Izsolē nonāk agrākā poliklīnikas ēka Talsos

Talsu novads

Talsu novada pašvaldībā 22. maijā notiks izsole, kurā tā grasās pārdot agrāko poliklīnikas ēku Talsos, V. Ruģēna ielā 4, nosakot sākuma cenu 520 300 eiro. Izsoles noteikumi paredz, ka arī pēc īpašuma pārdošanas tā izmantošanas veidam jāpaliek esošajam — ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēka. Kā 30. aprīļa Talsu novada domes sēdē norādīja domes sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs, deputāts Edmunds Demiters, ēka ir pārdodama, jo pašvaldībai ir ierobežoti līdzekļi, ko ieguldīt tās sakārtošanā.
Pašvaldības sniegtajā skaidrojumā par nekustamo īpašumu minēts, ka ēkā izvietota aptieka, atsevišķu ārstu privātprakses, medicīnas pakalpojumu kabineti. Ēkas konstruktīvo elementu tehniskais stāvoklis ir apmierinošā stāvoklī. Lielākajā daļā telpu ir uzstādīti pakešu logi, veikta jumta siltināšana un pārklāšana ar ruberoīda materiāliem. Saskaņā ar 2015. gada 6. jūlija Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu, ēkai konstatētas plaisas jumta paaugstinājuma zonas nesošajā konstrukcijā, kā arī nosēdies pamatu bloks un nav izbūvēta automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un izziņošanas sistēma. Fasādes apdarē izmantotais apmetums daļēji ir zaudējis sasaisti ar sienas konstrukciju. Ēkai nepieciešams veikt remontdarbus.
Akcepts pārdot ir
Rakstījām, ka šā gada sākumā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, izskanēja, ka pirms adminsitratīvi teritoriālās reformas pašvaldībām, kas vēlas pārdot savus īpašumus, kuru summa ir virs 50 000 eiro, ar mininistriju ir jāsaskaņo savu īpašumu pārdošanas līgumi. Tāpat viedoklis tiek prasīts no potenciāli apvienojamām pašvaldībām. Arī šajā gadījumā tas ir noticis. Talsu novada pašvaldība no ministrijas ir saņēmusi atļauju īpašumu pārdot, arī no potenciāli apvienojamajām pašvaldībām, ko plāno pievienot Talsu novadam, — Dundagas, Rojas un Mērsraga novada — ir saņemts akcepts, ka šāds darījums var notikt.
Vēstuli pašvaldībai nosūtījusi arī Konkurences padome, kurā tā pauž, ka ir iepazinusies ar Talsu novada pašvaldības domes 2020. gada 27. februāra lēmumu par nekustamā īpašuma V. Ruģēna ielā 4 Talsos atsavināšanu un izsoles noteikumu apstiprināšanu, kā arī šim lēmumam pievienotajiem nekustamā īpašuma izsoles noteikumiem. Tā norāda, ka izsoles noteikumi ir jāsastāda tā, lai tie būtu skaidri un saprotami visiem potenciālajiem izsoles dalībniekiem, piemēram, ieteicams pievienot pirkuma līguma projektu, kā arī norādīt īpašumtiesību uz pircēju pārejas brīdi, tādējādi nodrošinot iespējami lielu izsoles dalībnieku skaitu. Konkurences padome aicina Talsu novada pašvaldību atsavināt tai piederošus nekustamos īpašumos atbilstoši labas pārvaldības principam, izvērtējot darījumu ietekmi uz konkurenci, lai Talsu novada iedzīvotāji varētu gūt iespējami lielāku labumu no brīvas un godīgas konkurences, teikts pašvaldībai adresētajā vēstulē.
Nevēlas Talsos vēl vienu tukšo «monstru»
30. aprīlī Talsu novada domes sēdē, skatot jautājumu par nekustamā īpašuma V. Ruģēna ielā 4 Talsos izsoles noteikumu grozījumiem, kas paredzēja pagarināt termiņu izsolei, nosakot, ka tā notiks 22. maijā, un ko vairākums arī atbalstīja, deputātu vidū raisījās plašākas diskusijas. Deputāte Ilva Norenberga interesējās, vai kāds no pašvaldības ir sazinājies ar Konkurences padomi, kas saskatīja virkni trūkumu izsoles noteikumos, un kāda būs tālākā pašvaldības rīcība, lai konkurenci šajā izsolē paplašinātu? Juridiskās nodaļas vadītājs Dzintars Kalniņš skaidroja, ka pēc vēstules saņemšanas ir sazinājies ar Konkurences padomi, ir izrunāti jautājumi un tālākā sarakstē sarunāts, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas varētu vienoties par laiku, lai tiktos klātienē Talsu novada pašvaldībā, pieaicinot deputātus, darbiniekus un citas ieinteresētās personas. Deputāte turpināja interesēties, piemēram, vai dokumentiem ir pievienots pirkuma līgums. Uz to juridiskās nodaļas vadītājs atbildēja, ka Konkurences padomes norādītajam ir ieteikuma raksturs un līdz šim prakse pašvaldībā bijusi tāda, ka iepirkuma dokumentiem pirkuma līgumi netiek pievienoti. Nav izslēgts, ka to varētu darīt nākotnē. «Šo ieceri saskaņojusi arī ministrija un nav atzinusi, ka kādas darbības no Talsu novada pašvaldības puses būtu pretlikumīgas,» turpināja Dz. Kalniņš. Uz to deputāte atbildēja, ka pašvaldībai vajadzētu būt ieintersētai, lai rosinātu konkurenci. «Vai ir izdarīts viss, lai šī konkurcene būtu maksimāli liela un varētu šo īpašumu pārdot? Pašvaldībai ir jābūt ieinteresētai pārdot savu īpašumu par maksimāli augstāko cenu,» teica I. Norenberga, reizē rosinot vēlreiz ņemt vērā Konkurcenes padomes sniegtos ieteikumus. «Izsoles noteikumi precīzi un skaidri pasaka tās pamata prasības, ko nosaka arī likums: samaksas noteikumi, izmantošanas mērķa aizliegums, atklāta izsole, kur jebkurš pretendents var pieteikties, ir publicēti paziņojumi par izsoli. Jebkuram pretendentam uz vienādiem noteikumiem ir tiesības piedalīties izsolē un nosolīt cenu. Pirkuma līguma slēgšana ir nākamais etaps,» deputātiem sacīja Dz. Kalniņš.
Savukārt deputāte Inga Gluzda pauda, ka šis process ir pilns ar šaubu ēnām — mērķtiecīgi viss tiek darīts, lai potenciālais pircējs īpašumu iegūtu par maksimāli zemāku cenu. Bieži vien izsoles pirmajā reizē nenotiek, un tad pašvaldībai ir iespēja samazināt cenu. Runājot par pašvaldības līdzšinējo praksi, deputāte norādīja, ka nav daudz tādu objektu, kas par šādu cenu ir pārdoti. No uzņēmēju viedokļa ir saprotams: katrs ir ieinteresēts nopirkt lētāk, bet deputāti ir ievēlēti, lai aizstāvētu pašvaldības intereses, nevis konkrētā uzņēmēja intereses. Viņa piebilda, ka arī iepriekš sastādītais nomas līgums ir juridiski nekorekts un nomnieks varēja nepildīt saistības, kas līgumā noteiktas. Šobrīd šis nomnieks vēlas par maksimāli izdevīgu cenu šo īpašumu iegādāties, pauda deputāte.
Citādāku viedokli pauda deputāts, sociālo un veselības jautājumu komitejas priekšsēdētājs E. Demiters. Ja pašvaldība šādu darījumu veiksmīgi īstenos, tas nesīs tikai ieguvumus. «Mēs labi zinām stāstu, kas aizsākās pirms trīs gadiem, kad bija jāizvēlas viens no trīs risinājumiem. Viens no tiem paredzēja, ka pašvaldība objektu apsaimnieko un iegulda līdzekļus tajā. Tādā stāvoklī, kādā ēka ir šobrīd, tā noteikti neatbilst veselības centra un iestādes prasībām. Toreiz runājām, ka «Talsu namsaimnieks» varētu ņemt aizņēmumu, lai ēku kaut cik sakārtotu, šeit galvenokārt domājot par lifta nomaiņu un nelielu kosmētisko remontu. Otrs variants bija, ka šo objektu varētu nodot nomā, bet trešais, par ko iestājos pirms trīs gadiem, ir to pārdot izsolē. Mums (pašvaldībai — A. N.) pašlaik un pārskatāmā nākotnē nebūs tādu līdzekļu, lai šo objektu renovētu. Sociālajā jomā ir rinda problēmu un jautājumu, kur nepieciešams finansējums. Piemēram, Laucienes pansionāts. Ja izsoles rezultātā mēs iegūsim vismaz 520 tūkstošus eiro, tos varēsim novirzīt citām vajadzībām. Savukārt izsoles uzvarētājam noteikti būs jāiegulda, lai šī ēka pēc savas būtības atbilstu medicīnas iestādes prasībām,» sacīja E. Demiters.
Deputāts Gundars Sebris izteicās, ka neapsaimniekots īpašums tā īpašniekam nes tikai zaudējumus. Tāpēc ir jādomā par risinājumiem, kā ēku izmantot. «Ja investors ir gatavs ieguldīt pusmiljonu eiro, tad viņš nedara to tāpat, jo nav, kur ieguldīt naudu. Ieguldījums tiek veikts ar mērķi šo īpašumu sakārtot un nākotnē gūt labumu gan investoram, gan iedzīvotājiem, kuri izmantos šos pakalpojumus. Mums jānodrošina, lai izsole notiku likuma ietvarā, tajā varētu piedalīties pēc iespējas vairāk pretendentu. Par to, ka šis risinājums nākotnē varētu nest labumu Talsu iedzīvotājiem, esmu pārliecināts,» sacīja G. Sebris.
Domes priekšsēdētājs Dainis Karols pauda, ka svarīgi, lai ēka neaiziet bojā un iedzīvotājiem būtu pieejami medicīniskie pakalpojumi. Tāpēc arī šis ierobežojums, ka pēc īpašuma pārdošanas ēkas izmantošanas veidam jāpaliek esošajam — ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēka. «Meklējot pareizāko risinājumu, mēs varam paskatīties uz blakus esošās vecās slimnīcas ēku, kur zinām, par kādu cenu to nopirka un kas tur pašlaik notiek. Es negribētu vēl vienu tukšo «monstru» Talsos,» sacīja domes vadītājs.
Noteiktā izsoles cena ir augsta
Viens no lielākajiem šīs ēkas nomniekiem ir SIA «Talsu veselības centrs». Tā valdes priekšsēdētāja Ingrīda Savicka «Talsu Vēstīm» teica, ka atbalsta ēkas pārdošanu izsolē ar nosacījumu, ka nekustamā īpašuma ieguvējam tiek uzlikts pienākums turpināt medicīnas pakalpojumu sniegšanu Talsu novada iedzīvotājiem. Taču viņa nevar piekrist izsoles sākuma cenai, jo novērtējumā objektīvi nav ņemts vērā nekustamā īpašuma kopējais tehniskais stāvoklis.
«Esam veikuši nepieciešamo kapitālieguldījumu apmēra novērtējumu, un ekspertu veiktā aprēķinu rezultātā ir secināts, ka atjaunošanas būvdarbu izmaksas, kuras noteiktas 2019. gada cenās, ir 1 945 500,00 eiro,» sacīja centra pārstāve.
Tā kā ēka nav jauna, «Talsu veselības centrs» regulāri veic lielākus vai mazākus ieguldījumus nolietoto mezglu uzturēšanā un remontā. «Piemēram, piesaistot ERAF projekta līdzekļus, «Talsu veselības centrs» ir veicis ģimenes ārstu prakšu renovāciju un aprīkošanu par kopējo summu 33 146,81 eiro apmērā. Veselības centrs sniedz Talsu novada iedzīvotājiem veselības aprūpes pakalpojumus un pastāvīgi komunicē ar Talsu novada pašvaldību, turpina centra pārstāve. «2019. gada maijā centrs lūdza pašvaldību izvērtēt iespēju īpašumu atsavināt, jo tas bija pasūtījis īpašuma tehniskās izpētes un projektēšanas darbus, lai kvalitatīvi īstenotu īpašuma renovācijas darbus. Priekšlikuma argumentācija ir apstāklī, ka pašreizējais publiskas personas mantas iznomāšanas normatīvais regulējums paredz, ka jebkādi kapitālieguldījumi, kas tiek veikti ēkā, paaugstina ēkas vērtību, kas automātiski nozīmē arī nomas maksas apmēra pieaugumu, proporcionāli ēkas tirgus vērtības pieaugumam pēc renovācijas darbu pabeigšanas. Jo vairāk līdzekļu nomnieks ieguldīs ēkas tehniskā stāvokļa uzlabošanā, jo lielāka nomas maksa būs jāmaksā par telpu lietošanu. Šāda nomas maksas pieauguma kompensēšanai īpašuma nomniekam pēc renovācijas darbu pabeigšanas būtu jāpaaugstina sniegto veselības aprūpes pakalpojumu cenas, kas nav ne saprātīgi, ne taisnīgi, attiecībā pret novada iedzīvotājiem, kas ikdienā pie centra un citiem īpašuma nomniekiem vēršas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem. Absurdu situāciju padara arī tas apstāklis, ka valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu cenrādi nosaka Nacionālais veselības dienests, un to nav iespējams palielināt proporcionāli nomas maksas pieaugumam. Tas rada risku, ka ārstniecības personas gluži vienkārši sāks atteikties no valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanas, ja pakalpojumu cenrādis nespēs nosegt pakalpojuma pašizmaksu. Gan no ēkas apsaimniekošanas viedokļa, gan no veselības aprūpes pakalpojumu finansiālās pieejamības viedokļa ēkas atsavināšana ir racionāls solis,» esošo situāciju saistībā ar izsoli komentēja I. Savicka.
Jautāta, vai centrs plāno piedalīties izsolē, atbildē izskanēja, ka centrs ir ieinteresēts turpināt veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Talsu novada iedzīvotājiem esošajās telpās, taču izsoles sākuma cena ir neatbilstoša šā brīža reālajai tirgus vērtībai. «Blakus esošā slimnīcas ēka, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tika izsolīta par aptuveni 40 000 eiro, bet medicīnas pakalpojumu sniegšana tajā nav uzsākta, jo līdzīgi kā šajā ēkā nepieciešami lieli kapitālieguldījumi,» norādīja centra valdes priekšsēdētāja.