Mazais uzņēmējs, kas Talsos tieši krīzes laikā piedzīvo uzplaukumu

Uzņēmējdarbība

Sarmīte Barovska, ziedu un dāvanu salona «Krokusiņš» vadītāja:
— Tā kā mūsu darbības jomā Talsos ir ļoti liela konkurence un esam arī jaunākie, mums jābūt modriem un visu laiku jāģenerē idejas, lai izsistos un būtu apritē. Īstenībā nosaukums «Krokusiņš» jau runā pats par sevi. Kāds tad ir krokuss? Pavasarī, kad visapkārt ir sniegs un nekas nezied, tas spītīgi lien ārā no sniega, un arī caur asfalta spraugām tas laužas. Mums tas nosaukums atbilst, un mēs arī tā uzvedamies. Tas spītīgums ir vajadzīgs, jo cilvēks mūsdienās ir tik izlutināts, ka nezini nemaz, ko var piedāvāt. Nav tā, kā bija agrāk, kad pilsētā pāris puķu veikali, un tad nu jāņem, kas ir. Mēs ļoti veiksmīgi iesākām ar puķu kastēm, kuras Talsos nebija īpaši zināmas. Pie mums tām ir liels pieprasījums, un šogad Māmiņdienā mums bija tik daudz darba, kā nekad agrāk. Nezinājām, kā tikt galā. Neviens mums nemācīja tās pagatavot, bet pašas eksperimentējām, un tad prātā nāca idejas par dažādām krāsu kombinācijām, kas bija tikai jārealizē. Un rezultāts ir pārsteidzošs, cilvēki ir sajūsmā. Šo pakalpojumu īpaši iecienījuši ārzemēs dzīvojošie latvieši, kuri veic pasūtījumu, un mēs veicam arī piegādi adresātam. Es pati astoņus gadus dzīvoju Anglijā un redzēju, cik vērtīgi ir tad, kad ir kāds, kas izpilda tādu pasūtījumu un veic piegādi uz mājām. Un tagad ir kovida laiks, kad ciemoties ne pie viena ilgu laiku nav ļauts, tad tas ir ērts veids, kā apsveikt, un cilvēku emocijas ir neaprakstāmas. Jau iepriekšējā gadā sanāca laba Mātes diena, jo bija daudz pasūtījumu, bet šogad ir vēl labāk. Mans vīrs veda mammām kastes un teica, ka visas raudot un bijušas sajūsminātas. Tie pārsvarā bijuši pārsteigumi. Mums piedāvājumā ir arī muzikālā piegāde, kā Talsos nevienam citam nav. Sameklējām muzikantu, bet iesākumā nebija atsaucības, jo cilvēki nesaprata, kas tas vispār ir, bet tad, kad ielikām internetā pirmo video, tad jau aizgāja. Ik pa laikam piezvana un jautā. Tagad gan ierobežojumu laikā mēs iepauzējam, bet sarīkojumā dārzā, kur ievēroti visi drošības pasākumi, neatteiktu.
Līdz 8. martam viss bija kārtībā, bet tad, kad valstī tika paziņots, ka nedrīkst iet ciemos, divas dienas iestājās pilnīgs klusums, un iesākās neliela panika, jo nesapratām, kas būs tālāk. Tad īpaši sapratu, ka nevar paļauties ne uz sevi, ne citiem, ne uz kādiem apstākļiem. Atcerējos savas draudzenes liecību, ka viņas darbavietā viss sācis iet uz augšu tikai tad, kad paļāvusies uz Dievu un gājusi uz draudzi, un ka ticīgiem iepriekšējās krīzes laikā pat tika pieliktas algas un, par spīti apstākļiem, noticis pretējais dabiskajam un tie burtiski uzplauka, kas vēl vairāk man pašai lika paļauties uz Dievu. Es problēmas atdevu Viņam. Sākumā bija tuksnesis, bet tad izrāviens. Vēl, protams, nepilnīgās zināšanas par uzņēmējdarbību, pieredzes trūkums, kas lika pieļaut daudz kļūdu, bet tajos brīžos redzēju — kāds neredzams spēks burtiski izvelk no tām problēmām. Kad nomierinies, arī kovida laikā, atslābsti un sirdī ienāk miers, un problēmu esi atdevis Dievam, kad, piemēram, izveidojušās kādas maksājumu grūtības, tad pēkšņi viens zvana, otrs zvana, trešais, un viss notiek, kas ar prātu nav izskaidrojams, un pašā grūtākajā un bezcerīgākajā laikā notiek pasūtījumu pieplūdums.
Krīzes laikā gan «Krokusiņā» paliku strādāt viena, jo sapratu, ka meitenēm algas nevarēšu izmaksāt, bet pienāca brīdis, kad man bija viņām jāzvana un jājautā, vai viņas grib strādāt, jo viena netiku galā. Mums ir laba komanda. Vienmēr rosīgā mūsu floriste Zinta, kurai ir 15 gadu pieredze savā jomā Valdemārpilī, ir īsts zelts, kas nāk ar savām idejām, un viņa ir liels uzņēmuma atbalsts. Komanda ir svarīga. Problēmās visi reaģē un «Krokusiņu» auklē kā mazu bērnu, mainot daudz pamperu, jo sanākusi ķēpa, bet zinām, ka tas paaugsies. (Smejas.) Ir veikali, kuriem ir lielāks pieprasījums bēru floristikai, bet mēs laikam esam vairāk tendēti uz svētkiem un apsveikumiem. Rušināmies un cīnāmies, un viss notiek!