum, kā sauc stirns mamm un tēt, — to es redzēj brīdī, kad to pajautāj. Viņs aprāvās tāpat, it kā es būt pajautājs, kāds i Mendeļejev tabulā uzrakstītais ūdeņraž autom-skaitls vai kā viņ tur sauc. Par stirnām vīņs zināj vai, pareizāk sakot — nezināj, tikpat daudz, cik es. Izrādās, ka i arī stirn tēts un stirn mamm, un tas piemīlīgais Bembijs nav viss maziš briediš, bet īst stirn, kas dzīms no stirnbuk un stirnkāzs. Par to stirnbuk kaut kād nojausm varbūt bij, jo ir tač tas skriešans pasākums «Stirnbuks». Bet, mīļo pasaulīt! Kā stirn var būt kāz? Es to nevar pieņemt! Kāz ir kāz un stirn i stirn. Jā, es nezināj to lielo gudrīb, pa ko viss medniek tagad varbūt smej, bet kurš i izdomājs, ka stirns mamms i kāz? Parast sak — tā nu gan i stalt stirniņ. A kā tu tagad, zinot, ka stirn ir kāz, var to brīv pateikt? Nu kā ta tagad lai saprot, kā lietot to kāz un stirn? Tie tak i pilnīg antonīm! Pasak tik kādai jaunkundzei — tu nu gan i smuk kāz vai to, ka viš izskatās gluž kā pat cēlākā kāz! Nu var pamēģināt arī to, ka vīņ i stalt kā vien stirnkāz. Vai tas a neskan aplam? Varbūt sievieš skrējien, ja tād uztaisīt, vajadzēt saukt pa «Stirnkāz» skrējien? Diez kas tur piedalītos… Jā, vot i man pacēlās karantīns laik pats aktuālākais jautājums. Lai dzīvo kāzs! Lai dzīvo stirns! Un lai dzīvo stirnkāzs! Un dzīvo arī jūs!

Skaidr Egl